chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Ziņu sadaļa

Atbalsts ilgākam darba mūžam

01/10/2019
Valoda: LV

/lv/file/nva-nap-espngnva-nap-es.png

ESF projekts „Atbalsts ilgākam darba mūžam” Nr. 7.3.2.0/16/I/001

 

Ņemot vērā demogrāfisko situāciju Latvijā un to, ka gados vecāku cilvēku radītā demogrāfiskā slodze ik gadu palielinās, arvien lielākam iedzīvotāju skaitam turpmāk vajadzēs strādāt līdz lielākam vecumam, lai apmierinātu pieprasījumu pēc darbaspēka un mazinātu spiedienu uz sociālā nodrošinājuma un pensiju sistēmām. Šādā situācijā svarīgas kļūst veselības saglabāšanas veicināšanas aktivitātes darba vietā, jo īpaši attiecībā uz gados vecākiem nodarbinātajiem.

Veselības veicināšana darba vietā ir kopīgi darba devēju, nodarbināto un sabiedrības centieni uzlabot cilvēku veselību un labklājību darba vietā un tā iekļauj daudzveidīgus pasākumus, piem.:

  • darba apstākļu uzlabošanu;
  • veselīgu paradumu veicināšanu;
  • fizisko aktivitāšu un veselīga dzīvesveida veicināšanu;
  • sociālo kontaktu veicināšanu;
  • atkarību profilaksi un mazināšanu, utt.

Darba devējiem ir jāatceras, ka izdevīgāk ir ieguldīt līdzekļus nodarbināto veselības veicināšanā, nevis iegūto seku likvidēšanā, piem., darba nespējas lapu apmaksā un nodarbināto aizvietošanā.

Lai veicinātu darba ņēmēju ilgāku palikšanu darba tirgū, Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu 7.3.2.0/16/I/001 „Atbalsts ilgākam darba mūžam”.

Projekta mērķis ir veicināt gados vecāku nodarbināto personu darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību un tas tiks īstenots līdz pat 2022.gada 31.decembrim. Projekta ietvaros ir plānoti dažādi atbalsta pasākumi projekta mērķa grupām - darba ņēmējiem vecumā no 50 gadiem un darba devējiem (komersantiem un valsts vai pašvaldības institūcijām):

  • sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi ilgāka un labāka darba mūža veicināšanai;
  • darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējums;
  • atbalsta pasākumi mērķa grupai (atbilstoši darba vides un cilvēkresursu izvērtējumam) - karjeras konsultācijas, prasmju nodošanas pasākumi un mentorings (informālā izglītība), konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, darba vietas pielāgošana, veselības uzlabošanas pasākumi;
  • kolektīvo pārrunu veikšana par novecošanās pārvaldības jautājumiem, u.c.

Jāatzīmē, ka projekta ietvaros ir paredzēts finansiāls atbalsts darba devējiem darba vietu pielāgošanai un darba ņēmējiem veselības uzlabošanas pasākumiem atbilstoši darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējuma secinājumiem.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju projektā nodrošina kolektīvo pārrunu veikšanu par novecošanās pārvaldības jautājumiem, kā arī novecošanās pārvaldības jautājumu iekļaušanu darba koplīgumos, darba līgumos vai citos darba devēju dokumentos, kas saistoši darba devējiem un darba ņēmējiem.

Vairāk par projektu:

 

Avots: arodbiedribas.lv.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 7. no 7
  • Lietotāja Ieva Bērziņa attēls
    Cilvēka dzīves ilgums turpina palielināties. Un ir jāpieliek visas pūles, lai caurmēra cilvēkam būtu iespēja nodzīvot savu dzīvi pēc iespējas veselīgāk un kvalitatīvāk. Neveselīgie izaicinājumi ir visapkārt, sākot jau ar pamatvajadzību - vajadzību pēc ēdiena. Ir jābūt spēcīgai motivācijai un gribai, lai no rūpnieciski ražotās pārtikas izvēlētos veselībai mazāk kaitīgos produktus. Cilvēku motivēšana veselīgākām dzīvesveidam ir apsveicama. Būtu lieliski, ja tā kļūtu par mūsu sabiedrības kultūras iezīmi. Cilvēks pēc dabas ir slinks, un viņa motivēšana pozitīvai rīcībai – liela māksla. Absurdākais šajā situācijā ir tas, ka mūsdienu neoliberālā tirgus ekonomika no vienas puses rada, piemēram, milzīgu neveselīgas pārtikas ekspansiju mazāk turīgiem iedzīvotājiem, bet otras puses demonstrē it kā nesavtīgas rūpes par mazāk aizsargātu cilvēku veselību, piemēram, īstenojot veselīga dzīvesveida atbalsta iniciatīvas šādām iedzīvotāju grupām, kuru veidošanā brīvā tirgus ekonomikas roka taču pielikta pat ļoti.
  • Lietotāja Dace Jermaka-Kāknēna attēls
    Mazliet mulsina izvēlētais vecums 50 + gadi. Jo realitātē - ja piemēram cilvēkam ir "sēdošs" darbs (ofiss, auto), tad problēmas ar muguru,  stāju parādīsies stipri agrāk nekā 50 gados, drīzāk jau gadus pirms tam, un būs nepieciešama gan ārstnieciskā vingrošana, gan masāžas muskulatūras stiprināšanai.
    Bet, ko tiešām vajadzētu atzīmēt šeit pozitīvi, ka šeit ir arī paredzētas psihologa konsultācijas - jo šajā vecumā (pirmspensijas)  cilvēkiem ir grūtāk pieņemt pārmaiņas (kas diemžēl ir jebkuras darba vides mūsdienās neatņemama sastāvdaļa), jaunas lietas, metodiku, turpināt mācīties utt. Vieglāk ir visu to noliegt, atgrūst, atcerēties kā bija agrāk - rezultātā cilvēks pašam negribot kļūst mazāk konkurētspējīgs darba tirgū, kas noved pie darbinieka vērtības samazināšanās. Tā nelielā iedesmošana un psihologa palīdzība šeit tieši noderētu - tikai jautājums, vai pašreizējā 50gadnieku paaudze vēlas vispār izmantot šādu speciālistu padomus...
  • Lietotāja Antra Krasta attēls
     Jā, šī ir problēma, kas ik gadu kļūst aktuālāka, jo gados vecāku cilvēku radītā demogrāfiskā slodze ik gadu palielinās, arvien lielākam iedzīvotāju skaitam vajadzēs strādāt līdz lielākam vecumam, lai apmierinātu pieprasījumu pēc darbaspēka, mazinātu spiedienu uz sociālā nodrošinājuma un pensiju sistēmām. Un tāpēc jau laicīgi jāsāk domāt par iespējām, kā nodrošināt atbilstošu darba vidi, lai sekmētu darba attiecību turpināšanas iespējas arī nākotnē, jo diemžēl darbinieku vidējais vecums tikai un vienīgi pieaug, savukārt veselības stāvoklis bieži vien būtiski pasliktinās. Ideja, ka darba devējiem lielāka uzmanība jāpievērš tieši līdzekļu ieguldīšanā saistībā ar veselības veicināšanu gados vecākajiem darbiniekiem ir motivējoša. Ņemot vērā, ka pensijas vecuma griesti arvien paaugstinās, tādēļ tieši darba iespēju saglabāšanas iespējām vajadzētu būt prioritārām. Darba devējam būtu vairāk iespēju ieguldīt cilvēkresursos, veicinot  fizisku aktivitāšu un veselīga dzīvesveida popularizēšanu,  kas būtiski  uzlabotu arī darbinieku veselības stāvokli, celtu darba ražīgumu un  darbinieka pašvērtējumu.
  • Lietotāja Laima Mitenberga attēls
    Kā jau mūsdienās bieži tiek apgalvots, tad cilvēki ir palikuši slimīgāki un fiziski vājāki.Neskatoties uz to, pensionēsanās vecums pagarinās un darbavietās sastopami arvien vecākas paaudzes cilvēki. Mainīgais darba tirgus ir izaicinājums kā darba ņēmējiem,tā ari darba devējiem. Ilgāka darba mūža veicināšanai uzņēmumiem un iestādēm nepieciešams veidot stratēģijas un pieejas, kas balstītas uz nodarbināto potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu ilgtermiņā. Atbilstošas darba vides iekārtošana, darbinieku kvalifikācijas maiņa vai konkurētspējas paaugstināšanas iespējas – tie ir jautājumi, kuriem jāpievēršas darba devējiem domajot par darba ražīguma un produktivitates saglabāšanu darba vietā, neatkarīgi no darbaspēka vecuma.
  • Lietotāja Marita Irbe attēls
    Nevar nepiekrist, ka šī ir problēma, kas mūsdienās ir ļoti aktuāla. Noteikti jau laicīgi jāsāk domāt par iespējām, kā nodrošināt atbilstošu darba vidi indivīdiem, lai sekmētu darba attiecību turpināšanas iespējas arī nākotnē, jo diemžēl vecums tikai un vienīgi pieaug, savukārt veselības stāvoklis bieži vien būtiski pasliktinās. Piekrītu idejai, ka darba devējiem lielāka uzmanība jāpievērš tieši līdzekļu ieguldīšanā saistībā ar veselības veicināšanu, nevis jau esošo seku "likvidēšanā". Jāņem vērā, ka pensijas vecums arī tikai un vienīgi pieaug, tādēļ tieši darba saglabāšanas iespējām vajadzētu būt prioritārām. Domāšana par veselības veicināšanas iespējām darba vietā sniegtu arī pozitīvas izmaiņas indivīdu ikdienas dzīvē, jo tiktu pievērsta papildus uzmanība savai veselībai un labsajūtai. Noteikti jāsāk ar fizisku aktivitāšu un veselīga dzīvesveida veicināšanu, jo parasti gados vecāki cilvēki aizmirst par to, ka nepieciešamas fiziskas aktivitātes, kas būtiski var uzlabot arī veselības stāvokli un protams nevar iztikt arī bez atbilstoša uztura.
  • Lietotāja Anita Meiere attēls
    Manuprāt, tieši gados vecāki darbinieki ļoti apzinīgi dodas uz darbu arī slimi būdami. Varētu pievērst uzmanību arī šim jaut., ka tas ir veids kā inficēt citus darbiniekus... Varbūt vērtīgāk un veselīgāk tomēr veseļoties mājās... 
  • Lietotāja Ivita Freimane attēls
    Ļoti būtiska un aktuāla situācija valstī. Ir ļoti liels skaits cilvēku, kam būtu aktuāls šis projekts. Pirmkārt un galvenokārt būtisks ir veselības stāvoklis, jo nereti cilvēki dodas slimi uz darbu un neizmanto savas tiesības uz pārejošu darbnespējas lapu, jo darba devēji to uzskata par slogu.
    Tādēļ arī palielinās mirstības skaits jaunāku iedzīvotāju grupā.