chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Ziņu sadaļa

Ar ESF atbalstu ieslodzītie apgūst valsts valodu un kārto VISC eksāmenus

02/07/2018
Valoda: LV

/lv/file/ievp-nap2020pngievp-nap2020.png

 

Valsts valodas zināšanas ir viena no pamata prasmēm veiksmīgam startam darba tirgū. Tādēļ Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) saviem klientiem ieslodzījuma vietās piedāvā uzlabot valsts valodas zināšanas un kārtot Valsts izglītības satura centra (VISC) eksāmenu valsts valodas zināšanu līmeņa noteikšanai.

Šāda iespēja IeVP klientiem paveras ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū” atbalstu.

Lai īstenotu valsts valodas apmācības, IeVP šī gada martā noslēgusi līgumu ar mācību centru SIA “FIBRA”. Līgums līdz 2018. gada beigām paredz veikt notiesāto personu latviešu valodas priekšzināšanu pārbaudi un latviešu valodas apmācības septiņās ieslodzījuma vietās – Rīgas Centrālcietumā, Brasas cietumā, Iļģuciema cietumā, Jelgavas cietumā, Daugavgrīvas cietumā, Jēkabpils cietumā un Valmieras cietumā.

Latviešu valodas apmācības ar iespēju kārtot VISC eksāmenu A vai B valsts valodas prasmju līmeņa noteikšanai astoņās (tajā skaitā arī Liepājas cietumā) ieslodzījuma vietās, plānots organizēt līdz ESF projekta īstenošanas beigām – 2022. gadam. Jau jūnija nogalē pirmie apmācītie kārtos VISC valsts valodas prasmju pārbaudes eksāmenu, kura rezultātā tiks novērtētas IeVP klientu valsts valodas zināšanas, kas ir labs pamats tam, lai klients pēc atbrīvošanās veiksmīgi varētu integrēties darba tirgū. Ar ESF projekta atbalstu IeVP līdz 2022. gadam valsts valodas apguvē plāno iesaistīt kopumā 576 notiesātos.

Uzziņai: IeVP, sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu un Nodarbinātības valsts aģentūru īsteno ESF projektu “Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū” (ID Nr. 9.1.2.0/16/I/001). Projektu 85% apmērā finansē ESF, un 15% ir valsts budžeta finansējums.

 

Avots: www.ievp.gov.lv.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 23
  • Lietotāja Madara Vilčinska attēls
    Pēc manām domām, ideja ir laba, jo iespējai iegūt izglītību ir jābūt visiem. Nokārtojot šo eksāmenu, ieslodzītajiem būs vairāk iespēju, iznākot no tā ārā, integrēties darba tirgū. 
  • Lietotāja Beāte Pēterkopa attēls
    Manuprāt, tas ir ļoti pozitīvi, ka personām ieslodzījuma vietās tiek dotas izglītības iespējas. Uzskatu, ka tas noteikti palielina viņu iespējas pēc ieslodzījuma termiņa beigām konkurēt darba tirgū. Izlasot šo rakstu, vienīgi rodas pārdomas, par to, vai valsts valodas zināšana labā līmenī ir vienīgais, ko ieslodzītie vēlētos uzlabot. Vai tas tiešam palīdz viņiem turpmāk konkurēt darba tirgū, ja tik pat svarīgas vai pat svarīgākas būtu arī citas jomas, kā piemēram eksaktā.
  • Lietotāja Kkristīne Jukna attēls
    Ideja laba, bet vai ir tā vērts?! Zinot Latvijas darba tirgu- tu neesi vajadzīgs pat ar augstāko izglītību, kur nu vēl tad, ja esi bijis ieslodzītais. 
  • Lietotāja Marina Taraskevica attēls
    Manuprāt, tas ir ļoti labi, ja cietumā esošai personai tiek dota iespēja mācīties. personai ir iespēja iegūt jaunas zināšanas un kaut ko mainīt savā dzīvē
  • Lietotāja Kristina Lušņicka attēls
    Man liekas, ka šī ir ļoti laba ideja. Jo nevar zināt ar ko cilvēks nodarbosies izejot no cietuma. Jebkura valoda dzīvē noderēs. Un prieks par tiem cilvēkiem, kas tieši iet uz šādiem kursiem, laiku pa velti netērē.
  • Lietotāja Krista Susekle attēls
    Domāju, ka tas ir ļoti pozitīvi un atbalstu to, ka arī ieslodzītajiem ir iespēja uzlabot savas valsts valodas zināšanas prasmes. Visiem vajadzētu būt vienādām tiesībām to apgūt un piekopt. Taču no otras puses domājot vai tiešām labas valodas prasmes garantēs darba vietas iegūšanu pēc iznākšanas no cietuma? Vai tiešām mēs visi, kas ir apkārtējā sabiedrībā neuzliekam “ zīmogu ” cilvēkam uz pieres, ka viņš nācis no cietuma un tādēļ nepiedāvājam darba vietas. Vai tiešām sliktas valodas zināšanas ir tas pats nozīmīgākais, kas traucē tikko izlaistiem cietumniekiem atrast darbu? Manuprāt, daudzi darba devēji neņem šos cilvēkus pie sevis darbā jo ir nākuši no cietuma un baidās ar tādiem ielaisties. Protams atbalstu, ka arī cietumnieki attīsta savas valodas prasmes, taču man šķiet, ka valodas prasmes sliktais līmenis nebūs galvenais faktors, kas ietekmēs atrast darbu ieslodzītajiem, kuri iznākuši no cietuma.
  • Lietotāja Madara Bērziņa attēls
    Ideja, manuprāt, ir ļoti laba. Arī ieslodzītie ir tikai cilvēki, kuri ir pelnījuši izglītību. Tas ir kā labs "atspēriena punkts," jo iznākot no ieslodzījuma vietas viņiem būs jāatrod veids kā sevi uzturēt. Ne visi ieslodzītie ir sodīti par smagiem pārkāpumiem, tādēļ ir jādod otrā iespēja. Šis projekts ir kā labs sākums, lai ieslodzītie varētu pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā un turpināt sevi pilnveidot.
  • Lietotāja Rigonda Jekuma attēls
    Manuprāt, šī iespēja ir vērtējama tikai pozitīvi, jo tā ļaus atbrīvotajiem vieglāk integrēties sabiedrībā un dos lielāku iespēju iekļauties darba tirgū. Tāpat šī iespēja nodrošina ieslodzītajiem pilnvērtīgāk pavadīt laiku. Būtu ļoti labi, ja ieslodzītie varētu vairāk izglītoties un kārtot eksāmenu ne tikai valsts valodā, bet arī svešvalodās, lai, iznākot no ieslodzījuma, būtu vēl vieglāk iekļauties sabiedrībā un atrast darba vietu. 
  • Lietotāja Ieva Dovāne attēls
    Piekrītu visiem tiem, kas uzskata, ka šis ir labs veids kā atbalstīt un izglītot ieslodzītos. Man tikai radās jautājums, vai ieslodzītajiem, lai pilnvērtīgi izglītotos pietiek tikai ar valsts valodas zināšanu apgūšanu, vai arī noderētu vispusīgāku zināšanu apgūšana? 
  • Lietotāja Kārlis Krastiņš attēls
    Es uzskatu, ka tas ir vērtējams pozitīvi. Ieslodzījuma vietas iemītnieki arī ir cilvēki, viņus ir nepieciešams integrēt sabiedrībā. Ja viņiem tiek nodrošināta atbilstoša izglītība, iespēja kārtot CE dažādās valodās, tas vairo iespējas šiem cilvēkiem adaptēties darba tirgum.
    Protams, ir arī otrs aspekts - cilvēki ir nezipratnē par to, kāpēc valstij būtu jāfinansē cietumnieku izglītība. Kā nekā, ir citas sabiedrības grupas, kurām atbalsts ir nepieciešams tikpat ļoti, ja ne vairāk. 
    Vienu konkrētu pozīciju šajā stāstā ir grūti ieņemt, kā teikt, cik cilvēku tik viedokļu. Jāsaka vien tas, ka vēlme mācīties ir apsveicama un slavējama jebkurā vecumā un dzīves posmā.