Mūsdienās radošums ir kļuvis par būtisku prasmi un kvalifikācijas apliecinājumu. Lai nodrošinātu uzņēmuma panākumus, tas tiek gaidīts ne tikai no māksliniekiem un kultūras darbiniekiem, bet tiek pieprasīts visās nozarēs bez izņēmuma. Lai attīstītu inovatīvus piedāvājumus, radoši jāstrādā ne tikai produktu attīstītājiem. 

Cik gan bieži katrs no mums nav nodomājis - to es nevaru, tas nav priekš manis, nez vai to varēšu? Bieži vien atrodam attaisnojumu saistībā ar mūsu kompetencēm un prasmēm, dažreiz ar laika trūkumu vai, iespējams, pat saistībā ar savu vecumu. Pamatā jau mēs paši atrodam atrunas un uzliekam sev robežas, lai neuzsāktu kaut ko jaunu un/vai nedarītu lietas. Tomēr, ikkatrs no mums var sasniegt neiedomājamas virsotnes, ja izvirzām sev mērķi un atrodam motivāciju izdarīt lietas, kas pirmajā brīdī šķiet neizdarāmas un nesasniedzamas. 

Mūsdienās aizvien biežāk runājam par garīgās veselības nozīmi, kas – atkarībā no tās pārpilnības vai deficīta – ļoti ietekmē ne tikai pašsajūtu, bet arī indivīda darba un izaugsmes spējas. Kādai ir jābūt darba videi un attieksmei, lai cilvēki ar garīga rakstura problēmām – izdegšanas sindromu, depresiju, trauksmi un citām – tajā varētu justies droši, pieņemti un atbalstīti

Mūsdienās arvien biežāk runājam par nepārejošu nepieciešamību pilnveidot savas prasmes – gan profesionālajā līmenī, lai darba tirgū saglabātu, cik nu tas ir iespējams, drošas un pašpārliecinātas pozīcijas, gan personiskajā dzīvē – lai justos laimīgi un apmierināti. Daudzas iestādes un uzņēmumi ir pretimnākoši un piedāvā saviem darbiniekiem gan dažādas mācību iespējas, kas ir specifiski nepieciešamas konkrētu darba uzdevumu veikšanai, gan nodarbības, kuru ietvaros darba ņēmēji mācās šajos laikos izdzīvošanai  nepieciešamas prasmes, piemēram, stresa menedžmentu, meditāciju un citas prakses.