chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Resurss

Izglītības ideju attīstība un mūsdienu paradigma

Valoda: LV

Publicēja Ilze Ivanova

Apskats par izglītības idejām mūsdienās.

Šis apskats var noderēt izglītības darbiniekiem organizējot praktisko darbību skolās, interešu izglītības centros kā arī pieaugušo izglītībā.

Apkopojums ir veidots kā portfolio, kurā apskatītas šādas tēmas:

  • Izglītības svarīgākās iezīmes 21. gadsimtā
  • 10 idejas 21. gadsimta izglītībā
  • Skolotāju izglītība iekļaušanai Eiropas valstīs
  • Izvēle par labu citādai izglītībai
  • Pozitīvā izglītība
  • Sociāli emocionālā audzināšana
  • Pedagoga informācijas prezentēšana
  • Izglītības kvalitāte, mūsdienīga skolas vide un daudzpusīgas iespējas palielina skolēnu skaitu
  • Izglītības mīti
  • Sociālo kompetenču veidošanās
  • Sociālo kompetenču ietekmējošie faktori

 

Resursa autors(-i): 
Elīna Freiberga, LU PPMF Izglītības zinātņu maģistre
Publicēšanas datums:
Pirmdiena, 10 Decembris, 2018
Dokumenta valoda
Resursa veids: 
Citi
Valsts:
Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 3. no 3
  • Lietotāja Jekaterina Timosenko attēls
    Rakstā ļoti labi atspoguļots tas, kā atšķiras izglītība 20. un 21. gadsimtā. Raksturīgākais mūsu gadsimtā ir tas, ka skolēni mācās sadarbojoties, ka tā ir aktīva mācīšanās, ka skolotājs ir skolēna palīgs, ka skolēni veic patstāvīgas aktivitātes, ka mācību programmā arvien vairāk tiek ievērotas skolēnu intereses, arvien nozīmīgāks kļūst pašvērtējums, ka aiziet pagātnē pasīvā mācīšanās, aizvien nozīmīgāku vietu ieņem tehnoloģijas un digitālās prasmes. Līdz ar to izmainās arī mācību metodes – svarīgāko vietu ieņem pārrunas, diskusijas, analīze, sintēze, pētniecība, eksperimenti, projekti. Arvien vairāk tiek atzītas, popularizētas Montesori un Valdorfa pedagoģijas atziņas, izmantotas tās arī visos citu pirmsskolu un skolu pedagoģiskajos procesos. Interesanti bija uzzināt arī par Cēsu Jauno skolu, kurā īpaša uzmanība tiek pievērta individuālajam darbam ar bērniem, lai radītu domājošu, radošu, motivējošu, bērna individualitāti attīstošu vidi. Interesanti bija lasīt atziņas par pozitīvo izglītību, kuras atziņas par laimes izjūtu un labklājību būtu labi jāpārzina visiem pedagogiem un jārealizē ikdienā. Īpaši šodienas tehnoloģiju laikmetā ir svarīgi atcerēties par sirdi un prātu, par iespējami vairāk pozitīvām emocijām. Pozitīvas emocijas veidosies arī tad, ja skolēni labi izpratīs mācību, konkrēto prasmju nepieciešamību viņu ikdienas dzīvē. Visas šī raksta atziņas ir ļoti svarīgas un sasaucas ar atziņām jaunajās kompetenču izglītības vadlīnijās.
  • Lietotāja Mārtiņš Šteins attēls
    Iepazīstoties ar autores darbu, aizvien vairāk nācās aizdomāties par tiem, kas ir atbildīgie par izglītības ideju attīstību un ieviešanu Latvijā. Vai šī brīža situācija mūsu valsts attīstībā varētu būt tieši atkarīga no atbildīgajiem par izglītības procesiem? Tas ir jautājums, kas liek aizdomāties. 
    Viens no Latvijas Nacionālā attīstības plāna mērķiem ir nodrošināt visiem bērniem un jauniešiem kvalitatīvu un konkurētspējīgu pamatizglītību un vidējo izglītību, kā arī pieeju nodarbībām un aktivitātēm ārpus formālās izglītības, samazināt bērnu un jauniešu ar zemām pamatprasmēm īpatsvaru, vienlaicīgi palielinot skolēnu īpatsvaru, kuri uzrāda augstākos kompetenču līmeņus. 
    Nacionālajā attīstības plānā paredzētais ekonomiskais izrāviens ir grūti īstenojams bez izcilas izglītības sistēmas. 
    Manuprāt, ļoti liela loma izglītības kvalitātes celšanā ir izglītības iestādēm, kas savu darbību padara kvalitatīvu, ievieš kvalitāti veicinošas metodes ikdienas darbā, kvalitatīvi izglīto skolēnus, kas nākotnē radīs augstas pievienotās vērtības produktus (preces un pakalpojumus), kā rezultātā kāpināsies labklājības līmenis valstī. Izklausās pēc lielas zobratu sistēmas, kurā, ja kāds zobrats griežas ne tā kā vajadzētu, visa sistēma buksē. Redzot, ka ekonomiskais izrāviens nav izteikts, par reformām izglītības sistēmā diskutē visu laiku, reformu ieviešana ieilgst, rodas jautājums kā tiek pārvaldīti galvenie zobrati sistēmā jeb izglītības iestādes, kuru loma ir būtiska visas valsts attīstībā. 
    Katram roka jāpieliek, lai izglītības attīstība uz priekšu tiek! 
  • Lietotāja Renārs Rapa attēls
    Liels paldies par šo noderīgo resursu. Jau pats pirmais materiāls par iezīmēm, kas raksturo 20. un 21. gadsimta izglītības būtību liek pārdomāt sava darba organizāciju skolā. Secinu, ka daudz vēl uzlabojams, lai pēc šī parauga sauktu savu klasi par mūsdienīga mācību procesa realizētāju.
    Domāju, ka paies ilgs laiks līdz šos ieteikumus varēs ieviest manā klasē, jo lielās slodzes un laika trūkuma dēļ (vismaz šobrīd) nav iespējas sagatavoties stundām tā, kā gribētos un pašam būtu gandarījums par paveikto.
    Interesanta ir sadaļa par mītiem, īpaši par to, ka dodot skolēniem izvēles iespējas par to, ko viņi mācās, viņi varot efektīvāk mācīties. Izrādās, ka tam neesot nekādas ietekmes uz viņu turpmākajiem rezultātiem. 
    Taču dodot iespēju skolēniem izteikt viedokļus par to, kād veida izglītību viņi vēlas saņemt un aktīvi piedaloties zināšanu veidošanā, skolu vide kļūst demokrātiskāka.