Atskats uz nacionālo koordinatoru dalību Eiropas Prasmju gada sanāksmē
Eiropas Komisija 2023. gadu ir pasludinājusi par Eiropas Prasmju gadu (European Year of Skills). Eiropas Prasmju gada koordinēšana Latvijā ir uzticēta Valsts izglītības attīstības aģentūrai (VIAA), kas līdzās citu valsts, ES un ārvalstu instrumentu programmu un iniciatīvu īstenošanai organizē arī nacionāla līmeņa profesionālās meistarības konkursu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem SkillsLatvia, kā arī īsteno nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveides pasākumus. Sadarbībā ar VIAA, Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotais projekts EPALE “Nacionālā atbalsta dienests” iesaistās Eiropas prasmju gada koordinēšanā Latvijā.
29.11.2023 norisinājās ceturtā Eiropas prasmju gada (EYS) sanāksme, kurā piedalījās 55 dalībnieki, tostarp 42 valstu pārstāvji no 27 valstīm, Eiropas Komisijas pārstāvji, novērotāji no Eiropas Parlamenta, ETF un CEDEFOP. Latviju šajā sanāksmē pārstāvēja VIAA direktore Dita Traidās un Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecākā eksperte Dace Puriņa.
Viedokļu apmaiņa ar nodarbinātības un sociālo tiesību komisāru Nikolasu Šmitu (Nicolas Schmit)
Uzstājoties plenārsēdē, par nodarbinātību un sociālajām tiesībām atbildīgais komisārs Nikolass Šmits (Nicolas Schmit) atzina, ka Eiropas prasmju gads (EYS) ir devis ievērojamu impulsu, un uzsvēra, ka ir vajadzīgi taustāmi rezultāti un nepārtraukti politikas centieni, lai novērstu prasmju trūkumu Eiropas Savienībā. Komisārs Šmits uzsvēra, ka ir svarīgi arī turpmāk pievērst uzmanību prasmēm, un norādīja uz stabilu ES politikas sistēmu. Viņš aicināja uzlabot prasmju koordināciju ES līmenī un minēja Prasmju paktu kā iniciatīvu, kuru viņš ieteiktu turpināt, lai palīdzētu īstenot prasmju nozaru dimensiju. Viņš uzsvēra nepieciešamību uzlabot digitālās prasmes un sagatavot darbaspēku pārejai uz atjaunojamiem enerģijas avotiem. Komisārs Šmits uzsvēra, cik svarīgi ir turpināt centienus, un atzina ESF+ ietekmi. Viņš arī uzsvēra, ka ir nepieciešams elastīgums nereglamentēto profesiju kvalifikāciju atzīšanā. Viņš mudināja valstu kontaktpunktus izmantot tīklus, atbalstīt uzņēmumus, lai noteiktu vajadzīgās prasmes, un veicināt sadarbību starp publisko un privāto sektoru.
Diskusija plenārsēdē "Pieejas visu valdības daļu, visu ieinteresēto personu un dalībnieku iesaistīšanai"
Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta EYS komanda sniedza pārskatu par valstu pārvaldības, komunikācijas un ieinteresēto personu iesaistīšanas tendencēm, pamatojoties uz valstu koordinatoru sniegto informāciju septembrī uzsāktajā uzraudzības apsekojumā. Eiropas Prasmju gads (EYS) galvenokārt tiek koordinēts esošajās struktūrās, cenšoties iesaistīt attiecīgās ministrijas un aģentūras, kā arī vietējo un reģionālo līmeni. Ieinteresēto personu iesaistīšana notiek, izmantojot dažādus kanālus, tostarp tiešu saziņu un īpašas sanāksmes. Četras valstis (Austrija, Īrija, Malta, Spānija) dalījās pieredzē par EYS īstenošanu un dažādu ieinteresēto personu un dalībnieku iesaistīšanu.
Papildus diskusijām plenārsēdē notika diskusijas divās paralēlās sesijās:
Atvieglot pāreju no darba uz darbu ikvienam
Šajā sesijā, ko kopīgi organizēja Dānija (DE) un Francija (FR), galvenā uzmanība tika pievērsta labas prakses piemēriem, kas atvieglo pāreju no darba uz darbu. Sesija sākās ar prezentācijām ("CPF" programma, ko prezentēja FR; "ValiKom" projekts un "Job-to-job Qualification", ko prezentēja DE), kam sekoja diskusijas plenārsesijā. Dalībnieki izrādīja interesi par dažādiem iniciatīvu aspektiem, proti, finansējumu (piemēram, ES/valsts/privāto finansējumu; summas; finansiālās ilgtspējas iespējas), pārvaldību (piemēram, īstenošanas process; saņēmēju profils; rezultāti; plāni) un ieinteresētajām personām (veidi un loma; kad tās jāiesaista).
Labās prakses piemēri par kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanos
Sesijā, ko rīkoja Spānija (ES), galvenā uzmanība tika pievērsta labās prakses piemēriem prasmju pārkvalificēšanā un paaugstināšanā, un tika aplūkoti divi konkrēti piemēri – Nodarbinātības dienesta (PES) programma, kas veicina sieviešu digitālo prasmju apguvi lauku apvidos, un ONCE fonda digitālo prasmju apmācību programma cilvēkiem ar invaliditāti. Dalībnieki izrādīja lielu interesi par abiem piemēriem, kā arī par saistītiem plašākiem jautājumiem, piemēram, veidiem, kā sasniegt dažādas mērķgrupas, kā novērst īpašos šķēršļus, ar kuriem šīs grupas saskaras, kā noteikt konkrētas mācību vajadzības un novērtēt mācību programmu ietekmi un efektivitāti.
Prasmju inteliģence un inovatīvie rīki
Somijas (FI) un Austrijas (AT) kopīgi organizētajā sesijā galvenā uzmanība tika pievērsta prasmju izpētei un inovatīviem rīkiem, aplūkojot divus konkrētus piemērus - digitālo pakalpojumu kopumu nepārtrauktām mācībām (FI) un prasmju atbilstības rīku (AT). Diskusija liecināja, ka šis temats ir kopīgi interesējošs un valstis strādā pie dažādiem risinājumiem. Dalībniekiem bija interese uzzināt vairāk par datu ievades procesiem (piemēram, par vakancēm), par sadarbspēju ar citām sistēmām un taksonomiju (piemēram, EURES, ESCO) izmantošanu, par veidiem, kā darba pieredzi var pārvērst konkrētās prasmēs.
Kvalifikācijas celšana un pārkvalificēšanās MVU
Holandes (NL) organizētajā sesijā galvenā uzmanība tika pievērsta mūžizglītības veicināšanai MVU, izmantojot divas valsts shēmas - SLIM subsīdiju shēmu un Ekspedīciju shēmu. Diskusiju laikā dalībnieki dalījās ar labās prakses piemēriem no savām valstīm. Galvenie secinājumi turpmākai apspriešanai ir šādi: pastāvīgs izaicinājums iesaistīt MVU mūžizglītībā, finansiālu stimulu nepieciešamība mācībām, mūžizglītības kultūras veicināšanas nozīme darba devēju vidū, kā arī veicināt MVU iesaisti sociālajā dialogā attiecībā uz mūžizglītību. Nīderlande (NL) 2024. gada 28. martā Amsterdamā rīkos pasākumu, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta neformālajai izglītībai un kurā aicinās piedalīties citas valstu kontaktpunktu iestādes.
Eiropas prasmju gada iniciatīva turpināsies līdz 2024.gada maijam un arī Latvijā turpināsies dažādi tematiskie pasākumi un aktivitātes. Vienlaikus ikviens var pieteikt savu Eiropas Prasmju gadam veltītu pasākumu kopējam Eiropas Savienības kalendāram, aizpildot tiešsaistes pieteikumu. Komunikācijā par Eiropas Prasmju gadu sociālajos tīklos, aicinām izmantot tēmturus #EuropeanYearOfSkills un #EYS.
Pieteikt Eiropas Prasmju gada pasākumus Latvijā var, aizpildot tiešsaistes anketu.