chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Ziņu sadaļa

Latvijas izglītības sistēma atzinīgi novērtēta Eiropas Komisijas ziņojumā

10/11/2017
Valoda: LV

Gandrīz visos izglītības sistēmas rādītājos Latvijai ir labāki rezultāti nekā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vidēji, secināts Eiropas Komisijas (EK) ikgadējā izglītības uzraudzības ziņojumā “Education and Training Monitor 2017”. Piektdien, 10. novembrī, no plkst. 11.00 līdz 13.30 ikviens interesents tiešsaistē varēs sekot ziņojuma prezentācijas semināram, kas notiks Briselē.

Ziņojumā ir plaša informācija un analīze par izglītības sistēmām 28 valstīs, kā arī ieteikumi diskusijām par izglītības prioritātēm.

Latvijas rezultāti salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem (2016. g.):

  • 30 – 34 gadus veci pieaugušie ar augstāko izglītību Latvijā ir 42,8%, ES vidēji 39,1%;
  • 20 – 24 gadīgu iedzīvotāju nodarbinātība, kuri pēdējo trīs gadu laikā ieguvuši vidējo vai augstāko izglītību – Latvijā 81,4%, ES vidēji 78,2%;
  • dalība pirmsskolas izglītībā no 4 gadu vecuma līdz sākumskolai Latvijā – 95%, ES vidēji – 94,8%;
  • izglītību priekšlaicīgi pametušie 18 – 24 gadus veci jaunieši Latvijā ir 10%, ES vidēji 10,7%;
  • 15 gadu vecu skolēnu proporcija ar zemām lasīšanas, matemātikas un dabaszinātņu prasmēm Latvijā attiecīgi 17,7%, 21,4% un 17,2%; ES – 19,7%, 22,2% un 20,6%.

Šogad “Education and Training Monitor” ziņojuma caurviju temats ir vienlīdzība (equity) izglītībā, tādēļ par vienu no lielākajiem izaicinājumiem Latvijas izglītības sistēmai ziņojums nosauc dzimumu nevienlīdzību izglītības rezultātos – vīriešu sasniegumi pamatprasmēs un izglītības ieguves rādītājos Latvijā ir daudz zemāki par sieviešu sasniegumiem un izglītības ieguves rādītājiem.

EK atzīst, ka Latvijā ievērojami samazinājies izglītību priekšlaikus pametušo skaits, kā arī ievērojami uzlabojušies skolēnu sasniegumi pamatprasmēs. Arī jauno augstākās izglītības finansēšanas modeli un jauno kvalitātes novērtēšanas sistēmu Latvija ievieš saskaņā ar plānotajiem un valdības noteiktajiem termiņiem.

Latvijā ir augsts iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību, taču nepieciešams palielināt absolventu skaitu dabaszinātņu, matemātikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā. Arī profesionālajā izglītībā notiek nozīmīgas pārmaiņas, taču vēl aizvien netiek pilnībā izmantots viss potenciāls darba vidē balstītu mācību nodrošināšanā un mācību satura pilnveidē.

Pieaugušo iedzīvotāju dalība izglītībā ir vienīgais no galvenajiem uzraudzības rādītājiem, kurā mūsu valsts atpaliek no ES valstu vidējā rādītāja – Latvijā pieaugušo izglītībā iesaistījušies 7,3%, bet ES vidēji 10,8%. Jāuzsver, ka šajā jomā Latvija apņēmusies situāciju uzlabot. Izglītības un zinātnes ministrija ir uzsākusi īstenot vērienīgu ES fondu un valsts līdzfinansētu pieaugušo izglītības projektu “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, un šā gada oktobrī Valsts izglītības attīstības aģentūra izsludināja pirmo pieteikšanos četrās prioritārajās tautsaimniecības nozarēs, kurās pašlaik visvairāk trūkst darbinieku – būvniecībā, informācijas komunikācijas tehnoloģiju jomā, kokapstrādes specialitātēs, metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās.

EK Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāts izglītības uzraudzības ziņojumu “Education and Training Monitor 2017” publicē 9. novembrī, tajā aprakstīts valstu progress kopējo Eiropas izglītības mērķu – “Education and Training 2020” – sasniegšanā.

 

Raksts pārpublicēts no izm.gov.lv

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 16
  • Lietotāja inga treija attēls
    Prieks par to,ka mūsu valsts izglītības līmenis starp ES dalībvalstīm ir viens no augstākajiem,taču tas nemazina faktu,ka mūsdienu izglītības vadlīnijās īsti nav formulēti sasniegumi,kuri atbilstu augstam zināšanu līmenim,drīzāk tie palīdz sasniegt vidējo līmeni.Manuprāt,izglītība Latvijā vairāk koncentrējas uz to,lai pielāgotu mācību saturu skolēniem,kuriem ir nedaudz apgrūtināts mācību apguves process,lai tie spētu sasniegt vidējo līmeni,nevis koncentrējas un tā saukto “ģēniju”  skološanu.Neapzināti tiek veidoti vidèja zināšanu līmeņa skolēni.
  • Lietotāja Madara Kosolapova attēls
    Mānīgs priekšstats no datiem vien. 
    Raksta nosaukumā ir ziņots, ka "tiek atzinīgi novērtēta" mūsu izglītības sistēma. Tas, ka mēs vairākos rādītājos esam nedaudz virs vidējā, nenozīmē, ka mūsu valstī automātiski ir ļoti labi rādītāji. Piemēram, rādītājs "dalība pirmsskolas izglītībā no 4 gadu vecuma līdz sākumskolai Latvijā – 95%, ES vidēji – 94,8%", mēs esam 0,02% virs vidējā rādītāja, kas nav liela atšķirība. Šis ir viens no piemēriem, tādu vēl ir daudz.  
     Pārsvarā visos pētītajos jautājumos Latvija ir aptuveni vidū pēc rezultātiem, kas nozīmē, ka līmenis nav nedz zems, nedz arī augsts. Ir vēl daudz jāstrādā, lai mēs tiktu uz priekšu nevis tikai noturētu šos viduvējos rādītājus. Piekrītu, ka Latvijā ir daudz labu pedagogu, ir daudz izglītotu cilvēku, kas vēlās attīstību. Ir jāizmanto šis labais resurss, lai mēs tiktu uz priekšu un attīstītu savus cilvēkus, ko var sākot tieši ar darbu skolā un cenšoties domāt par to, lai mūsu bērni iegūst maksimāli kvalitatīvu izglītību, nevis par to, ka mums jātiek par vitu, divām vai desmit šajā salīdzinošajā datu apskatā. 
  • Lietotāja Laima Kursiša attēls
    Par dzimumu nevienlīdzību rezultātos gan nav nekāds brīnums. Zināms, kāpēc izglītības ieguves rādītājos vīriešu sasniegumi ir zemāki! Jo pati izglītības sistēma ir draudzīgāka un vairāk orientēta uz meitenēm kaut vai tajā, ka viņas spēj mierīgi strādāt monotonos apstākļos, kamēr zēni – ne. Sastādot mācību programmas būtu jāņem vērā dzimumu atšķirības, kas ir bioloģiski noteiktas katram dzimumam un izpaužas gan fiziskajā attīstībā, gan garīgajā. Arī tas, ka milzīgs pedagogu pārsvars ir sievietes, neveicina vienlīdzību. Te nu jāsaka – skolotāja profesijas prestižs, prestižs un vēlreiz prestižs!
  • Lietotāja M K attēls
    Piekrītu, ka izglītības sistēma, dzimumu atšķirības un lielais pedaogu- sieviešu īpatsvars veicina nevienlīdzību rezultātos. Runājot par pieaugušo izlītību, kā viens no faktoriem būtu jāmin arī atalgojums. Diemžēl joprojām ir vakances, kas būtībā nepieprasa nekādu izglītību(piemēram- būvniecībā), bet ir labāk atalgotas, kā tās, kas pieprasa augstāko izglītību(piemēram- pedagoģijā). Dzīvojot šādā sistēmā nav jābrīnās, ka jaunieši nav motivēti mācīties. Latvijā ir virkne augstākās akadēmskās izglītības programmu, pēc kuru absolvēšanas nevar darboties profesionālajā jomā (vēstures, teoloģijas, filozofijas u.c. bakalaura studiju programmas).
  • Lietotāja Marija Dorofejeva attēls
    Manuprāt, lai palielināt absolventu skaitu konkrētas jomās, nepieciešams piesaistīt jauniešus, piedāvājot dažādus sagatavošanas kursus, vairāk budžeta un prakses vietas un vairāk stāstīt par nākotnes nodarbinātības un karjeras izaugsmes iespējām.

    Savukārt lai uzlabot situāciju pieaugušo izglītībā, nepieciešams popularizēt šo tendenci arī starp darbadevējiem, lai viņi būtu ieinteresēti  motivēt savus darbiniekus, dod viņiem  iespēju mācīties un  attīstīties
  • Lietotāja Darja Nikolajeva attēls
    Man gan nebija brīnums, ka Latvijā izglītība un izglītības sistēma ir augstā līmenī. Mūsū valstī ir daudz labu profesionālu pedagogu, kā arī cilvēki ir gudri (skolēni un vispār), prieks, ka mūsu izglītības sistēma ir augsti novērtēta EU.
  • Lietotāja Marija =) attēls
    Normal 0 false false false EN-US X-NONE X-NONE

    Īpašs prieks ir par to, ka Latvijā ievērojami samazinājies izglītību priekšlaikus pametušo skaits bet

    augstākās izglītības diploms nav nekas īpašs. daudz svarīgāk izglītības kvalitāte un pieredze šĪ sfērā

  • Lietotāja Ināra Juškāne attēls
    Par dzimumu nevienlīdzību izglītības rezultātos, kur tika fiksēts, ka vīriešu izglītības ieguves rādītāji Latvijā ir zemāki nekā sieviešu, mans subjektīvais izskaidrojums ir tāds... Ņemot vērā Latvijas sociālekonomisko situāciju, Latvijas vīrieši, kuri vēl ir uzticīgi Latvijai, cenšas sevi apliecināt nozarēs, kur nav nepieciešama augstākā izglītība, kur var gūt peļņu arī bez tās, lai uzturētu savu ģimeni. Kaut vai pašu dibinātie uzņēmumi - mazie, vidējie. To varu pamatot ar savā lokā zināmiem cilvēkiem, kuri, iegūstot tikai 9 klašu izglītību, šobrīd ir veiksmīgi uzņēmēji. Savukārt attiecībā uz absolventu trūkumu eksaktajās zinātnēs, mans personīgais skaidrojums ir tāds, ka šāda situācija dažkārt ir izveidojusies, jo diemžēl ne visas vidējās izglītības iestādes spēj nokomplektēt un/ vai nodrošināt tās ar nepieciešamās raudzes pedagogiem vai arī to vienkārši trūkst. Pat teiktu, ka vienkārši trūkst jauno skolotāju šajā jomā. Vai nu viņu nav vai vienkārši viņi nenāk uz skolām, īpaši attālāk no Rīgas. Šķiet esošie, piemēram, fiz-mati, cenšas uzlabot savas esošās zināšanas kursos vai pašu spēkiem, lai spētu puslīdz atbilstošā līmenī nodrošināt skolēnu apmācību.    
  • Lietotāja Antares Scorpii attēls
    Puiši, iestājoties augstskolā, jau pirmajos kursos sāk strādāt. Arī meitenes, bet krietni vien mazāk. Pēc pirmās sesijas strādājošie puiši lielākoties ņem akadēmisko gadu un augstskolā atgriežas (ja vispār) ap 30 gadu vecumu, kad ir apzinājušies izglītības lomu savas karjeras attīstībā. Reti kurš darba devējs nāk pretī šādam studējošam darbiniekam. Darba likums arī jau krietni sen kā neparedz apmaksātu studiju atvaļinājumu eksāmenu kārtošanai vai noslēguma darba rakstīšanai. 
  • Lietotāja Agnese Agnese attēls
    Lepnums par lieliskiem rezultātiem izglītības jomā kopumā. 
    Ir vairāk jāaktualizē ES fondu un valsts līdzfinansētu pieaugušo izglītības projektu “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Par tik vērienīgu projektu, iespējams, ne visi ir dzirdējuši un uzzinājuši un šādus projektus jārīko atkārtoti.