chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Ziņu sadaļa

Brasas cietumā koncertē mūziķi

31/07/2018
Valoda: LV

/lv/file/muzikikoncertebrasascietuma-01jpgmuziki_koncerte_brasas_cietuma-01.jpg

 

2018.gada  11. jūlijā veiksmīgi aizvadīts koncerts Brasas cietumā, kurā piedalījās tādi pazīstami mūziķi kā A-Europas solists Artūrs Duboks, Miks Dukurs, Jekaterina Tindemark un Tamāra Rutkovska.

Ikdienas steigā nereti piemirstam, ka sabiedrība ir ne tikai ikdienā satiktie, bet arī nebrīvē esošie. Lai pēc soda izciešanas ieslodzījuma vietā veiksmīgāk spētu atgriezties un integrēties sociālajā vidē, jau laikus jādomā par dažādiem resocializācijas pasākumiem. Svarīgi ir parādīt, ka var dzīvot savādāk un dot cerību, ka dzīvi iespējams mainīt arī kardināli, lai ieslodzījuma vietā vairs nekad neatgrieztos.

Lai attīstītu ieslodzīto izpratni par kultūras pasākumiem, Brasas cietuma vadība aicināja pazīstamus mūziķus uz koncertu. Nepilnas četras stundas ilgajā koncertā brīvprātīgi bez maksas piedalījās A-Europas solists Artūrs Duboks, Miks Dukurs un ģitārists Gints Smukais, Jekaterina Tindemark un Tamāra Rutkovska ar grupu (Jūlija Saveljeva (ģitāra), Kamils Makurins (bungas), Iļja Kirejevs (ģitāra)), bet par skaņas kvalitāti rūpējās “A-Sound” projektu vadītājs Agris Ieviņš ar savu komandu – Gati Krievānu un Guntaru Bērziņu. Ar koncerta organizatoriskajiem jautājumiem nodarbojās grupas A-Europa menedžeris Uldis Supe un grupas A-Europa administrators Sergejs Vlasikovs, bet par koncerta nelielo paužu aizpildīšanu ar mūziku nodarbojās  grupas A-Europa dīdžejs Edgars Liepiņš. Pēc koncerta cietuma vadība un mūziķi no ieslodzītajiem saņēmuši daudz patīkamus pateicības vārdus un uzslavas par izdevušos pasākumu.

“Koncerts man ļoti patika, bija prieks redzēt, ka ieslodzītie smaidīja un dziedāja līdzi. Pēc koncerta saņēmu negaidīti daudz pateicības vēstuļu, daži sūtīja arī pašu gatavotas dāvaniņas. Un tas sasilda,” stāsta mūziķe Jekaterina Tindemark.
Dziedātāja Tamāra Rutkovska atzīst, ka pirms koncerta bijis neliels satraukums, jo iepriekš nebija uzstājusies ieslodzījuma vietā, taču tas ātri vien pagaisis: “Es mēdzu dziesmu laikā runāties ar publiku, taču, nezinot īsti ko būtu piemēroti teikt, sākumā biju nolēmusi nerunāt. Taču jau pēc pirmās dziesmas ievēroju, ka publika ir atsaucīgāka, nekā ierastajos klubos, tāpēc ar to runājos diezgan daudz.”

Savukārt mūziķis Miks Dukurs ieslodzījuma vietā koncertu sniedza jau otro reizi. Viņš skaidro, ka abi koncerti palikuši atmiņā kā ļoti kvalitatīvi, enerģiski un pozitīvi. “Negribējās sākt ar standarta frāzēm “Kā jums iet? “, “Kā jūtaties?”, bet no otras puses – tie taču ir tādi paši cilvēki kā mēs. Esot tur iekšā, aizdomājos – varbūt mēs, ārā esošie, ar visiem saviem sociālajiem tīkliem esam pat varbūt nedaudz vairāk ieslodzīti, nekā viņi tur,” pārdomās dalās Miks Dukurs.

Šī bija otrā viesošanās cietumā arī A-Europa solistam Artūram Dubokam. Viņš atzīst, ka uztraukums ir pirms katras uzstāšanās, neatkarīgi no tā, vai uzstājas ieslodzījuma vietā, vai, piemēram, Dzintaru koncertzālē. “Koncerts notika cietuma pagalmā, daudzi klausītāji bija sasēdušies uz soliem, citi, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nebija laisti pagalmā, koncertu vēroja no aizrestotajiem logiem un pa reizei uzsauca "Arča, turies", "Arča malacis".” Artūrs skaidro, ka mūzikas cienīgs ir jebkurš cilvēks un norāda, ka neredz iemeslu, kāpēc šad tad nesarīkot koncertus arī ieslodzījuma vietās. Viņš atklāj, ka ar viņu jau sazinājies Iļģuciema sieviešu cietuma administrācija un aicina paviesoties arī pie sevis.

Brasas cietuma resocializācijas daļas priekšniece Sigita Rabša ir pateicīga visiem kopā un arī katram atseviški, kas iesaistījās, lai šis koncerts notiktu un skaidro, ka šādi koncerti, iespējams,  varētu kļūt arī par ikgadēju tradīciju Brasas cietumā. Tāpat Brasas cietuma resocializācijas daļas priekšniece S.Rabša skaidro, ka nevajadzētu aizmirst, ka arī ieslodzītie ir daļa no sabiedrības un sabiedrībai par viņiem ir jāuzņemas zināma atbildība: “Tie ir tie paši sabiedrības locekļi. Jā, šobrīd viņi ir izolēti no sabiedrības, jo dažādu iemeslu dēļ viņi nav spējuši sabiedrībā dzīvot likumpaklausīgu dzīvi, tāpēc cietuma administrācijas viens no uzdevumiem ir izvērtēt un noskaidrot šos apstākļus, kas kalpoja par pamatu viņu nespējai sadarboties ar sabiedrību un tos koriģēt.” Viņa skaidro, ka sabiedrībai ir jāsaprot un jābūt gatavai, ka šie cilvēki reiz atbrīvosies no ieslodzījuma vietas: “Nevajag nosodīt, jo ieslodzītos jau ir sodījusi tiesa, piespriežot konkrēto sodu. Vajag pieņemt to, ka ieslodzītie arī ir daļa no sabiedrības, kuri tikai uz noteiktu laiku ir izolēti no sabiedrības, tāpēc ir jābūt gataviem viņus pieņemt atpakaļ, lai pēc atbrīvošanās viņi maksimāli varētu iekļauties sabiedrībā. Ja Mēs nosodīsim, nepieņemsim, tad ieslodzītie meklēs vidi, kurā viņus pieņems, un nereti tā būs noziedzīgā pasaule un agrāk vai vēlāk atkal notiks atgriešanās ieslodzījuma vietā.”

 

Avots: www.ievp.gov.lv.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 14
  • Lietotāja Jelizaveta Cunajeva attēls
    Katrs ieslodzītājs ir cilvēks – sabiedrības vienība, kurai raksturīga devianta uzvedība. Taču ir svarīgi atzīt, ka uzvedības paradumus ir iespējams mainīt, kā arī jāatzīst, ka cilvēka daba ir pretrunīga, tādēļ kļūdīties var katrs. 
    Lielākā mērā nevis iepriekšējā pieredze, bet gan katrs nākamais solis, ko sper cilvēks, nosaka viņa nākotni un to, kas viņš ir. Atceramies, ka brīvības atņemšanas iestādes ir radītas ar nozīmi ne tikai piespriest sodu, bet arī radīt nozīmīgas pārmaiņas ieslodzīto dzīvē, lai viņi spētu laboties un vēlāk pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā un kļūt par atbildīgiem pilsoņiem. Tieši tādēļ izglītošanās, socializēšanās t. sk. arī kultūras pasākumu apmeklēšana ir nenoliedzami ļoti svarīgs process, kas it īpaši ir nepieciešams arī brīvības atņemšanas iestādēs – jauna vide rada jaunu uzvedības modeli un dod iespēju mainīt savu nākotni. 
     
     P.s. Izsaku lielu pateicību personām, kas atbildīgas par šī pasākuma organizāciju un īstenošanu! 
  • Lietotāja Līga Breča attēls
    Uzstāšanās ieslodzījuma vietās nav nekas jauns, ja skatāmies pasaules griezumā. Cik man zināms, šāda prakse pastāv jau kopš 20. gadsimta 70. gadiem (iespējams pat agrāk). Cietumos uzstājušies daudzi pasaules slaveni un atzīti mūziķi - Frenks Sinatra, "Metallica", "Sex Pistols" u.c. Pozitīvi, ka Latvijas mākslinieki nav nobijušies no šāda soļa speršanas Latvijā. Palasot komentārus šim rakstam, var spriest, ka cilvēku viedokļi dalās: viena daļa uzskata, ka pasākums vērtējams pozitīvi, otra - prāto, vai maz tas ir noderīgi.
    Es piekrītu Brasas cietuma resocializācijas daļas priekšnieces S.Rabšas teiktajam, ka nevajadzētu aizmirst faktu, ka  arī ieslodzītie ir daļa no sabiedrības un sabiedrībai par viņiem ir jāuzņemas zināma atbildība. Ir jāapzinās tas, ka kādu dienu liela daļa no šiem cilvēkiem sodu būs izcietuši un tiem obligāti būs jāspēj integrēties "normālajā" sabiedrībā. Bet kā lai viņi to izdara, ja netiek tam gatavoti jau atrodoties ieslodzījuma vietā? Ir svarīgi nodrošināt šiem cilvēkiem atbilstošu izglītības vidi, lai tie turpmāk spētu normāli funkcionēt sabiedrībā. Ikvienam cilvēkam Latvijas Republikā ir tiesības uz izglītību (kā teikts Izglītības Likumā), tostarp tiesības uz izglītošanos kultūras, valodas, sociālo prasmju, praktisko iemaņu u.c. jomā. 
  • Lietotāja Jūlija Timofejeva attēls
    Rakstā nav minēts vai koncerts bija labdarības pasākums... Ja tomēr nē, tad uzskatu, ka par nodokļu maksātāju naudu nav jārīko koncerti cietumniekiem, jo cilvēks pats izvēlās vai pastrādāt noziegumu vai nē. Kāpēc sabiedrībai jāmaksā par narkotiku tirgoņu, zagļu, afēristu un slepkavu izklaidēm? Vai mēs ar savu pārlieko cilvēcību un iecietību aizmirsām kāpēc šie cilvēki tur atrodās?!
  • Lietotāja Amanda Laugale attēls
    Šajā jautājumā es Jums nevēlos piekrist! Lai gan šie cilvēki ir pārkāpuši likumu, viņiem ir jāsniedz iespēja apmeklēt kultūras, mākslas un izglītības pasākumus  - lielākā daļa ieslodzījumā esošo cilvēku tiks izlaisti brīvībā un, manuprāt, lai tie pēc cietuma būtu pilnvērtīgi sabiedrībā, viņiem ieslodzījumā jāsniedz šāda veida iespējas arī par valsts vai pašvaldības finansējumu.
  • Lietotāja Kristina Lušņicka attēls
    Es pilnīgi piekrītu citiem viedokļiem, ka arī ieslodzījuma būdams , vajag izglītoties kultūras pasaulē. Es īsti nezinu, vai viņiem tas palīdzēs ātrāk iedzīvoties ārpus cietuma, bet vismaz kāds prieks viņiem būs. Jo neviens no mums nezin par ko tieši viņš atrodas tur.
  • Lietotāja Elvita Apine attēls
    Ideja par koncertiem un kultūras pasākumiem ieslodzījuma vietā ir ļoti laba, jo arī ieslodzītie ir cilvēki, kam nepieciešama socializācija un iespēja baudīt kultūru. Ļoti interesants ir mūziķu apgalvojums, ka ieslodzītie ir pat atsaucīgāka publika nekā brīvībā esošie. Tas noteikti ir tāpēc, ka šie cilvēki izbauda katru piedāvāto iespēju padarīt savu dzīvi ieslodzījumā košāku un patīkamāku. Domāju, ka arī sieviešu cietumā būtu jāievieš šī ideja par koncertiem, jo sievietēm patiktu šāds pasākums.
  • Lietotāja Linda Kapakle attēls
    Piekritīšu iepriekš minētajam, ka šādās iestādēs nonākušajiem atbalsts ir nepieciešams visvairāk, jo mēs visi esam cilvēki un katrs pieļaujam kļūdas. Prieks par organizatoru iniciatīvu šāda pasākuma rīkošanā, kā arī mūziķu atsaucību un cilvēcību, uzstājoties bezmaksas koncertā un sniedzot ieslodzītajiem iespēju uz brīdi izrauties no viņu ikdienas rutīnas, lai pabūtu citā vidē un varbūt aizdomātos par savu dzīvi pēc atgriešanās sabiedrībā. Kā nekā, arī ieslodzītajiem ir savas intereses un hobiji, un varbūt tieši šāda pieredze viņiem ļaus atklāt sev ko jaunu, piemēram, sākt rakstīt dzeju, sacerēt mūziku vai apgūt instrumentu spēli. Manuprāt, šis ir jauks un sirsnīgs projekts, kuru vajadzētu rīkot arī citās ieslodzījuma iestādēs, jo, kā redzams, tas guva atzinību klausītāju vidū. Tā ir arī interesanta, nebijusi pieredze pašiem mūziķiem. Katrā ziņā, visas puses ir ieguvēji.
  • Lietotāja Ieva Dovāne attēls
    Šāda veida pasākumu vērtēju pozetīvi. Mums, kas neatrodas ieslodzījumā ir ļoti daudz iespējas, kā padarīt interesantāku savu ikdienu, bet šiem cilvēkiem jāsamierinās ar to, ko viņiem piedāvā. Paldies, tiem cilvēkiem, kas ir ar mieru padarīt kāda dienu krāsaināku un savādāku šādā vietā.
  • Lietotāja Lana Pušpure attēls
    Ieslodzītiem ir tik maz iespēju baudīt kultūras pasākumus, un mūziķu uzdrīkstēšanās uzstāties cietumā ir vērtējama pozitīvi. Varbūt kāds no ieslodzītajiem spēs novērtēt to, ka brīvībā esot ir daudz vairāk iespēju.  
  • Lietotāja Elīna Birkāne attēls
    Šobrīd strādāju praksē skolā, kuras filiāle nodrošina mācības Brasas cietumā. Tiesa gan, līdz ar ieslodzījuma vietu reformu, tas notiks vēl tikai līdz šim pavasarim. Pēc tam ieslodzītajiem būs iespējas turpināt mācības ieslodzījuma vietās, kurās viņi nonāks. Zinot, cik liela nozīme motivācijas izveidē un noturībā ir tieši skolotāja personībai, personiskā kontakta izveidei un kāda nozīme ir skolotāja ieguldītajam darbam, lai saprastu, kādas mācību metodes vislabāk piemērojamas katram mācāmajam, māc šaubas, vai šāds solis neietekmēs par sliktu ieslodzīto socializāciju, ko neapšaubāmi ietekmē skolotājs,  un zināšanas, vēlmi mācīties. Vai šie cilvēki spēs saglabāt virzību uz mērķi iegūt izglītību? Vai izglītība viņu acīs nezaudēs savu vērtību, mainoties skolotājiem? Turklāt šādas pārmaiņas, neļaujot pabeigt mācību semestri līdz galam, var likt domāt, ka ieguldītais darbs ir nevērtīgs, netiek novērtēts. 
    Kultūras pasākumiem ir liela nozīme pozitīvas socializācijas nodrošināšanai, tomēr tas ir tikai papildlīdzeklis, kas nedod cerēto rezultātu, ja nebūs izpildīti pamatnosacījumi.