chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Resurss

Lasītprasme - sekmīgas mūžmācīšanās pamats

Valoda: LV

Publicēja Ilze Ivanova

Mācīšanās ir 21.gadsimta atslēgas vārds. Lai tā noritētu sekmīgi, ikvienam jāprot lasīt ar izpratni. 2016.gadā Latvijā 4.klasēs tika veikts starptautiskais pētījums (PIRLS) par lasītprasmi. Raksts sniedz īsu ieskatu pirmajos pētījuma rezultātos.

Kāpēc to aplūkojam pieaugušo izglītības platformā? Lai nodrošinātu sekmīgu mūžmācīšanos, bez lasītprames neiztikt! Rezultāti izvirza jaunus uzdevumus, kādos aspektos jāpiestrādā, lai nodrošinātu sekmīgu mācīšanos.

Resursa autors(-i): 
Ilze Ivanova
Publicēšanas datums:
Trešdiena, 20 Decembris, 2017
Dokumenta valoda
Resursa veids: 
Raksti
Valsts:
Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 4. no 4
  • Lietotāja Sandra Lapina attēls
    Lasītprasme cilvēkam ir vienīgais "ierocis", lai izbēgtu no analfabētisma, tas ir neprasmes lasīt, līdz ar to arī neprasmes rēķināt, jeb savdabīgi pazust sabiedrībā.
    Lasītprasme rada bērnam iespēju iegūt informāciju to izlasot, apstrādājot smadzenēs un pielietot praktiski.
    Bērnam lasītprasmi vērtē pēc noteiktiem kritērijiem, gala rezultātā var būt gan pozitīvs, gan negatīvs neatkarīgi no bērna centības. Tomēr jāpiezīmē, ka bērnam lasītprasmi ietekmē gan paša vēlēšanās to veikt, bet arī gan skolotāju ieinteresība to iemācīt ar dažādām metodēm. Lasītprasmi var ietekmēt ģenētiskie faktori, kā piemēra šīs īpašības pārmantojamība no vecākiem. Šādos pētījumos būtu nepieciešams arī noskaidrot, kā vecākiem veicas ar lasītprasmi sākumskolā, ja abiem vecākiem nepadevās, ko var gaidīt no bērna?
    Pētījumā secināts, ka bērni labāk lasa par informācijas ieguvei, nekā literāros tekstus. Pilnīgi dabiski cilvēks tendēts darīt to, kas interesē un patīk, ja kādām skolēnam patīk lasīt literāros darbus, tad viņam būtu prioritāte šie darbi nekā informatīvie raksti.
    Pats svarīgākais ir izveidot tādu mācību programmu, kas uzlabotu skolēnu lasītprasmi, jo tas ir pats pamats tālākās izglītības iegūšanai un pilnvērtīgas dzīves nodrošināšanai.

  • Lietotāja Baiba Rutka attēls
    Uzskatu, ka liela loma ir pieaugušo lasītprasmei mūžizglītības darbības virzienā. Sākot no skolas laikiem cilvēks mācās apzināti lasīt, izprast tekstu. Šo pamatu ik katram no mums iemāca skola - skolotāji. Bet ne vienmēr katram indivīdam šī prasme nostiprinās. Uzsākot pieaugušo dzīvi mēs uzskatām ka lasītprasme ne vienmēr ir noderīga, bet tā ir. Tā ir ļoti nepieciešama, it īpaši kļūstot vecākiem šī prasme ir jāpilnveido. Jo tas palīdzēs pieaugušajam darba tirgū, analītiski analīzēt un pieņemt svarīgus lēmumus utt.
    Atbildot uz jautājumu uz kādos aspektos jāstrādā lai sekmētu apzināto lasītprasmi, norādu, līmeņu sarežģītības tekstu izpilde. Dažādu pakāpju līmeņu (no vienkāršā un sarežģīto) uzdevumu izpilde, kas saistās ar izlasīto tekstu un literāro žandru daudzveidīguma iepazīšanās pēc pašu iniciatīves (skolēns ir ieinteresēts lasīt, iziznāt, pētīt un pēc tam stāstīt, pārrunāt utt).
  • Lietotāja desert fox attēls
    Raksta galvenais uzdevums ir bijis pastāstīt par vienu pētījumu, par Latvijas skolēnu lasītprasmes līmeni saskaņā ar iepriekš definētiem pētījuma kritērijiem. Diemžēl, rakstā nav sīkāk iztirzāti šie kritēriji, kā arī nav dotas tālākas atsauces, kas paskaidrotu izvēlēto virsrakstu "... sekmīgas mūžmācīšanās pamats". Nav arī nekur norādīta korelācija starp pētījumā iegūtajiem rezultātiem un mācīšanos mūža garumā, t.i., vai tas, ka Latvija 4.klašu grupā atrodas 10.vietā no 50 valstīm nozīmē, ka tai ir arī 10.augstākāis rādītājs pieaugušo tālākizglītībā vai mūžizglītībā?
    Tas, ka lasītprasme tiešām ir ne tikai tehniska spēja savilkt skaņas zilbēs un zilbes vārdos, bet galvenokārt jēgas ekstrakcija no teksta, ir pašsaprotami. Resp., arī tāda lasītprasme, kur lasītājs burto (nesavelk skaņas zilbēs), ir uzskatāma par augstu, ja cilvēks ir sapratis lasītā jēgu. Lasītpasmi gan raksturo arī lasīšanas ātrums un precizitāte, tomēŗ, lasīšanas mērķis ir un paliek viens - saprast izlasītu tekstu.
  • Lietotāja Andris Ziemelis attēls

    Ir pāris lietas ko vēlos izteikt:

    Pirmkārt, uzdodu savā galvā jautājumu: “Cik korekti ir salīdzināt lasītprasmi, ja tiek lasīt dažādās valodās? Ir taču valodas ar vieglāku vai grūtāku gramatiku ir poētiskākas un ir tādas neskanīgas” Turklāt šajā pētījumā tika konstatēta statistiska būtiska sakarība starp “lasītprasmi” un to vai skolēns jūtas noguris vai izsalcis. Ēstgribas gadījumā lasītprasmes rezultāti bija zemāki, tātad ir faktori, kas maina to vai viens indivīds lasa labi vai slikti, tātad – nav iespējams noteikt reālo lasītprasmi, bet var noteikt intervālu, bet tam nepieciešams individuāls pētījums dinamikā.

    Otrkārt, no savas personiskās pedagoģiskās pieredzes, esmu novērojis, ka līdz 4.-5. klasei skolēni lasa vislabāk, tad >6.klase ir kritums.  Lasīt prasmes kritumu es skaidroju ar fizioloģiski, psiholoģisku reakciju, 11-12 gados bērns sāk sevi seksuāli iepazīt un no dabas teorijas cilvēkam nav laika lasīt, trūkst koncentrēšanās.  Turklāt, neskatoties uz šī pētījuma rangu, kam nav nekādas nozīmes, reālā situācija skolās, arī ģimnāzijās ar salīdzinoši augstiem CE rezultātiem, vidusskolēniem ir ļoti, ļoti grūti lasīt, kā arī publiski izteikties. Kas notiek pēc 4.klases?

    Treškārt, būtu interesanti izpētīt un pierādīt sociālo tīklu ietekmi uz valodas lietojumu, hipotētiski – sliktāka interpunkcija. Haotiskais valodas stils sociālos tīklos tiek nodots kā mēms.