chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Ziņu sadaļa

Vakarēšana ar literatūras garšu un dalība konkursā

02/12/2018
Valoda: LV

No 2018.gada 15. oktobra līdz 4. novembrim norisinājās kulinārijas konkurss – erudīcijas spēle “Literatūras garša”, kuras ietvaros Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti doties uz sev tuvāko bibliotēku, meklēt latviešu rakstnieku darbos minētus ēdienus un mēģināt tos pagatavot pašiem.

Valmieras integrētā bibliotēka un draugi - Valmieras Zonta klubs un citas sabiedriski aktīvas sievietes, piedzīvojām draugu pulcēšanās prieku, kopīgi darot vietējai kopienai derīgu un nepieciešamu darbu. Turpinājām pirms pāris gadiem aizsāktos labos darbus, sanākot kopā uz labdarības vakarēšanu un tādējādi atbalstot biedrības “Kristīgais želsirdības centrs” labdarības zupas virtuvi Valmierā. Šoreiz ēdienam pievienojām ne tikai sirds siltumu un labas domas, bet arī literāro vērtību, latvisko dzīves ziņu un svētku smaržu.

/en/file/literaturas-garsajpgliteraturas-garsa.jpg

 

Tā, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, proti, kopābūšanu un dalību konkursā, vispirms veicām prāta vētru savā vidū, lai apzinātu idejas par receptēm latviešu literārajos darbos. Pieturējāmies pie klasiskām vērtībām – mūs iedvesmoja pavarda sargātāju sievu rosīšanās Edvarta Virzas “Straumēnos”* un īsta rudens vakaru nodarbe - ābolu žāvēšana, kas nemanot sanāca līdztekus iecerētai ābolmaizes cepšanai, kas pieminēta Vizmas Belševicas darbā "Billes skaistā jaunība"**.

Konkursa uzmundrinātas, ar lokālpatriotisma apziņu nolēmām celt saulītē arī vietējo gastronomisko vērtību – Valmieras salātus. Tie gan (pagaidām) nav pieminēti literārajos darbos, toties Valmieras bibliotēka kā UNESCO Stāstu bibliotēkas dalībniece novērtēja un iegrāmatoja vienas no vakarēšanas dalībnieču atmiņu stāstījumu par Valmieras salātu afēru ar amerikāņiem***. Ideja izpelnījās ievērību arī no “Vidzemes televīzijas” raidījumu sērijas "100 recepšu Latvijas simtgadei". Neturējām sveci zem pūra - rādījām, stāstījām, garšojām. Raidījums plašākai publikai būs skatāms decembra sākumā.

Kopīgajā vakarēšanā guvām emocionālu gandarījumu sev un dāvājām praktisku pienesumu vietējai kopienai, sagatavojot krājumus ziemai. Vērtīgi pavadīts laiks un iegūti jauni draugi!

--

* "Kamēr Līna ar atraitni gaidīja pīrāgu izcepšanu, palaikam apgaismodamas krāsns iekšieni ar skala uguni, skursteņa ķēķī misiņa kastrolī saimniece gatavoja ābolu ievārījumu, nežēlodama cukuru un kanēli, bet otra meita dedzināja īpašā pannā ar aizšaujamo kviešu graudus kafijai. Nokautos jērus, uz kuru ciskām un ribām spīdēja trekni tauki, noskaloja baļļā, ietina palagā un aiznesa uz pagrabu, kur, pie griestiem pakārti, tie palika spokojamies.
Šajos darbos sievietes ielika visu savu prātu un saprašanu. Viņu acis spīdēja, kājas tekāja un rokas kustējās it kā pašas no sevis, un tikumi un paradumi, veci kā cilvēce, bija redzami viņu kustībās".

** "Pieturā Billei piesitās Jaundruvu Aina ar krietni lielāku paunu, un autobusā viņas sēdēja blakus. Ainas pauna smaržoja tā, ka Billei pakrūte smeldza no tā kāruma. Aina brauca ciemos pie sava armijā parautā Viļa, bija sacepusi pīrāgus un ābolmaizes, un pati spīdēja kā ar olu pārziests pīrāgs".
Izdzirdot vārdu ābols, jādomā par rudeni. Šobrīd esam šajā krāsainajā un bagātajā gadalaikā, tādēļ vēlējāmies konkursā “Literatūras garša” godā celt kādu rudens velti - šoreiz tie bija āboli. Mizojām, griezām, žāvējām un cepām ābolmaizi.

***Stāsts īsumā šāds: 1970. gadu sākumā “Valmieras stikla šķiedras” dokoratīvo audumu cehā amerikāņu speciālisti uzstādījuši jaunas iekārtas. Turpat rūpnīcas ēdnīcā ārzemju kolēģiem klāti vakariņu galdi un kā viens no ēdieniem pasniegti salāti – tie, kas Valmieras. Un, ko domājiet, viesi bijuši tādā sajūsmā, ka palūguši vietējām saimniecēm recepti. Recepti, kopā ar ciemkukuli amerikāņi arī dabūjuši. Tā nu Valmieras gastronomiskais mantojums aizceļojis uz tālo ASV un, cerams, joprojām tiek pieminēti ar labu vārdu un gardu muti.

 

Informāciju apkopoja Anete Bērziņa

Vakarēšanas ir rezultējusies Vidzemes TV videofilmā: "100 recepšu Latvijas simtgadei: Valmieras salāti. 29.11.2018.",
kura ir skatāma https://www.youtube.com/watch?v=TBcOi7F9AtI&fbclid=IwAR0JN-cJzbI2DVNMzCV...

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 3. no 3
  • Lietotāja Jekaterina Timosenko attēls
    Tā ir sena vakarēšanas tradīcija un īpaši mūsu steidzīgajā laikmetā pat noderīga - apstāties, mierīgi aprunāties vai padomāt, izdarīt kaut ko kopā ar citiem sievietiem. Kopābūšanā apvieno paaudzes, sadrauzē cilvēkus. Tas ir fantastiska konkursa ideja - ne tikai pagatavot ēdienus, bet arī atrast tos literatūrā. Tā kā pati esmu literatūras kluba dalībniece - zinu ka tas ir iespēja paplašināt zināšanas, padalīties ar idejām, apspriest izlasāmo, iedziļināties sevī, paklausīt citus. Tas deva nepieciešamu sieviešu enerģiju un iedvesmo!
  • Lietotāja Reinis Vējiņš attēls
    Tiešām lielisks konkurss kā cilvēkiem nodrošināt mūžizglības iespējas. Ļoti labs veids kā literatūru padarīt dzīvu, ieteiktu šo ideju turpināt un attīstīt arī jauniešiem, lai tie ar interesi un aizrautību varētu lasīt latviešu literatūru. Šādi konkursi un idejas arī turpmāk būtu jāorganizē un jāatbalsta no sabiedrības puses!
  • Lietotāja Daiga Lāce attēls
    Fantastiska konkursa ideja, kas, veiksmīgi pielāgojot konkrētais situācijai, pielietojama dažādu vecumu mērķauditorijai.