chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Ziņu sadaļa

Kā sasniegt augstāku izglītības līmeni: Kad ābols krīt tālu no ābeles

23/07/2018
Valoda: LV
Document available also in: DE

Bildungszugang und -aufstieg

„Tu to nevarēsi” – „Viņam taču tas nebūs vajadzīgs” – tādus vārdus atceras žurnālists Marko Maurers (Marco Maurer), kad viņš stāsta par savu skolas laiku. Viņš ir dzimis strādnieku ģimenē, pēc daudzām neveiksmēm jau kā pieaugušais pabeidzis studijas un 2015. gadā savu pieredzi aprakstījis grāmatā. „Mana izaugsme bija iespējama, bet tā bija ļoti grūta”, viņš raksta, atskatoties atpakaļ.

Maurera stāsts ir tipisks bērnam, kurš nav dzimis akadēmiķu ģimenē, jo izglītības līmenis šajā valstī vēl joprojām tiek nodots no vienas paaudzes nākamajai. Saskaņā ar OECD pētījumu „Izglītības pārskats 2017” Austrijā tikai 21 procents 25 līdz 34 gadīgo iegūst augstāku izglītības līmeni nekā viņu vecāki. Vācijā šis skaitlis ir vēl mazāks.

Kādi mehānismi un nosacījumi ir nepieciešami, lai izdotos iegūt augstāku izglītības līmeni nekā iepriekšējai paaudzei, šim jautājumam pievēršas žurnāla Magazin erwachsenenbildung.at (Meb) pēdējais, 34. izdevums, publicējot par šo tēmu 17 rakstus. 170 lappuses aptverošo tiešsaistes žurnālu var bez maksas saņemt tīmekļa vietnē erwachsenenbildung.at/magazin.

Augstāka izglītības līmeņa sasniegšanai nepieciešams varēt, gribēt un drīkstēt

Sociālās jomas pētnieks Tomass Špīglers (Thomas Spiegler) savā publikācijā apraksta,  kādēļ cilvēki, kuriem izdodas iegūt augstāku izglītības līmeni, to iegūst, neskatoties uz sliktiem sākuma nosacījumiem, kādā veidā viņi pārvar savas „izcelsmes uzceltās barjeras”. Viņš ir definējis trīs nosacījumus: varēšanu, gribēšanu un drīkstēšanu. „Ja izdodas izveidot visus nepieciešamos nosacījumus, tad arī izdodas iegūt augstāku izglītības līmeni. Ja viens no šiem nosacījumiem ilgāku laiku netiek izpildīts, tad augstāku izglītības līmeni neizdodas iegūt”. Špīglers pievērš uzmanību faktam, ka augstāka izglītības līmeņa iegūšanā tieši „drīkstēšanas” joma ir cieši saistīta ar izglītības pieejamību.

Pieaugušo izglītības nozīme augstāka izglītības līmeņa iegūšanā

Pieaugušo izglītībai augstāka izglītības līmeņa iegūšanā ir liela nozīme pirmām kārtām tajos gadījumos, kuros tā sniedz iespēju pabeigt izglītību. Izglītības sociologs Volfgangs Froneks (Wolfgang Fronek) savā rakstā prezentē vidējās profesionālās izglītības eksāmenu rezultātu novērtējumu Vīnē. Lai sekmīgi pabeigtu programmu, izglītojamajiem jāpiemīt izturībai un pašorganizācijai, kā arī jāprot plānot savs laiks. Tiem, kuriem šādas īpašības piemīt, šī programma palīdz, uzsver Froneks. „2016. gada rezultātu izvērtējums parāda, ka programma dod ieguldījumu sociālās caurlaidības paaugstināšanā un pozitīvas izglītības mobilitātes veidošanā.”

Izglītība var būt arī kaitīga

Izglītībai var būt arī negatīvas iezīmes, savā rakstā uzsver izglītības zinātniece Daniela Holcere (Daniela Holzer), lai gan izglītība mūsdienās ir „atbrīvošanas un pozitīvas ietekmes apsolījums”. Problēma: „(pieaugušo) izglītībai līdz ar to neesot alternatīvas”. Tomēr izglītībai neesot tikai priekšrocības, tā varot būt par kaitīga. Pēc Holceres domām dažas no izglītības negatīvajām iezīmēm ir finansiālas grūtības, atteikšanās no sociālām vajadzībām un pieaugošs konkurences spiediens. Viņa iesaka attiecībā uz izglītību nezaudēt kritisku pieeju, lai tādā veidā gūtu jaunas atziņas.

Profesionāls izdevums un aktuāla tiešsaistes informācija

Žurnāls erwachsenenbildung.at (Meb) ir profesionāls Austrijas pieaugušo izglītības izdevums šīs jomas pētniecībai, prakses apskatam un diskusijām. To trīs reizes gadā izdod Austrijas Federālā izglītības, zinātnes un pētniecības ministrija sadarbībā ar Federālo pieaugušo izglītības institūtu. Par redakciju atbild Izglītības pētniecības un mediju apvienība CONEDU. Raksti tiek iesniegti izskatīšanai profesionāļu grupai, kuras sastāvā ir zinātnes, prakses un mediju eksperti.

Aktuālais žurnāls paralēli ar tīmekļa vietnē erwachsenenbildung.at/magazin bez maksas pieejamo tiešsaistes izdevumu tiek izdots arī izdevniecībā BoD, kur par pašizmaksu, 14,99 EUR, var iegādāties žurnālu papīra formātā vai par zemāku cenu tā elektronisko versiju.


Papildus informācija:


Teksts: CC BY 4.0 International, Karīna Kulmere (Karin Kulmer)/CONEDU, tīmekļa vietnē https://erwachsenenbildung.at

Attēls uz vāka: CC0 Public Domain, https://pixabay.com

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 69
  • Lietotāja Jelizaveta Cunajeva attēls
    Visnotaļ aktuāls temats. 
    Galvenā triāde izglītības iegūšanā tik tiešām ir: varēt, gribēt, drīkstēt. izvērtējot to sabiedrības daļu, kura izvēlas tomēr neiegūt tālāko izglītību ir svarīgi nošķirt ierobežojošos faktorus un strādāt ar tiem gan preventīvi, gan vēlāk. 
    Piemēram, skolās var aktīvi strādāt ar bērnu motivāciju - tās celšanu, pašmotivāciju, iedvesmošanu - neatkarīgi no situācijas ģimenē.
    Ar iespēju nodrošināšanu tomēr ir jau sarežģītāk, jo, lai arī cik ļoti mums gribētos, tomēr valsts ekonomiskais stāvoklis un patreizējais fokuss ir ļoti tālu no tāda, kas pieļautu iespēju nodrošināt katram motivētam interesentam bezmaksas izglītību. Nedrīkst arī aizmirst, ka katrs cilvēks pats ir atbildīgs par savu izvēli, pat nodrošinot visus resursus, nevar garantēt, ka cilvēks pieņems lēmumu par labu izglītības iegūšanai un līdz galam izstudēs iesākto.
  • Lietotāja Ieva Birziņa attēls
    Aktualizētais jautājums par augstākās izglītības iegūšanas līmeni ir būtisks, un prieks, ka tas šeit ir aplūkots no dažādām šķautnēm – statistikām un vairāku speciālistu teiktā. Diemžēl nesaskatīju plašāku paskaidrojumu par tēmu: “Kad ābols krīt tālu no ābeles”. Bet, manuprāt, šeit būtiska nozīme ir tam, kāda ir vecāku attieksme pret izglītību, un ja tā ir vērtība, neskatoties pat uz to, ka vecākiem nav augstākā izglītība, tas būs spēcīgs motivētājs to iegūt bērniem. Bet protams, jāņem vērā arī rakstā paustie trīs faktori: varēt, gribēt, drīkstēt.
  • Lietotāja Ineta Ruzane attēls
    Šobrīd ikdienas sastopos ar ļoti zemu pašvērtējumu un motivāciju jauniešiem kaut ko darīt. Vecāku nozīme bieži vien var būs izšķirošais viedoklis. Arī apkārtējās vides spiediens un darba tirgus nosaka augstākās izglītības nepieciešamību. Diemžēl atalgojums daudzās profesijās nav samērīgs un būs grūti sasniegt augstāko izglītības līmeni. 

  • Lietotāja Ivans Burenkovs attēls
    Es domāju, ka motivācija mūsdienās ir ļoti problemātiska lieta cilvēkiem, īpaši, ja runa ir par augstāko izglītību, cilvēki, šķiet, nevar pareizi noteikt savas prioritātes. Modernā augstāka izglītība sniedz daudz brīvības izglītojamajam, bet nāk arī ar lielu atbildību. Ja ir griba iegūt izglītību, tad vajag ari piepūlēties.
  • Lietotāja Šaiena Elija Pole attēls
    Tiešāms svarīgākais ir "[..] sasniegšanai nepieciešams varēt, gribēt un drīkstēt."
    Ja ar varēšanas un drīkstēšanas jomām, vismaz Latvijā, bieži vien nav problēmu, tad nereti tieši "gribēšana", kaut gan sākumā bijusi, saskaroties ar neveiksmi vai grūtībām pazūd.
    Reizēm šī "gribēšana" tā īsti nemaz nav bijusi, bet tikusi uzspiesta kādu ārēju apstākļu ietekmē.
    Ļoti skumji, ka mūsdienās mācīšanās iespējas kādam vēl var būt nepieejamas, tomēr jācer, ka situācija tikai turpinās uzlaboties!
  • Lietotāja Iveta Munce attēls
    Pilnīgi piekrītu - viss ir pašu rokās! Tiešām varu apgalvot, ka izglītību iegūt, ja vecākiem nav tāda bijusi ir grūti. Man ļoti pietrūkst atbalsta. Redzu, ka vienaudžiem ar augstāko izglītību ir stipri vien augstāks dzīves līmenis, pat neskatoties uz to, vai strādā nozarē. Taču, no savas pieredzes varu teikt, ka katrs strautiņš laužas uz jūru. Mēs varam visu, ja vien gribam. Es nemācos savā pusmūžā, lai strādātu labāk atalgotu darbu, man jau ir mana sapņu profesija, - es mācos, jo tā ir dzīves nepieciešamība mūsdienās. Dzīvot ir interesanti un viss, ko var uzzināt augstskolā, kā arī neformālajā izglītībā tikai pilnveido mūs kā personības. Lai visiem izdodas!
  • Lietotāja Beāte Pēterkopa attēls
    Manuprāt, izglītība ir svarīga, arī tālākizglītība jau cilvēkiem ar lielu darba stāžu, jo šobrīd tehnoloģijas, atklājumi, izgudrojumi iet uz priekšu tik lieliem soļiem, kā vēl nekad agrāk. Man šķiet, ja cilvēks pārstāj vēlēties uzzināt ko jaunu un mācīties, iestājas stagnācijas process. Tomēr jāsaka, ka ne vienmēr cilvēku karjeras veiksmes stāstos, izglītība ir bijusi noteicošā. Šķiet, ka aizvien vairāk jauniešu pabeidz studijas, tomēr vai nu saprot, ka viņi nevēlas darīt to, ko ir studējuši, vai nu konkurences dēļ neatrod savu sapņu darbu. Tomēr, uzskatu, ka svarīgi ir neapstāties izaugsmē un turpināt apgūt ko jaunu katru dienu, tomēr, ne vienmēr tai uzreiz jābūt universitātei.
  • Lietotāja Sofija Anuže attēls
    We all have different views, goals and ideas. The educational system and our attitude towards it has changed a lot within the last few decades. For some reasons, education is not as important as it used to be. Some people support this idea, some are against it. We have not rights to judge the person if he/she has no education, but knows how to earn money, be honest and wealthy. We have rights and responsibility as a teacher and a parent to direct the younger generation and advice in terms of their future opportunities and career.
  • Lietotāja Tatjana Prihodjko attēls
    Katrs cilvēks ir dzimis kā indivīds neatkarīgi no tā, kurš ir viņa rullīši, ielu slaucītāji vai prezidenti, un vecāki un sabiedrība palīdz bērnam socializēties, bet ikviens izvēlas dzīves veidu sev un izlemj, vai viņam ir nepieciešama izglītība un kāds profils.
  • Lietotāja Kārlis Krastiņš attēls
    Es uzskatu, ka mēs katrs pats esam atbildīgi par to, kādu ceļu izvēlamies. 
    Mūsu vietā neviens to nedarīs, tāpēc, ja cilvēkam ir gribēšana un ambīcijas, tad sasniegt augstu izglītības līmeni viņam nebūs problēma.