chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

Emuārs

Dažas izglītības attīstības tendences

29/12/2017
Aldis Lazda
Valoda: LV

Izglītība vienmēr ir un būs svarīgākais un nozīmīgākais valsts attīstības faktors un vērtība. Tā ir vērtība arī katram personīgi. Tās rezultāti nav taustāmi uzreiz. Tie izpaužas jaunās inovatīvās idejās, pieejās, attieksmēs, kompetencēs. Izglītība dod iespēju konkurēt gan lokālā, gan globālā darba tirgū. Tas nozīmē, ka izvirzītās darba tirgus prasības ietekmējušas izglītību, kuras centrā izvirzās skolēns un izglītība, kas tiek orientēta uz personību, kurai jāmācās visas dzīves garumā. Mācīšanās mūža garumā ir kļuvusi par 21.gadsimta atslēgas vārdu.

Izglītība ir pārvarējusi un pārvar daudzus šķēršļus ceļā uz sasniegumiem. 21.gadsimta izglītības saturu un formu būtiski ietekmē vairāki mūsdienu laikmeta pārmaiņu faktori tādi kā: globalizācija, lokalizācija, individualizācija, internacionalizācija, digitalizācija, informācijas sabiedrība, iekļaušanās un izslēgšana no sabiedrības problēmas, sociālā noslāņošanās, straujās pārmaiņas dažādās sabiedrības jomās. Cilvēks pat reizēm nespēj izsekot un izprast dažādo pārmaiņu būtību.

Pretrunas starp lokālo un globālo, sacensību un sadarbību, intelektuālo un fizisko darbu, zināšanu pilnveidi un cilvēku iespējām, materiālo un garīgo pasauli, informācijas strauju augšanu un cilvēku iespējām virzījušas un virza pārmaiņas sabiedrībā un arī izglītībā.

Pārmaiņas darbā, kas kļuvis vairāk intelektuāls, prasa ikvienu apgūt moderno tehnoloģiju, svešvalodu, uzņēmējdarbības, sociālās prasmes, nenoteiktība, jaunu profesiju parādīšanās. Bez tam, kurš šodien Latvijā var pateikt, kādas profesijas būs nepieciešamas kaut vai pēc 10 gadiem, kā virzīt karjeras izglītību. Tai pat reizē visi skandinām – izglītība kalpo nākotnei. Nenoliedzami daudzas profesijas būs saistītas ar moderno tehnoloģiju izmantošanu, virtuālo vidi, bet vai mēs zinām, kādas būs nākotnes profesijas.

Demogrāfiskās pārmaiņas, kas skārušas jau daudzas sfēras, vēl nozīmīgāk ietekmēs izglītību un tās dažādos aspektus. Ja katrs trešais Eiropas iedzīvotājs nākošajos 30 gados kļūs vecāks par 60 gadiem un katrs desmitais vecāks par 80 gadiem, bet jauniešu skaits samazināsies, tad nenoliedzami mums būs jādomā, kā vecāko paaudzi mērķtiecīgi iesaistīt kopējo problēmu risināšanā. Pašreizējā momentā pieaugušo izglītība, tai skaitā senioru izglītība ir sākusi attīstīties, pateicoties dažādiem ES projektiem.

Nestabilā situācija darba tirgū, kas skar cilvēkus ar zemu izglītības un sociālo prasmju līmeni, zemu pašvērtējumu, nepabeigtu pamata izglītību, pensionārus, gados vecākus cilvēkus arī ietekmē izglītību dažādos aspektos. Šī situācija izglītībā ienes un prasa sociālo problēmu risinājumus.

Runājot par visām šīm pārmaiņām un šķēršļiem, gribu uzsvērt, ka tā nav gaušanās par grūtajiem apstākļiem, bet gan, lai parādītu, ka izglītības sistēmas darbības lauks ir ļoti plašs un ir sasniegti arī pozitīvi rezultāti, kurus daudzi nevēlas saskatīt.

Par to liecina salīdzinošie izglītības pētījumi, ko pēc Starptautisko izglītības pētījumu asociācijas (IEA) metodikas veic pētnieki Latvijas Universitātē. Jāpiezīmē, ka būtiski tiek mainīts izglītības saturs, ko piedāvā daudzās izglītības un studiju programmas, sākot no pirmsskolas līdz pat augstskolām un tālākizglītības institūcijām. Nozīmīgu ieguldījumu izglītības pilnveidē dod pašvaldības, kuras veido un īsteno sava reģiona, novada, pagasta izglītības politiku. Nenoliedzami uzlabojusies skolu un citu izglītības iestāžu materiālā bāze, izglītības vide Mācību procesā plaši tiek izmantotas informācijas tehnoloģijas, pilnveidojušās mācību darba formas un metodes. Modernās tehnoloģijas devušas iespējas mācīties patstāvīgi, atlasīt nepieciešamo informāciju, padarīt mācīšanās procesu interesantu un aizraujošu.

Izglītības sistēmā notikušas pārmaiņas, kuras neatgriezeniski sekmē izglītības attīstību, tās kvalitātes pilnveidi. Katra skola šodien varētu pastāstīt, ar ko tā lepojas – ar olimpiāžu uzvarētājiem, skolēnu panākumiem konkursos, panākumiem sportā, mērķtiecīgu sadarbību ar vecākiem, skolēnu iesaistīšanu aizraujošās aktivitātēs, skolēnu individuālās pieejas nodrošināšanā, pozitīvas uzvedības veidošanā u.t.t. Varbūt par maz stāstām, par maz lepojamies ar sasniegtajiem rezultātiem?

Izglītības sistēma dažādās diskusijās, kustību sanāksmēs, neformālajās sarunās tiek kritizēta un pelta, pat aizejot tiktāl, ka šādu sistēmu nepieciešams likvidēt. Ko liksim vietā? Domāju, ka šāda situācija izskaidrojama ar to, ka skolas solā esam sēdējuši visi un balstoties uz personīgo pieredzi reizēm izsakām neapdomātus, nepamatoti vispārinātus pieņēmumus. Visbiežāk kritizēti tiek skolotāji – neko nezina, neko neprot, pārāk veci, pārāk jauni, augstskolā ne tā gatavoti. Daudzos rakstos, diskusijās dominē, ka skolotāji „jāapmāca” strādāt ar modernajām tehnoloģijām, interaktīvajām metodēm u.t.t. Tas nozīmē, ka skolotāju mēs nostādām pasīvā lomā – mēs gribam viņu kā kurpnieku amatam apmācīt, skolēnus arī gribam apmācīt, bet tai pašā reizē runājam par paradigmu maiņu no mācīšanas uz mācīšanos. Dažās sarunās, rakstos un diskusijās pat parādās mīts, ka e-vidē, tālmācībā pedagogs nav un nebūs vajadzīgs. Kas tad palīdzēs, atbalstīs, virzīs, veidos jaunus mācību materiālus? Šīs formas ienākšana vidusskolas un profesionālās izglītības laukā prasīs vēl vairāk pārdomāt, kādus kursus skolotājiem piedāvāt, lai veiksmīgi sagatavotos šīs izglītības formas izmantošanai mācību procesā. Nenoliedzami, ka e-mācības un tālmācība pilnveidosies un paplašināsies sakarā ar tehnoloģiju attīstību, globalizācijas ietekmi un individuālās pieejas nodrošināšanu. Nekas sevišķi jauns nav individuālie studiju plāni augstskolā, ja tos veido mērķtiecīgi, atbilstoši studējošā interesēm. Šādi plāni eksistē arī skolās, lai atbalstītu jauniešus, kuriem ir problēmas mācībās, kā arī, lai atbalstītu pašvirzītu mācīšanās procesu.

Katrai izglītības iestādei ir savas tradīcijas, kaut kas īpašs tās darbībā. Tas nozīmē, ka mēs domājam globāli, bet darbojamies arī lokāli, nepazaudējam to, kas ir raksturīgs Latvijai, konkrētam reģionam, skolai. Daudzas skolas ir pazīstamas ar radošu, brīvu, demokrātisku gaisotni, kas piedāvā interesantas mācību programmas un aizraujošus interešu izglītības pasākumus, kas sekmē visu astoņu pamatprasmju veidošanos, kas ir viens no izglītības uzdevumiem 21 gadsimtā. Protams nenoliedzami, katrai valstij ir sava stratēģija, kā to sasniegt. Interesants modelis 21.gadsimta kompetenču veidošanās procesam izstrādāts ASV, Kanādā, Singapūrā, Austrālijā. Daudzas Latvijas skolas piekritīs, ka piedāvātais daudzveidīgais saturs un dažādās mācību formas sekmē tieši kritiskās un radošās domāšanas veidošanos, kā arī lēmumu pieņemšanas prasmju, kas ir aktuālas un būtiskas šim gadsimtam. Uzskatu, ka šodien vairāk vajadzētu domāt par vērtībizglītību ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

Nozīmīgu vietu izglītības sistēmā ieņem iekļaujošā un starpkultūru izglītība, kas prasa mērķtiecīgu plānojumu, redzējumu, toleranci dažādu problēmu risinājumos.

Neatņemama izglītības sistēmas daļa ir vecāki, kuri savus bērnus vēlas redzēt laimīgus dažādās mācību iestādēs, vai arī pilnībā bērnu attīstību uztic vai dažreiz uzveļ par pienākumu izglītības iestādei. Sadarbībai ar vecākiem pārdomas izraisa problēma – vai mēs vecākus vienmēr uzskatām un pieņemam kā pieaugušos? Vai sadarbības formas, ko izmantojam, atbilst pieaugušo psiholoģijai? Vai spējam pieņemt dažādus ģimenes modeļus? Vai esam gatavi sadarboties ar vecākiem, kur bērnus audzina 2 sievietes vai 2 vīrieši?

Izglītības sistēma ir tik cieši saistīta ar pārējām nozarēm, ka pēc būtības tā ir jāskata integrēti, jo mācīšanās notiek jebkurā nozarē, lai kļūtu par radošu, patstāvīgi domājošu, spējīgu pieņemt lēmumus, ar augstu morāli un ētiskumu, spējīgu atbildēt par savu darbību.

Nobeigumā gribu izteikt vēlējumu – lai mēs sevi mazāk kritizētu, vairāk laika veltītu nākotnei, kurā mūsu audzēkņi dzīvos un strādās. Bieži vien izskan doma – uzaicināsim ārzemju ekspertus, lai vērtē izglītības sistēmas dažādos aspektus. Nepiekrītu šim viedoklim, jo mums pašiem ir sava galva, mēs paši savu valsti pārzinām vislabāk. Domāsim, strādāsim, īstenosim Skola 2030 jaunās pieejas!


Prof. Ilze Ivanova, LU Pedagoģijas psiholoģijas un mākslas fakultāte

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn Share on email
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 7. no 7
  • Lietotāja Aija Kokoreviča attēls
    21.gadsimta izglītība paver ļoti daudz un plašas iespējas, galvenais jautājums ir tas, vai mēs spējam šīs plašās iespējas produktīvi izmantot. Bieži vien notiek tā, ka mūsu izglītības sistēma grib paņemt visu valstu labo pieredzi, uzreiz ieviest praksē, īsti nepārbaudīt un jau atmest un ņemt kaut ko jaunu. Līdz ar to sabiedrībai rodas nepareizs iespaids par Latvijas izglītības sistēmu, mērķi un tendencēm. Ir liels prieks, ka sabiedrība sāk pieņemt digitalizācijas laikmetu un tik ļoti par to vairs negaužas, jo IT izmantošana izglītībā paver ļoti plašas iespējas apgūt izglītību plašāk, interesantāk un efektīvāk. Piekrītu raksta autoram par to, ka ļoti neatņemama izglītības sastāvdaļa ir vecāki, viņu iesaistīšanās palielina varbūtību, ka skolēni gūs panākumus akadēmiskā ceļā un veicina skolas mērķu sasniegšanu un programmas atbalstu. Ja vecāki uzņemsies atbildību un iesaistīsies izglītības iestādes darbā, tas arī veicinās pozitīvu attīstību un veiksmīgu ceļu uz Skola2030.
  • Lietotāja Antra Krasta attēls
    Liels paldies, prof.I. Ivanovai par  izsmeļošo pamatnostādni izglītības nozarē. Jā, izglītojamā iegūto zināšanu kvalitāte ir atkarīga no viņa paša vajadzībām, pedagoga redzējuma un vēlmes mācīt un mācīties pašam atbilstoši 21. gadsimta izglītības tendencēm un darba tirgus vajadzībām. Cik mūsdienās svarīga  ir vecāku mērķtiecīga sadarbība ar bērnu un izglītības iestādi. Cik svarīga ir mūžizglītība, kas ir katra cilvēka ieguldījums savā pašizaugsmē un pilnveidē visa mūža garumā. Sabiedrībai kopumā ir jābūt atbalstošai Skola 2030 jauno pieeju mācību procesam īstenošanai. Izglītības iestādei, kas ietver sevī administrāciju, pedagoģisko un tehnisko personālu, vecākus ir jābūt vērstai uz  21.gadsimtam atbilstošu un  sabiedrībai nepieciešamo izglītības kvalitāti, nodrošinot izglītības ilgtspējīgu attīstību, kas no izglītības sistēmas kopumā un katra cilvēka, kā indivīda, prasa arvien augstāku kompetenču līmeni, kas ietver sevī gan zināšanas, gan prasmes, attieksmes, atbildību un sasaisti ar reālo dzīvi.
  • Lietotāja Mairita Lankupa attēls
    Manuprāt jāsaka liels paldies, prof.I. Ivanovai par ļoti izsmeļošo pamatnostādni izglītības nozarē. Jo izglītība ir svarīga visai sabiedrībai (zināšanu kvalitātei), kā arī valstij kopumā (ekonomiskā izaugsme un labklājība).
    Manuprāt, ir nepieciešams stiprināt sadarbību ar pētnieku grupām, kas nodrošinātu Latvijas dalību starptautiskos pētījumos. Mācīties, tā ir 21. gadsimta tendence! Tā ir katra cilvēka pašizaugsme un pilnveide visa mūža garumā, radot uzņēmību un sociālo iekļaušanos darba tirgū, kā arī tā ir pilsoniska līdzdalība.
  • Lietotāja Ilona Puida attēls
    Gribēju pateikt paldies par plašāku ieskatu mūsu izglītībā. Pilībā piekritīšu par to, ka tiek daudz dzirdēts, ka visu mūžu jāmācās. Piekritīšu arī par to, ka ļoti bieži tiek kritizēti skolotāji. Skolotāji ir viens no tiem cilvēkiem, kas palīdzēs saprast un pats galvenais arī iemācīs skolēnam to, ko vajag. Kā arī e-macībās skolēns nespēs pats visu apgūt, viņš dosies pie kāda pēc padoma un nevienmēr vecāki spēs palīdzēt. Uzskatu, ka skolotāji vēl būs ilgu laiku vajadzīgi, pat ja ne visu mūžu. 
  • Lietotāja Elīna Pļaveniece Kuļša attēls
    Piekritīšu Prof.Ivanovai, ka jāmāca un jāiet uz vērtībizglītību, jo tik ļoti dinamiskajā laikā, kad skrienam līdzi pat citām valstīm un viņu izveidotām izglītības reformām, ka dažreiz pat neapstājamies un nepadomājam, ka visa pamatā un ir bērns un viņa intereses ( šoreiz izteikšu viedokli par pirmsskolas izglītību, jo darbojos šajā jomā). Ir jāizveido vadlīnijas uz kurām pedagogiem uz skolu vadītājiem tiekties, bet tām jābūt saprotamām, jēgpilnām, noderīgām nākotnē, jo mūsdienu bērni vēlas zināt "kāpēc" viņiem jādara konkrētā lieta. Nevar aizmirst par tehnoloģijām un digitālo laikmetu, jo bērniem ir cita pieeja un uztveršanas spējas, bet nevar aizmirst arī par cilvēcisko pusi, vērtību iemācīšanu bērniem, svētku svinēšanu, tradīcijas.
  • Lietotāja Kristaps Karimovs attēls
    Paldies prof. Ivanovai par ieskatu izglītības attīstības tendencēm. 
    Vēlos pakavēties pie demogrāfiskā aspekta - manuprāt, ļoti jāstrādā pie tā, lai senioriem vispār būtu gribēšana mācīties un vēlme iesaistīties kopējo problēmu risināšanā. Bieži vien dzirdēts, ka "vai, kā es gaidu pensiju.." un šāda tipa frāzes. Pamatskolā, vidusskolā mums tika mācīts, ka jāmācās visa mūža garumā u.tml., pašreizējās studijās LU arī tiek uzsvērta mūžmācīšanās pozitīvā ietekme un mēs to izprotam, tomēr senioriem un pašreizējiem 40, 50-gadniekiem tā varētu būt svešāka lieta. Varbūt jāsāk ar to, ka skaidrojam cilvēkiem kāpēc vispār ir svarīgi mācīties visu mūžu u.tml. un pēc tam jau lietas "aizies" pašas no sevis. 
  • Lietotāja Ilze Paegļkalne attēls
    Paldies par plašo skatījumu uz šodienas izglītības situāciju, kas liek optimistiski lūkoties un notiekošajiem procesiem izglītības laukā. Noteikti piekrītu par vērtībizglītības aktualizēšanas nepieciešamību, lai tā nav tikai atsevišķu mācību priekšmetu mērķos, lai mācību procesā skolēniem veidotos un nostabilizētos nesatricināmi pamati, kas turpmākajā dzīvē ļaus novērtēt sevi, ieraudzīt savas vērtības, ar cieņu raudzīties uz citiem.