chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Resurss

Ģimenes iespējas līderības prasmju attīstīšanā

Valoda: LV

Publicēja Ilze Ivanova

Teorijas atziņu apkopojumi atklāj ģimenes ieguldījumu bērnu audzināšanā, audzināšanas mērķus un ideālus, audzināšanas virzības, uzdevumu, satura un atbilstošu pedagoģisko līdzekļu izvēles mainību laika dinamikā.

Audzināšana un ģimenes ikdiena aplūkojama holistiski, ņemot vērā savstarpējās kopsakarības, jo bērna attīstību būtiski ietekmē ne tikai apzināta un mērķtiecīga audzināšanas darbība, bet arī visa ģimenes vide kopumā.

Materiālā ir apskatītas dažādas iespējas, kuras ģimenei jāievēro, lai attīstītu pusaudžu līderības prasmes.

Resursa autors(-i): 
Sigita Kokorēviča, LU PPMF Izglītības zinātņu maģ.
Publicēšanas datums:
Pirmdiena, 3 Decembris, 2018
Dokumenta valoda
Resursa veids: 
Citi
Valsts:
Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 1. no 1
  • Lietotāja Jekaterina Timosenko attēls
     Raksts ir par ģimenes lomu bērnu audzināšanā. Mūsdienu aizņemtie vecāki bieži vien ir aizņemti darbā, rūpēs par materiālo labklājību utt., uzskata, ka tad, ja bērns ir paēdis, labi apģērbts, ja viņam ir dārgākās rotaļlietas, datori un telefoni, tad viss ir kārtībā. Bet bērnam, bez viņa pamatvajadzību nodrošināšanas, tiešām ir nepieciešama arī audzināšana, izglītošana, ievērojot viņa vajadzības, intereses, spējas. Ja ģimenē bērns ir pamests novārtā, tad pamazām rodas dažādas psiholoģiskas problēmas, kuras vēlāk ir ļoti grūti novēršamas. Bērniem ļoti vajadzīga vecāku mīlestība, uzmanība, emocionālais, psiholoģiskais atbalsts. Ģimenē jāvalda gan bērna brīvībai, gan arī jābūt noteiktām zināmām robežām. Protams, ideāli būtu, ja visās ģimenes tiktu realizēts autoritatīvais audzināšanas stils, kad ģimenē valda gan kontrole – noteikti aizliegumi, gan saprātīgas prasības, gan bērna vēlmju ievērošana, atbalstīšana. Diemžēl ir ne mazums ģimeņu, kurās valda autoritārais vai liberālais audzināšanas stils. Tieši liberālais stils novērojams bieži, jo tas noved pie visatļautības (pārprastas demokrātijas), kad bērnam nav nekādu robežu, nonākot pirmskolā vai skolā, šādiem bērniem ir lielas uzvedības un saskarsmes problēmas. Svarīgi, lai ģimenēs valdītu pozitīvs psiholoģiskais klimats, vecāku emocionālā pieejamība un emocionālais siltums, lai bērni mācītos pareizi paust savas emocijas, veidot vērtīborientāciju, drošības sajūtu, uzticēšanos. Ģimene ir tā, kas veido bērns veiksmīgu attīstību un turpmāko dzīvi. Ģimene ir bērna paraugs visās dzīves jomās, jo jau no pašam pirmajām dzīves dienām bērni pārņem vecāku paradumus, valodu, attieksmi, uzvedību.