Pārlekt uz galveno saturu
Blog
Blog

Individuālie mācību konti pieejamības uzlabošanai pieaugušo izglītībā

2021. gada 4. un 5. martā ar augsta līmeņa forumu par individuālajiem mācīšanās kontiem (IMK) Eiropas Komisija spēra nozīmīgu soli Eiropas Prasmju programmas 9. aktivitātes īstenošanas virzienā.

 

Individual Learning Accounts to increase accessibility in adult education

          

2021. gada 4. un 5. martā ar augsta līmeņa forumu par individuālajiem mācīšanās kontiem (IMK) Eiropas Komisija spēra nozīmīgu soli Eiropas Prasmju programmas 9. aktivitātes īstenošanas virzienā, starptautiskā līmenī pētot ideju par individuālajiem mācību kontiem (IMK) kā rīku nevienlīdzības novēršanai apmācību pieejamības jautājumā. Konference ir daļa no plašākas konsultāciju stratēģijas, vēršoties pie iesaistītajām pusēm, kas ietver arī konsultācijas ar sabiedrību, kas norisināsies visu pavasari, laikā no 2021. gada marta līdz jūnijam.

Forums sniedza lielisku iespēju aplūkot IMK un ar tiem saistītos procesus no citas perspektīvas, koncentrējoties uz gūto pieredzi, kas identificēta un salīdzināta salīdzinošā pētījumā par šobrīd un iepriekš īstenotiem projektiem ES un citās valstīs. Atklāšanas uzrunā, kuru teica Eiropas komisārs Nodarbinātības un sociālo tiesību jautājumos Nikolass Šmits, klausītāju uzmanība tika vērsta uz IMK kā jaunu impulsu esošo prasmju pilnveidošanai un jaunu prasmju gūšanai pieaugušajiem, tādējādi veicinot vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai un apmācībām kā mūsu galveno prioritāti “Eiropas sociālajā struktūrā”.

Patiesībā, ja ES Pamattiesību harta jau skaidri parādījusi, ka visiem ir tiesības uz izglītību un piekļuvi profesionālajai un turpmākajai izglītībai, tad ar neseno Eiropas sociālo tiesību pīlāru publikāciju tiek uzsvērts, ka tiesības uz izglītību neizriet tikai no pirmā principa par „Izglītību, apmācību un mūžizglītību”, bet arī no ceturtā un piektā principa, attiecīgi rūpējoties par tiesībām uz apmācību un pārkvalifikāciju kā aktīvu atbalstu nodarbinātības jomā un tiesībām uz apmācību neatkarīgi no nodarbinātības veida vai ilguma.

Komisārs Šmits izcēla arī faktu, ka, lai gan šiem principiem jau pievērsta uzmanība, joprojām pastāv izaicinājumi. Šobrīd mazāk nekā 40 % pieaugušo ES pilsoņu katru gadu piedalās apmācības, salīdzinot ar 50 % ASV un Kanādā. Digitālo prasmju jomā paveras vēl bēdīgāka aina, jo tikai vienam no katriem diviem eiropiešiem ir digitālās pamatprasmes.

Skaidri paturot prātā uzstādīto 2030 mērķi prasmju ziņā, Eiropas Sociālo tiesību pīlāru rīcības plāns nosaka īstenojamos pasākumus un sasniedzamos progresa rādītājus, lai palielinātu to pieaugušo procentuālo daudzumu, kuri katru gadu iesaistās mācību procesā, līdz 60 % un pat 80 % to iedzīvotāju grupā, kuriem jau piemīt digitālās pamatprasmes. Pieaugušo izglītībai laiks sasniegt pakāpi, kad to jau iespējams pielīdzināt citiem izglītības līmeņiem. Patiesi, ja padomājam par to, cik ātri šodien notiek pārmaiņas, cilvēku pārkvalifikācija darba tirgū vairs nav tikai šī brīža un situācijas problēma. Par to jādomā arī nākotnes kontekstā, veidojot stratēģiskos plānus nepārtrauktas mācīšanās nodrošināšanai, apvienojot izglītības un darba tirgus politiku. Lai nodrošinātu reālu un ilgtspējīgu videi nekaitīgu un digitālu pāreju, publiskajiem un privātajiem ieguldījumiem jābūt šo stratēģiju uzmanības centrā.

Komisāra Šmita uzruna turpinājās ar tādiem uz nākotni vērstiem jautājumiem kā: kurš palīdzēs nodrošināt apmācību tai pieaugošajai nestandarta darbinieku grupai, kurai ar savu darba devēju labākajā gadījumā ir tikai pagaidu darba līgums? Kurš palīdzēs nodrošināt apmācību tiem darbiniekiem, kuri pāriet pie cita darba devēja? Šie problēmjautājumi nevar tikt atstāti tikai darbinieku un darba devēju ziņā. Tie jārisina kopīgiem spēkiem.

Eiropas prasmju programma, kas tika prezentēta 2020. gada jūlijā, piedāvā 12 rīcības punktus, lai sniegtu visaptverošu atbalstu dalībvalstīm, padarot mūžizglītību par pieaugušo realitāti. Mācīšanās no labās prakses veiksmīgas IMK ieviešanas procesā ir viens no šiem rīcības punktiem un bija arī galvenais sarunu temats Komisijas rīkotajā augstā līmeņa forumā 4. un 5. martā.

Foruma pirmajā dienā diskusijas turpinājās ar Francijas Darba, nodarbinātības un ekonomiskās iekļautības ministres Elizabetes Bornas (Élisabeth Borne) prezentāciju par jautājumu „ko Francijas kontekstā nozīmē individuālie mācību konti”. Būtībā, lai gan Francija indivīda tiesības uz apmācībām apzināja jau 2014. gadā, tās ir kļuvušas par ko nedaudz vairāk kā tikai teorētiskām tiesībām. Individuālo mācību kontu izveide, kas Francijā pazīstami ar akronīmu CPF, 2015. gadā un to pielāgošana 2019. gadā kā daļa no plašas apmācību reformas palīdzēja šīs tiesības īstenot praksē. Šodien Francijā katram darbiniekam ir individuāls apmācību konts, kurā viņš var uzzināt savas individuālās „tiesības” un informāciju par pieejamajiem pakalpojumiem. Šīs „tiesības” atspoguļojas piešķirtā finansējumā, kas ir 500 eiro gadā ar ierobežojumu līdz 5000 eiro uz vienu pilnas slodzes darbinieku. Rīka finansējums nāk no uzņēmumu ikgadējiem maksājumiem, bet nauda tiek lietota tikai tad, kad apmācības reāli notikušas. Par šiem līdzekļiem darbinieks var apmaksāt kādus no katalogā atrodamajiem apmācību kursiem. „Mans apmācību konts” funkcionē kā tirgus, kurā piedāvājums sastopas ar apmācību pieprasījumu. Platformu izmanto 20 000 organizāciju, kuras kopumā piedāvā vairāk nekā 300 000 dažādus apmācību kursus. Jebkurš var pieteikties apmācībai ar pāris vienkāršiem klikšķiem.

Pēc šī sekoja dažādas uzrunas ar prezentācijām par tematiskajiem kontiem, kas balstīti uz individuālo mācību kontu (IMK) un individuālo mācīšanās programmu pētījumu fragmentiem. Prezentācijas koncentrējās uz starptautisko organizāciju pieredzi ar konkrētiem politiskiem risinājumiem, kā šīs tiesības padarīt par realitātē pieejamām iespējām. To skaitā bija:

  • UNESCO Mūžizglītības sistēmas un politikas nodaļas direktors Borīns Čakruns (Borhene Chakroun) sniedza prezentāciju „Cilvēktiesību perspektīva un saikne starp IMK un ilgtspējīgas attīstības mērķiem”, runājot par “tiesībām uz mūžizglītību”, kur tiesības tika definētas kā: „garantija pabalsta pieejamībai, balstoties uz jau pamatotām tiesībām vai reģistrāciju”.
  • OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta vadītājs Stefano Skarpeta (Stefano Scarpetta) prezentēja „Individuālās mācīšanās sistēmas”. Viņš identificē trīs dažādas IMK sistēmas: 1) individuālie krājkonti apmācību vajadzībām (tiek izmantoti galvenokārt Zviedrijā, Kanādā un ASV), kuros persona var uzkrāt līdzekļus turpmākām apmācībām; 2) Individuālie mācību konti (IMK), kas tiek izmantoti arī Francijā un Singapūrā, kuros tiesības uz apmācībām uzkrājas noteiktā laika posmā un apmācību līdzekļi tiek izmantoti tikai tad, kad apmācības reāli notiek; 3) kuponu programmas, kas atbalsta apmācības ar tiešu valdības maksājumu starpniecību katrai personai individuāli.

Vairāki citi piemēri un materiāli (tagad pieejami pasākuma interneta vietnē) piedāvāti praktiķu izvērtējumam starptautiskajā kopienā, kuri apmeklēja konferenci un nu aicināti sekot norisēm Facebook un Twitter Social Europe kontiem, kuros regulāri tiks piedāvāta iespēja atskatīties uz pasākumu un sniegta informācija par dažādām iespējām turpināt piedalīties diskusijās.

 

Individual Learning Accounts
Login (7)

Vai vēlaties citu valodu?

Šis dokuments ir pieejams arī citās valodās. Lūdzu, izvēlieties to zemāk.

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Jaunākās diskusijas

EPALE diskusija: Plašsaziņas informācijas mediju ziņu izpratne un lietojuma prasme – kāpēc tieši šobrīd tā ir tik svarīga?

Dalieties savos uzskatos par ziņu un informācijas mediju lietojuma prasmi pieaugušajiem!

Vairāk

Pirmsskolas izglītības iestādes un vecāku sadarbība Covid - 19 krīzes perioda laikā. Cik svarīga ir šī sadarbība?

Ārkārtējā situācija un ierobežojumi katram individuāli ir uzlikusi jaunus pienākumus. Īpašas rūpes ir ģimenēm ar bērniem pirmsskolās un sākumskolās.

Vairāk