chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Resurss

Pieaugušo mācīšanās īpatnības

Valoda: LV

Publicēja Jānis Kutraitis

Par divdesmit pirmā gadsimta atslēgas vārdu ir kļuvis “mācīšanās”. Mācās lieli un mazi, veci un jauni, bet katrs mācās citādāk. Katram gadu gaitā veidojas sava pieeja mācīšanās procesam. Mazie mācās izzināt pasauli, bet pieaugušie domā par sevis un pašapziņas pilnveidi, par labāku karjeru, par ģimenes uzturēšanu. Šo situāciju raksturo sekojošs ķīniešu sakāmvārds: “Sazvejojiet cilvēkiem zivis, un viņi vienu dienu būs paēduši. Iemāciet cilvēkiem zvejot, un viņi spēs sevi pabarot. Palīdziet cilvēkiem mācīties, kā iemācīties zvejot zivis, un viņi pratīs pabarot gan sevi, gan citus” [Ķīniešu sakāmvārds]

Ilze Ivanova ir pedagoģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes profesore, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Izglītības zinātņu studiju programmas vadītāja

Resursa autors(-i): 
Dr.paed., prof. Ilze Ivanova
Publicēšanas datums:
Trešdiena, 17 Augusts, 2016
Dokumenta valoda
Resursa veids: 
Raksti
Valsts:
Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 13
  • Lietotāja Rebeka Raupa attēls
    Pilnībā piekrītu rakstā sacītajam par iemesliem, kādēļ pieaugušajiem būtu jāizglītojas. Pieaugušo izglītošanās ne tikai mazina sociālo atstumtību, bezdarba līmeni, kriminalitāti, bet veicina arī nākošās paaudzes veiksmīgu audzināšanu,  uzlabo pieaugušo pašcieņu, dzīvesprieku, dzīvotvēlmi. Pieaugušo izglītošanās  uzlabo pieaugušo dzīves kvalitāti un sociālo sistēmu kopumā. 
  • Lietotāja Guna Brenda Pogule attēls
    Piekrītu rakstā izteiktajiem iemesliem un Jūsu viedoklim, ka izglītošanās uzlabo pieaugušo dzīves kvalitāti un sociālo stāvokli kopumā, kā arī nodrošina veiksmīgu nākamās paaudzes audzināšanu. Diemžēl lielākā daļa pieaugušo, kas izvēlas mācīties, jau iepriekš ir mācījušies (kas ir labi), bet pieaugušie, kas tiešām ir sociāli atstumti un auguši nelabvēlīgos apstākļos, nemaz nevēlas mācīties (kas ir slikti), kā liecina jaunākie raksti Epale vietnē. Tādējādi valsts sociālais stāvoklis neuzlabojas kā gribētos, jo ne visi pieaugušie izvēlās mācīties un iegūt kaut pamatprasmes. Arī rakstā jau tiek uzsvērts, ka tie pieaugušie, kas ir izvēlējušies mācīties, lielākoties nav gatavi uz patstāvīgu un motivētu mācību darbu, kā tiek sagaidīts. Šajā brīdī ļoti svarīga loma ir studiju programmām, pedagogiem un, kā rakstā teikts, pieaugušo izglītības koordinācijai, lai pieaugušie varētu mācīties tieši to, kas viņiem interesē un noderēs. Tas ir īpaši svarīgi, jo, kā tiek uzsvērts visa darba gaitā, pieaugušajam ir svarīgi sasaistīt iegūto informāciju ar praksi un svarīgi ir zināt atbildes uz jautājumiem: "ko? kā? kāpēc?". 
  • Lietotāja Aiga Kuģe attēls

    Esmu ar "IKT"uz Jūs. Ikdienā nelietoju. Tā ir mana izvēle. Nelietošana manu dzīvi nepadarīja mazāk interesantu, piepildītu, dinamisku vai izziņas un informācijas apdalītu. Vai esmu "analfabēte"? Varbūt.  Ikdienas dzīvē bez IKT lietošanas varēju lieliski iztikt. Darba dzīvē ne tik labi, bet ar zināmu izveicību varēju gan. Līdz nesenam laikam. Šobrīd esmu studente augstskolā, bez jēgpilnas IKT izmantošanas nu nekādi. Ļoti daudz jāapgūst IKT lietošanas jomā. Piekrītu, ka pieaugušo mācīšanās virzītāji ir katra paša vēlme, nepieciešamība, vajadzība pēc izglītošanās. Mācīšanās spējas ir maz atkarīgas no pieaugušā vecuma, bet ļoti atkarīgas no iepriekšējās izglītības, profesionālās darbības un orientācijas uz izvirzīto mērķu sasniegšanu.  

  • Lietotāja Kristaps Zaļais attēls

    Paldies par rakstu, kas bija ļoti noderīgs un palīdzēs manā ikdienas darbā, jo dažas rakstā pieminētās lietas, kā piemēram, M. Noulsa izdalītās četras mācīšanas patstāvības pakāpes.

    Domājot par iepriekšējās sarunās pieminēto IKT lietošanu mācību procesā, mani pašu savā pieredzē ir pārsteidzis cik šie "digital natives" to dara dabīgi (un "fluent"  jeb plūstoši kā norāda dāžados rakstos) un kā tas atvieglo tiem mācīšanās procesu, protams nenoliedzot, ka arī ši " digital immigrants" to (iegūt zināšanas) ir spējīgi panākt. Bet šeit svarīgi ir par to, kas katram no tiem liekas ērtāks, piemērotaks un kas sniedz lielāko un maksimālāko efektu un balstoties uz to arī nepieciešamo resursu izvēle uz ko jau komentārā tika norādījusi I. Ivanova.

    Papildus noteikti varu norādīt balstoties gan no paša mācīšanās, gan mācīšanas ka liela nozīme pieaugušo mācību procesā ir tam, ka pieaugušie zin kāpēc, kā un ko, jo atbildot uz šo jautājumu un šo atbildi rodot jēgpilnu pieaugušajiem tie noteikti mācīsies un sekos līdzi ļoti rūpīgi mācību procesam, īpaši ja šī atbilde uz šiem jautājumiem būs saistīta ar to profesionālo vai vismaz reālo dzīvi, jo tādejādi tie redz šo zināšanu pielietojumu, kas ir būtisks (atbildi uz jautājumu, kas tiek lietota dažreiz rakstot par izglītību - whats in it for me? (kas tur iekšā ir priekš manis))

    Un svarīgi arī mums visiem atcerēties, ka ļoti būtiska ir mūsu katru pašu (pieaugušo) vēlme, nepieciešamība un vajadzība, no kā izriet, ka paši, pirmkārt, jau esam atbildīgi par to kādu rezultātu mēs iegūstam no konkrētajām mācībām ( ko bieži esmu novērojis, ka nevēlas labpratīgi atzīt pieaugšie savā mācību procesā).

     

     

  • Lietotāja Ilze Ivanova attēls

    Teorētiskajos avotos tiek lietots  jēdziens "digital natives" and  "digital imigrants". Var jau it kā piekrist šiem jēdzieniem , bet jāpiezīmē , ka daudzi pieaugušie IKT  lietot iemācījušies ļoti mērķtiecīgi- pašizglītošanās ceļā,kopā mācoties ar  bērniem un mazbērniem. Daudziem šiem"digitālajiem imigrantiem " pilnībā pietiek šīs prasmes kā IKT lietotājam. Bez tam viņi šīs prasmes ir ieguvuši balstoties uz savu pieredzi , loģisko domāšanu.

     

  • Lietotāja Ilze Ivanova attēls

    Piekrītu Sintijai , ka jaunas zināšanas un prasmes var apgūt arī neizmantojot IKT. Galvenais - cilvēkam ir jābūt motivētam mācīties , pilnveidoties,pašizglītoties. IKT jāizmanto mērķtiecigi ,apzinoties kādi būs ieguvumi no šīs izmantošanas.Mācību procesā skolās un ne tikai skolās, bet arī pieaugušo izglītībā jāprot sabalansēt IKT izmantošana ar citu tehnoloģiju izmantošanu.IKT izmantošana nevar kļūt par pašmērķi.

  • Lietotāja SINTIJA RUNDĀNE attēls

     

    Paldies, aktuāls un izglītojošs raksts. Lasot šo rakstu pati aizdomājos, kāds bija mans nolūks vai motivācija mācīties tālāk. Varu piekrist B. Lonstrupai, ka nereti cilvēki izvēlas mācīties tālāk, lai atrastu kvalificētāku darbu, respektīvi šie cilvēki vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus. Piekrītu arī tam, ka nereti savā profesionālajā jomā cilvēks saskaras ar dažādām problēmām, kuras nespēj risināt, tādēļ dodas meklēt atbildes, izvēloties mācīties tālāk. Rakstā tika minēts, ka pieaugušajiem ir grūti piemēroties jaunā laikmeta prasībām. Domāju, ka šeit domas varētu dalīties. Manuprāt, lielākā daļa cilvēku mūsdienās ir apguvuši IKT iespējas. Arī sociāli nelabvēlīgiem cilvēkiem ir iespēja izmantot šīs IKT dotās iespējas dažādos sociālos centros, biedrībās. Viss atkarīgs no indivīda- vai viņš to vēlas vai nē. 

    Protams piekrītu, ka IKT sniedz mums plašas (un visai ērtas) iespējas gūt zināšanas un informāciju, bet vai tādēļ šos cilvēkus, kas neizmanto šīs iespējas varētu saukt par „analfabētiķiem”. Zināšanas vai prasmes var apgūt arī neizmantojot IKT. Uzskatu, ka cilvēks nevar tikai balstīties un meklēt informāciju izmantojot IKT. Varu minēt piemēru. Mana vecmamma, nekad nav darbojusies ar IKT. Viņa ikdienā lasa un abonē avīzes, žurnālus, kurās ir plaša informācija par to, kas notiek valstī un ārpus tās. Nevar aizmirst arī grāmatas. Tajās ir vēsturiski svarīga un vērtīga informācija. Es nevarētu teikt, ka viņa bez IKT ir pārstājusi pašizglītoties. Joprojām atrod, ko sev jaunu un interesantu, lai pilnveidotos un attīstītos. Nereti šiem cilvēkiem ir lielāka pieredze un prakse kādos darbos, kurus, manuprāt, neiemācīs IKT. 

    Uzskatu, ka tomēr viss atkarīgs no paša cilvēka un viņa vēlmes šīs prasmes apgūt. Protams, to noliegt nevar, ka IKT mācību procesā un sevis izglītošanā, mūsdienās spēlē lielu lomu. 

  • Lietotāja Gatis Jēkabsons attēls

    Paldies. Ļoti vērtīgs raksts. Daudz ko jaunu uzzināju par pieaugušo mācīšanās īpatnībām. Piekrītu autores rakstītajam, ka pieaugušo mācīšanās motivācija ir saistīta ar darba tirgu un iegūto zināšanu mērķis ir pielietot tās praktiski. Ļoti vērtīgas atziņas par pieaugušo un bērnu mācīšanās procesa atšķirībām. Mani uzrunāja autores rakstītais par to, kā tiek novērtētas iegūtās zināšanas mācību procesā.

    Ļoti uzskatāms raksta noformējums.

     

     

     

  • Lietotāja Elīna Serova attēls

    Paldies! Ļoti noderīgs apkopojums par pieaugušo un bērnu mācīšanās atšķirību, īpaši noderīgs tiem, kas pēta problēmas un pozitīvas nostādnes par pieaugušo izglītību. 

    Noteikti piekrītu rakstā tam, ka pieaugušie izglītojas, jo tādā veidā viņi paaugstina savu profesionalitāti. Piekrītu tam, ka pieaugušo izglītība palīdz sociāli atstumtajiem, tādā veidā, viņi var sevi parādīt un pārvarēt savas radušās bailes. Kā arī izglītība ir arī nozīmīga pašiem migrantiem prasmju un attiecīgo valstu valodas un kultūras izpratnes veidošanā, tā ir svarīga loma mūsdienās, kad ir daudz migrantu valstī. 

    Ļoti vērtīgs raksts, viss ir pārskatāms un izprotams. 

  • Lietotāja Elīna Serova attēls

    Paldies! Ļoti noderīgs apkopojums par pieaugušo un bērnu mācīšanās atšķirību, īpaši noderīgs tiem, kas pēta problēmas un pozitīvas nostādnes par pieaugušo izglītību. 

    Noteikti piekrītu rakstā tam, ka pieaugušie izglītojas, jo tādā veidā viņi paaugstina savu profesionalitāti. Piekrītu tam, ka pieaugušo izglītība palīdz sociāli atstumtajiem, tādā veidā, viņi var sevi parādīt un pārvarēt savas radušās bailes. Kā arī izglītība ir arī nozīmīga pašiem migrantiem prasmju un attiecīgo valstu valodas un kultūras izpratnes veidošanā, tā ir svarīga loma mūsdienās, kad ir daudz migrantu valstī. 

    Ļoti vērtīgs raksts, viss ir pārskatāms un izprotams.