News
Ziņas

Latvijas dalība starptautiskajā konferencē “Pieaugušo mācības un izglītība – elastīga pieeja nākotnes izaicinājumiem”

Slovēnijas prezidentūras ES Padomē laikā Slovēnijas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija kopā ar UNESCO Mūžizglītības institūtu (UIL) rīkoja konferenci “Pieaugušo mācības un izglītība – elastīga pieeja nākotnes izaicinājumiem”, kas norisinājās tiešsaistē 2021. gada 8. un 9. septembrī.

Pirmajā konferences dienā izteikties aicināja galvenos konferences runātājus; tika izveidota platforma, lai labāk izprastu un dalītos ar svarīgākajiem ES kopīgajiem izaicinājumiem, jauninājumiem, problēmām un risinājumiem - kā arī, tika izstrādāti ieteikumi, lai stiprinātu Eiropas kopīgo redzējumu pieaugušo izglītības jomā.

Konferences otrajā dienā norisinājās UNESCO dalībvalstu reģionālā apspriede (Eiropas un Ziemeļamerikas reģions), kas tika veltīta septītajai starptautiskajai konferencei par pieaugušo izglītību (VII CONFINTEA, norisināsies Marokā, 2022. gadā). Tādējādi dalībniekiem tika dota iespēja aktualizēt turpmākajos gados paredzētās starptautiskās saistības pieaugušo izglītības nozarē.

UNESCO konference - Latvijas dalība

Otrajā konferences dienā sarunās piedalījās arī delegācija no Latvijas, lai pastāstītu par mūsu valstij aktuālo pieaugušo izglītības nozarē. Zemāk aicinām iepazīties ar būtiskākajiem uzdevumiem pieaugušo izglītības jomā Latvijā, laika periodā 2021.- 2027. 

1. Individualizēta un elastīga pieaugušo izglītības piedāvājuma īstenošana un dalības šķēršļu mazināšanai

Paveiktais:

  • Modulārās profesionālās izglītības programmas tiek īstenotas gan profesionālajā sākotnējā izglītībā, gan pieaugušo izglītībā: profesionālajā tālākizglītībā kvalifikācijas ieguvei, profesionālajā pilnveidē  un atsevišķu moduļu un moduļu kopu  apguvei, kā arī atsevišķu prasmju apguvei (mikrokvalifikācijas). Izglītības iestādes šos moduļus piedāvā pieaugušajiem apgūt ESF projektā Atbalsta piešķiršana nodarbinātām personām (SAM 8.4.1.).
  • Tiek izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts izglītības pieejamībai izglītības ieguvi pārtraukušiem indivīdiem izglītības turpināšanai (2021.);
  • Izstrādāti Ministru kabineta MK noteikumos Nr. 322 “Par Latvijas izglītības klasifikāciju”, iekļaujot profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas LKI 2., LKI 5.-7. līmenī

Darāmais:

  • Izstrādāt neformālās izglītības, mācīšanās darba vietā un ikdienas mācīšanās rezultātu novērtēšanas vadlīnijas uzņēmumiem (2021.)
  • Izstrādāt ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda  4.2.4. SAM projekta īstenošanas nosacījumus uzsākšanai (2023.)

 

2. Pieaugušo izglītības kvalitātes stiprināšana

Paveiktais:

  • Vienotu kritēriju pieaugušo neformālai izglītībai noteikšana. Grozījumi Izglītības likumā sagatavoti virzīšanai (2021.)
  • Izglītības un zinātnes ministrijas iekšējie noteikumi “Profesionālās izglītības un pieaugušo neformālās izglītības programmu izstrādes kārtība” (2021.)
  • IZM īstenotā Erasmus+ Nacionālo koordinatoru projektā sadarbībā ar Latvijas Augstskolu un koledžu mūžizglītības asociāciju (LAKMA) izstrādāta paraugprogrammas pedaģoģiskā procesa īstenošanai pieaugušajiem, tās pakāpeniski tiek sākti īstenot, lai nodrošinātu atbilstošas prasmes arī pieaugušo izglītotājiem.  Ir izstrādāts metodiskais materiāls “Ceļvedis pašvaldībām pieaugušo izglītības pārvaldībai” un atbilstoši tam tiek izstrādāta modulāra neformālās izglītības programma pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatoriem, pilotēšana tiks uzsākta 2021. gadā.

Darāmais:

  • Ministru kabineta noteikumu izstrāde neformālās izglītības kvalitātes kritēriju ieviešanai un virzīšana (2022.)
  • Pieaugušo izglītotāju profesionālās kompetences pilnveides programmu un pieaugušo izglītības koordinatoru neformālās izglītības programmas uzlabošana, izmantojot pilotēšanas rezultātus, aprobācija un ieviešana.

 

3. Digitālās prasmes

Darāmais:

  • Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM) pasākuma „Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālai transformācijai” ieviešanas nosacījumu izstrāde (2022)
  • Ieviest vienotu ietvaru digitālo prasmju novērtēšanai, mācību vajadzību identificēšanai un plānošanai – normatīvais regulējums (2022.)
  • Digitālo kompetenču nostiprināšana valsts augstākās izglītības standartos (2022.)
  • Digitālo pamata (pašapkalpošanās) prasmju nodrošināšana (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija);
  • Digitālo prasmju plāna sagatavošana;
  • Nacionālo koordinatoru projektā moduļu digitālo prasmju ikdienas vajadzībām izstrāde un pilotēšana sadarbībā ar pašvaldību koordinatoriem (uzsākts 2021. turpināms 2022. un 2023. gadā)

 

4. Individuālo mācību kontu (IMK) pieejas attīstība un pilotēšana

Darāmais:

  • ANM pasākuma IMK koncepta attīstība;
  • Pilotēšana digitālo prasmju apgūšanai (2026.), paplašināšana uz pārējām prasmēm pēc 2026.gada
  • IMK pārvaldība, t.sk. platformas attīstība, datu un informācijas uzkrāšanai (2023.)

 

5. Prasmju Fonda (PF) koncepta attīstība un pilotēšana

ESF pasākuma par PF koncepta attīstība, apstiprināšana, pilotprojekti aptuveni 3 nozarēs (2026.)

Atbalsta pasākumi darba devējiem savu darbinieku papildu izglītošanā

  • EK TSI atbalsta projekta īstenošana (2021. – 2023.);
  • Ministru kabineta  noteikumu izstrāde par atbalsta pasākumiem darba devējiem un par valsts finansējuma atbalstu pieaugušo izglītībai, finansējot pieaugušo neformālās izglītības programmas (2022.)
  • Ekonomikas ministrijas atbalsta pasākuma mācībām pēc darba devēju pieprasījuma turpināšana pēc 2023. gada.

 

6. Pārvaldības un sadarbības stiprināšana

Darāmais:

  • Pieaugušo izglītības pārvaldības padomes stiprināšana (2021.)
  • Padomes sastāva atjaunošana (2021.)

 

Latvijas delegācija konferencē sastāvēja no Izglītības un zinātnes ministrijas, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, Ārlietu ministrijas un Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības pārstāvjiem. 

Login (3)

Vai vēlaties pievienot ierakstu?

Nekavējieties!

Spiediet zemāk uz saites un sāciet veidot jaunu ierakstu!

Jaunākās diskusijas

EPALE diskusija: transformatīva mācīšanās un dzīves prasmes

Parunāsim par transformatīvu mācīšanos un dzīves prasmēm!

Vairāk

EPALE diskusija: iekļaujošas valodu daudzveidības veidošana Eiropā

Valodu apguve ir vitāli svarīga veiksmīgai sociālajai integrācijai, darbaspēka mobilitātei, un tā veicina vienotu un kulturāli bagātu Eiropu. Piedalieties nākamajā EPALE starptautiskajā diskusijā, un izsakiet savas domas par valodu apguves nozīmīgumu vienotas Eiropas kontekstā!

Vairāk

EPALE diskusija: Aktīva novecošana un dzīves pārejas

Kādi ir izaicinājumi jautājumā par svarīgām dzīves pārejām? Kā starppaaudžu izglītība varētu palīdzēt aktīvas novecošanas un dzīves pāreju jautājumā?

Vairāk