chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Ziņu sadaļa

Diskusija par kritisko domāšanu un digitālo un mediju pratību

19/08/2019
Valoda: LV

 

/lv/file/ebookconcept-textjpgebook_concept-in-text.jpg

 

Digitālās prasmes un kompetences šodien arvien vairāk tiek uzskatītas par nozīmīgām pamatprasmēm. Aizvien biežāk visadažādāko nozaru pārstāvji nāk klajā ar iniciatīvām, kuru mērķis ir konceptualizēt un definēt digitālās prasmes un kompetences. Diemžēl bieži, it īpaši politiskajā līmenī, pietiekama uzmanība netiek pievērsta tieši kritiskās domāšanas prasmēm un digitālā satura izvērtēšanai, kas būtu svarīgi, lai droši izvestu Eiropas pilsoņus cauri šī brīža izaicinājumiem.

2017. gadā UNESCO Platjoslas komisija publicēja ziņojumu ar nosaukumu Digitālās prasmes dzīvei un darbam (EN). Ziņojums izvirza priekšplānā savstarpēji saistītu prasmju kopumu, kas veido digitālo kompetenci plašā spektrā: sākot no funkcionālajām pamatprasmēm līdz speciālista prasmju līmenim. Īpaša vērība pievērsta kritiskajai informācijas pratībai – šis jēdziens paredz spēju kritiski izvērtēt informāciju, tās mērķus, kā arī metodes, kā informācija tiek organizēta un izplatīta.

Paredzētajā diskusijā mēs aicinām dalībniekus apspriest savu pieredzi un labās prakses piemērus, atbildot uz šādiem jautājumiem:

  • Cik lielā mērā mediju un kritiskā informācijas pratība ir klātesoša, apgūstot digitālās prasmes jūsu valstī? 
  • Cik lielā mērā politikas veidotāji (un citas pamatprasmju apguvē būtiski iesaistītas puses, piemēram, pedagogi) apzinās nepieciešamību attīstīt kritisko mediju pratību, īpaši starp iedzīvotājiem ar zemām pamatprasmēm? 
  • Kādi, jūsuprāt, ir galvenie izaicinājumi, mācot kritisko mediju un informācijas pratību? 
  • Kā jūs aprakstītu svarīgākos faktorus, kas nodrošina mediju pratības lietošanu ikdienas situācijās? 
  • Vai jūs varat aprakstīt pasākumus jūsu profesionālajā vidē, kuros digitālo prasmju un kompetenču attīstīšanas kontekstā tiek apspriesta arī kritiskā mediju vai informācijas pratība?

Mēs jau tagad gaidām Jūsu viedokli par kritiskās mediju un informācijas pratības jautājumiem! Lūdzu, rakstiet komentāru sadaļā zem šīs publikācijas!

Tiešsaistes diskusiju vadīs Eiropas Pamatprasmju tīkla (EPT) ģenerālsekretāre Gračiela Sbertoli.
Tā sāksies 28. augustā (trešdien) 12:00 pēc Centrāleiropas laika un noslēgsies 29. augustā (ceturtdien) 17:00.
Diskutēt varēs šeit.

 

EPT kapacitātes celšanas sērija piedāvā par brīvu pieejamus, atvērtus izglītības resursus (OER) un masīvus tiešsaistes kursus (MOOC), kas pieejami caur EPALE platformu un paredzēti Eiropas Komisijas rekomendāciju īstenošanai Prasmju pilnveides ceļu iniciatīvas ietvaros ES dalībvalstīs. EPALE finansē Erasmus+ programma. Šī platforma ir izveidota, lai īstenotu Eiropas Komisijas centienus uzlabot mūžizglītības kvalitāti Eiropā. Projekta realizāciju atbalsta Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA).

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 3. no 3
  • Lietotāja Jelizaveta Cunajeva attēls
    Lieliska ideja attīstīt kritisko domāšanu un digitālo un mediju pratību. Taču vēlētos piebilst, ka attīstīt kritisko domāšanu būtu nepieciešams vispirms, tad esot zināšanām un operējot ar dotās domāšanas veidu, to būtu viegli pielietot jebkurā kontekstā tajā skaitā analizējot masu medijus un citu informāciju, kas ir piedāvāta digitālajā vidē. 
     No pedagogu puses kritiskā domāšana var un tiek attīstīta pastarpināti dažādu mācību stundu ietvaros gan tiešā, gan netiešā veidā. Piemēram, vēstures stundās analizējot vēstures avotus un to ticamību; literatūras stundās lasot dažāda veida rakstu darbus un vērtējot to saturu un tml. Papildus kritiskās domāšanas attīstībai tiek organizētas dažādas mācību lekcijas no skolu atbalsta personāla puses, tajā skaitā interneta drošības kontekstā. 
    Tomēr vislielāko ieguldījumu kritiskās domāšanas attīstībā ir jāveic bērnu vecākiem (iespējams uzsvars būtu jāliek uz savlaicīgu vecāku apmācību - ko, kā un kurā vecumā pareizi pasniegt/mācīt bērniem). Jau no jaunākā vecuma mācot izvērtēt informāciju, kura tiek sniegta. Iemācoties uzdot sešus galvenos jautājumus (KAS?-Kas sniedza šo informāciju?; KO?- Ko teica/rakstīja?; KAD?- Kad to teica/rakstīja?; KUR?- Kur tas tika teikts/rakstīts?; KĀPĒC?- Kāpēc/ar kādu nolūku tas tika teikts/rakstīts?; KĀ?- Kā tas tika teikts/rakstīts?)
  • Lietotāja Anita Apine attēls
    Mediju lietotprasmes uzlabošanas pasākums varētu būt arī LU Open Minded lekciju kursi. Par mūsu tēmu pagājušajā gadā lekciju kursu lasīja Artis Svece. Tēma: Kritiskā domāšana un informācijas analīze. Piemēram: lekciju kursa slaidrāde pieejama you tube kanālos. Lekciju kursa gaitā filozofs Artis Svece ar apbrīnojamu vienkāršību, un balstoties humorpilnos ikdienas piemēros, izskaidro kritiskās domāšanas pamatprincipus. Lekciju kurss notika tiešsaistē. 
    Piemēram: 
    1. lekcija. Kas ir kritiskā domāšana?. To var skatīties internetā: https://iq.vlip-boxes.lv/video/y7f9hIG1on%2BIqm8%3D.html 
    utt. 
  • Lietotāja Zintis Buls attēls
    In Zemgale Region Human Resource and Competences Development Centre, in Jelgava, Latvia we have hosted and helped organize 2 educational activities on media literacy for school teachers in the last year. Both activities were organized in cooperation with University of Latvia, Faculty of Social Sciences.

    First one took place on December 3rd 2018. It was a seminar with an aim to further teachers and librarians understanding of the basics of media literacy, to understand the place media literacy holds in the process of educating the society, to help them realize their role in media education. (About the event: in Latvian).

    Second one was a workshop titled "Five cornerstones of media literacy" on March 11th 2019. It happened within a digital skills event for teachers. It had a similar aim as the first one did, but had more practical tasks. (About the event: in Latvian)

    Other media literacy improving activities were also organized for teachers and general public alike.