chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Ziņu sadaļa

Nodarbinātības valsts aģentūra aicina darba devējus rīkot prasmju un zināšanu nodošanas pasākumus

10/12/2018
Valoda: LV

Vairāk nekā trešdaļa Latvijas darba tirgū nodarbināto ir vecumā virs 50 gadiem, un viņu gadu gaitā gūtā profesionālā pieredze ir liela vērtība. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus – uzņēmumus, valsts un pašvaldības iestādes – izmantot šo darbinieku uzkrātās zināšanas un prasmes, rīkojot mentoringa jeb prasmju un zināšanu nodošanas pasākumus.

Lai veicinātu ilgāku darba mūžu nodarbinātajiem, NVA informatīvās kampaņas “Zaļā gaisma gados stiprajiem” ietvaros aicina darba devējus novērtēt gados vecāku darbinieku priekšrocības un pielietot tās ikdienas darbā, kolektīvos aktīvi īstenojot darbinieku prasmju nodošanas pasākumus.

“Latvijas darba devējiem ir liela interese par pieejamajiem atbalsta mehānismiem novecošanās pārvaldībai uzņēmumā vai iestādē. Šobrīd notiek desmitiem pieteikumu izskatīšana, lai atbilstoši darba devēji varētu saņemt NVA atbalstu – uzņēmuma vai iestādes novecošanās pārvaldības plānu un atbalsta pasākumus saskaņā ar darbinieku individuālo novērtējumu. Tomēr pārmaiņas sākas ar aktīvu rīcību ik dienu – ikviens darba devējs jau šodien var izmantot sava kolektīva potenciālu, rīkojot pieredzes un zināšanu nodošanas, kā arī konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus, piemēram, apmācības un kursus kolektīva ietvaros,” norāda Mairita Mēnese, NVA ES fondu projektu departamenta ESF projekta “Atbalsts ilgākam darba mūžam” projekta vadītāja.

Bieži vien darbinieki vecumā pēc 50 gadiem veselības stāvokļa dēļ vairs nespēj veikt līdzšinējos darba pienākumus, īpaši tas attiecas uz fiziski smagāku darbu, savukārt viņu uzkrātās zināšanas un prasmes ir nenovērtējams ieguvums jaunākajiem darbiniekiem. Prasmju nodošanas pasākumi uzņēmuma vidē ir viens no veidiem, kā gados stiprie darbinieki var nododot uzkrātās zināšanas un prasmes jaunākajiem darbiniekiem. Īstenojot prasmju nodošanas pasākumus, uzkrātās zināšanas tiek nodotas tālāk, un vienlaikus gados vecāki darbinieki ir novērtēti un arī motivēti apgūt jaunas iemaņas. Arī gados jaunākie darbinieki var pildīt mentora funkciju, piemēram, iepazīstinot citu paaudžu kolēģus ar IKT jaunumiem un sniedzot noderīgus padomus.

Nodarbinātības valsts aģentūras informatīvā kampaņa “Zaļā gaisma gados stiprajiem” tiek īstenota Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts ilgākam darba mūžam” ietvaros. Tās mērķis ir mazināt iesīkstējušus stereotipus un uzsvērt gados vecāko nodarbināto priekšrocības darba tirgū, iedrošināt darba devējus un palīdzēt viņiem noturēt vecāka gadagājuma darbiniekus, kā arī stiprināt izpratni, ka gadi un tajos uzkrātā dzīves pieredze ir vērtīgs resurss.

Projekta ietvaros uzņēmumi, iestādes un pašvaldības, kas nodarbina darbiniekus vecumā no 50 gadiem, tika aicināti pieteikties darba vides, darba vietas un cilvēkresursu potenciāla izvērtējumam. To pēc izvērtējuma veiks speciālistu komanda, kuras sastāvā ir darba aizsardzības speciālists, arodveselības ārsts, ergoterapeits un personālvadības speciālists. Izvērtējuma rezultātā katrs darba devējs saņems sava uzņēmuma vai iestādes novecošanās pārvaldības plānu un atbalsta pasākumus saskaņā ar darbinieku individuālo novērtējumu.

Plašāka informācija par pieteikšanās kārtību darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējumam un kritērijiem darba devējiem būs pieejama NVA interneta vietnes www.nva.gov.lv sadaļā “Darba devējiem”.

 

Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 18
  • Lietotāja Karīna Pasternaka attēls
    Manuprāt, ļoti vērtīgs NVA projekts, kas norāda darba devējiem, ka viņiem ir iespēja izmantot sava kolektīva potenciālu, rīkojot pieredzes un zināšanu nodošanas pasākumus. Šāda veida pasākumi noteikti veicinātu kolektīva saliedēšanos, paaugstinātu vispārīgo kolektīva profesionalitāti un darba produktivitāti. 
    No šādu pasākumu veidošanas ieguvēji būtu visi – darba devējs, darba ņēmējs, neatkarīgi no viņa vecuma, un sabiedrība kopumā, jo tiktu veidota izpratne par to, ka pieredze ir vērtība un ar to ir jādalās, lai kopīgi veicinātu savu un sabiedrības attīstību.  
  • Lietotāja Ineta Liepniece attēls
    Man šī ideja liekas ļoti perspektīva. Zinu vairākus cilvēkus, kruim ir pāri 50 gardien un viņu darbs un pieredze ir neatsverami, jo tādas skolas, kādām viņi gājuši cauri mūsdienās neatrast. Kāda man tuva paziņa šuj kažokus, savā laikā strādājusi Rīgas modēs un pati pasniegusi stundas jaunajiem tehnologiem. Šodien kā saka viņa, nav vairs daudz tādu pasniedzēju, kas varētu dalīties pieredzē.  Tāpēc ļoti atbalstāms ir tas, ka cilvēki var dalīties savā pieredzē un nod savas zināšanas jaunajiem.
  • Lietotāja Liana Kolotuhina attēls
    Man šī ideja ļoti patīk, un savā profesijā redzu tikai lielos plusus. Pozitīvās pieredzes apmaiņas ir ļoti svarīgi gan skolu savstarpējās sadarbības attīstībai, gan pedagogu profesionālajai izaugsmei. Jaunie skolotāji kuri tikai mācās, varēs mācīties no pieredzējušiem pedagogiem. Savukārt pedagogiem kuriem ir bagāti pieredzes gadi, var priekš sevis papildināt ar jaunām teorijas zināšanām. Pieredzes un zināšanas papipildināšana nevienā profesijā nenāks par sliktu, bet gluži otrādi.
  • Lietotāja Iveta Munce attēls
    Burvīgs projekts! Šī ir iespēja pirmspensijas vecuma specialisitiem nodot ne tikai zināšanas un pieredzi par sava darba specifiku un mūža garumā gūtajām prasmēm, bet ari attieksmi pret darbu un kultūru darba vidē nodot jaunajiem speciālistiem. Uzskatu, ka šī ir visvērtīgākā pieredze. Jo tehnoloģiju laikmetā, mēs aizmirstam par elementāru un cilvēcīgu komunikāciju, kas ir stiprā puse vecākai paaudzei.
    Abpusēja mācīšanās ir vērtība uzņēmējiem. Ņemot vērā statistiku par aktīvo darba vecumu LV, tad šī ir burvīga iespēja, resurss. 
  • Lietotāja Elīna Zaķe attēls
    Mācīšanās savā starpā, dalīšanās pieredzē ir viena no vērtīgākajām metodēm, kuru izmanto arī skolās. Cilvēki labāk mācās viens no otra, jo tā tiek piedāvāts uz lietām paskatīties ar otra acīm, uzzināt arī to, ko lekcijās, apmācībās nemaz nestāsta - dzīves gudrības. Protams, gados vecākus cilvēkus šī pieredzes apmaiņa ļoti priecēs, jo tā viņi tiek novērtēti, iesaistās komunikācijā un uzzina daudz jauna par mūsdienu pasauli. 
  • Lietotāja Dzintra Mihailova attēls
    Ļoti pozitīvi vērtēju, ka tiek rīkoti šādi pasākumi. Arī gados vecāki ir ļoti nozīmīgi darba tirgū,  viņu pieredze, zināšanas tiek augstu vērtētas. Pieņemot darbā jaunus darbiniekus, nereti viņi ir labākie skolotāji.
  • Lietotāja Inese Irmeja attēls
    Uzskatu, ka mentorings un zināšanu nodošana ir svarīgs darba veikšanas aspekts. Manuprāt, arī izglītības jomā tas būtu jāievieš arvien vairāk. Liela problēma ir jaunu cilvēku trūkums izglītības iestādēs. Ja apvienotu pieredzējušus, bet laipnus un iejūtīgus darbiniekus ar jaunajiem cilvēkiem, kuri jūtas nedroši par savu kompetenci, iespējams, vairotos jauno cilvēku skaits skolās! 

    Inese Irmeja, Latvijas Universitāte
  • Lietotāja Naira Martinsone attēls
    Piekrītu tiem, kuri apgalvo, ka šāda pieredzes un prasmju nodošana jau pastāv.Ja ir runa par smagu fizisku darbu tad mūsdienās arī  fiziskā darba veicējiem ir iespēja atvieglot fizisko slodzi nodrošinot ar dažādām mehāniskām un elektoniskām palīgierīcēm Svarīgi ir tas lai ierīces ir ērtas lietošanai un ergonomiskas nevis lētas un labas.Domāju ka izglītošana šajā jomā būtu nepieciešama.Es vairāk saskatu iespēju ergoterapeitiem piedāvāt savus risinājumus.Tā būtu sadarbība,arī ararodārstiem  risinātu tādus jautājumus  kā iepējamās kustību un pastaigaigu pauzes .Pieļauju ,piemēram, grāmatvedei un skolotojam kuram jāpavada piespiedu pozā ilgstošs laiks tāpat veidojas veselības problēmas kā pavāram vai apkopējai tikai katram sava specifika.
  • Lietotāja Inga Dimante-Ansone attēls
    Prasmju nodošanas pasākumus, vairāk vai mazāk, pastāv lielāka daļa uzņēmumu. Kad atnāk jauns darbinieks viņu kolēģi apmāca t.i. vadības ir norīkotājs mentors- /ri, kurš ieved lietas kursā jauno kolēģi. Proti VNA projekts ir daudzpusīgs, sadarbībā ar ES fondiem, rosina iestādes uz šo pasākumu, varbūt, paskatīties no cita skatupunkta.
  • Lietotāja Inese Tīģere attēls
    Pilnībā piekrītu, ka šādi zināšanu un prasmju nodošanas pasākumi jau notiek. Piekrītu arī domai par to, ka iespējams mērķis ir paskatīties uz šo procesu no cita skatupunkta. Skatupunkts iespējams ir tieši no šobrīd darba tirgū esošajiem speciālistiem, kas jau savlaicīgi rūpējas par savu nodarbinātību kļūstot gados vecākiem, bet tomēr esot gana pārliecinātiem, ka viņu zināšanas un prasmes ir universālas un viņi nebūt nav sliktāki darbinieki kā jaunie, enerģiskie, jaunības maksimālisma pārņemtajiem darbiniekiem. Apsveicami! Kas rūpēsies par mums, ja ne mēs paši!