chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Ziņu sadaļa

2018. gads – Eiropas Kultūras mantojuma gads

26/01/2018
Valoda: LV

Visu 2018. gadu Eiropas Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī tiks celts godā dažādais kultūras mantojums Eiropā.

Eiropas Kultūras mantojuma gads ir iecerēts ar mērķi mudināt plašāku cilvēku loku atklāt un iepazīt Eiropas kultūras mantojumu un stiprināt izjūtu, ka esam piederīgi kopīgai Eiropas telpai. Šā gada devīze ir “Mūsu mantojums – pagātnes un nākotnes satikšanās”.

2018. gadā tiks īstenota virkne iniciatīvu un notikumu visā Eiropā, lai cilvēki varētu labāk iepazīt savu kultūras mantojumu. Kultūras mantojums veido mūsu identitāti un ietekmē ikdienas dzīvi. Mēs izjūtam tā klātbūtni Eiropas pilsētās, dabas ainavās un arheoloģiskos objektos. Tas atrodams ne tikai literatūrā, mākslā un priekšmetos, bet arī no senčiem saglabātajās amatniecības prasmēs, pasakās, ko stāstām bērniem, ēdienā, ko baudām kopā ar citiem, un filmās, kuras skatāmies un kurās atpazīstam sevi.

 

Kāpēc pievēršamies kultūras mantojumam?

Kultūras mantojumam ir universāla vērtība – gan katram cilvēkam atsevišķi, gan kopienām un sabiedrībām. Ir svarīgi to saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm. Varētu domāt, ka mantojums ir sastindzis jeb “no pagātnes”, taču tas attīstās, mijiedarbojoties ar mums. Turklāt mūsu mantojumam ir liela loma Eiropas nākotnes veidošanā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šā Eiropas gada laikā vēlamies uzrunāt īpaši jauniešus.

Kultūras mantojums sastopams dažādās formās – tas var būt:

  • materiālais mantojums: piemēram, ēkas, pieminekļi, priekšmeti, apģērbs, mākslas darbi, grāmatas, ierīces, vēsturiskās pilsētas, arheoloģiskie objekti,
  • nemateriālais mantojums: paražas, spēles un mutvārdu daiļrades formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistīti instrumenti, priekšmeti, artefakti un kultūrtelpa, ko cilvēki uzskata par vērtību; šajā mantojumā ietilpst valoda un mutvārdu tradīcijas, skatuves mākslas, sabiedrības ieražas un tradicionālā amatniecība,
  • dabas mantojums: ainavas, flora un fauna,
  • digitālais mantojums: resursi, kas ir radīti digitālā formā (piemēram, digitālā māksla vai animācija) vai kas ir digitalizēti nolūkā tos saglabāt (ieskaitot tekstu, attēlus, video, ierakstus).

Saudzējot mantojumu, mēs varam atklāt savu daudzveidību un sākt starpkultūru sarunu par to, kas mums kopīgs. Kā citādi varam bagātināt savu dzīvi, ja ne pievēršoties vienam no mūsu identitātes būtiskākajiem elementiem?

Kultūras mantojumu nedrīkstētu atstāt novārtā, tam nevajadzētu ļaut sabrukt vai izzust. Tāpēc 2018. gadā mēs meklēsim veidus, kā to godināt un saglabāt.

 

Kas notiks 2018. gadā?

Šajā gadā visi varēs pieredzēt, novērtēt un baudīt kultūras mantojumu. Katrs tiek laipni aicināts iesaistīties tūkstošos pasākumu, kas notiks visā Eiropā, lai cilvēkus satuvinātu ar kultūras mantojumu.

Katrā dalībvalstī ir izraudzīts valsts koordinators, kurš īstenos Kultūras mantojuma gadu un koordinēs pasākumus un projektus vietējā, reģionālā un valsts līmenī.

Šā gada pasākumos aktīvi iesaistās kultūras nozares galvenās ieinteresētās personas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Eiropas līmenī visas ES iestādes ir apņēmušās parūpēties par šā Eiropas gada panākumiem. Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome, , as well as the Reģionu komiteja un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja rīkos pasākumus šā gada atzīmēšanai un uzsāks dažādas darbības saistībā ar kultūras mantojumu.

ES arī finansēs projektus, kas atbalsta kultūras mantojumu. Īpašs uzaicinājums sadarbības projektiem saistībā ar šo gadu ir izsludināts programmā “Radošā Eiropa”. Daudzas citas iespējas būs pieejamas programmā “Erasmus+”, “Eiropa pilsoņiem”, “Apvārsnis 2020” un citās ES programmās.

Lai panāktu, ka šiem pūliņiem ir ietekme arī pēc 2018. gada, Komisija sadarbībā ar Eiropas Padomi, UNESCO un citiem partneriem īstenos desmit projektus ar ilgtermiņa ietekmi. To vidū ir pasākumi skolās, pētījumi par inovatīviem risinājumiem vēsturiskā mantojuma ēku atkalizmantošanai vai cīņa pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību. Mērķis ir rosināt patiesas pārmaiņas mūsu pieejā, kā baudām, aizsargājam un popularizējam kultūras mantojumu, un panākt, lai šis Eiropas gads dotu labumu iedzīvotājiem ilgtermiņā.

 

Eiropas gads jūsu valstī

Visā Eiropā notiek gan vērienīgi, gan nelieli pasākumi. Apmeklējiet savas valsts Eiropas gada tīmekļa vietni, lai uzzinātu, kas notiek jūsu apkārtnē.

Pārlūkot konkrētas valstis


Pārpublicēts no europa.eu

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 4. no 4
  • Lietotāja Anna Kirmane attēls
    Tas bija ļoti interesants projekts, bet, 2018.gads ir gandrīz jau pagājis, un es, personīgi, nevarētu teikt, ka Latvijā bija daudz dažādu pasākumu, saistībā ar to lai mudinātu plašāku cilvēku loku atklāt un iepazīt Eiropas kultūras mantojumu un stiprināt izjūtu, ka esam piederīgi kopīgai Eiropas telpai. Latvijā notika daudz dažādu pasākumu, kas notiek ikgadēji, varbūt biskin vairāk. 
    Es arī piekritīši agrāk teiktiem komentāriem, ka pirms darīt globālo Eiropas saliedēšanu, jāsāk ar savu valsti kultūriski-vēstūrisko izglītību un iepazistināt ar valsts vērtībām. To var pilnveidot, sakot ar skolas līmenī.  Pašlaik, nevarētu teikt, ka mūsdienas jaunieši (parsvarā) ir pietiekami izglītoti šajā nozarē. Bet taja pašā laika viņiem arī nav daudz resursu, no kurienas dabūt šo informāciju.
    Anna Kirmane | Latvijas Univeristāte.
  • Lietotāja Liene Dzene attēls
    Ideja ļoti laba, bet, manuprāt, vispirms skolās mācību programmās jāiekļauj vairāk tieši par latviskajām kultūrvēsturiskajām vērtībām. Piemēram, kulturoloģijas mācību grāmatā vidusskolai par latviešu Kultūras Kanonu nav ne vārda. Uzskatu, ka skolēniem vispirms jāsāk apzināt savas valsts vērtības un tikai pēc tam iepazīt Eiropu un vēl tālāk.
  • Lietotāja Ieva Bērziņa attēls
     
    Latviskā kultūrtelpa

    Iepazinos ar rakstā norādīto saiti par Latvijas līdzdalību Eiropas Kultūras mantojuma gadā 2018: www.mantojums2018. Pavisam drīz šā gada  4.oktobrī jau būtu jānotiek saitē izziņotajai starptautiskajai konferencei "Kultūras mantojuma saglabāšana nākotnē". Žēl, bet nekas vairāk par šo konferenci tās rīkotāja - Nacionālas kultūras mantojuma pārvaldes mājas lapā nav uzzināms. 
    Domājot par rakstā un vietnē www.mantojums2018.lv paustajiem centieniem "stiprināt izjūtu, ka esam piederīgi kopīgai Eiropas ģimenei", nāk prātā Latvijas "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012. – 2018.gadam", kurās viens no mēŗkiem ir "nostiprināt latvisko kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošu pamatu un veicināt piederību kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un Eiropas līmenī”. Pamatnostādnēs sniegts arī latviskās kultūrtelpas skaidrojums:
    “Latviskā kultūrtelpa – latviešu valoda, vide, materiālā un nemateriālā kultūra, sociālā atmiņa un dzīvesveids (tradīcijas, simboli, vēsturiskie notikumi, vēstures personāži, kopīgi priekšstati, svinamās dienas, mākslas mantojums un jaunrade, komunikācijas veids, daba un attieksme pret dabu, gadsimtos veidotā kultūrvide, ģeogrāfiskie nosaukumi, būvniecības tradīcijas, krāsu izjūta utt.). Latvisko kultūrtelpu dažādos gadsimtos ir ietekmējušas un papildinājušas arī citu tautu kultūras, sniedzot savu pienesumu. Unikālā kultūrtelpa sekmē nacionālās identitātes nostiprināšanu, globalizācijas apstākļos uztur un stiprina piederības sajūtu Latvijai.”
    Šā gada pavasarī valdībā tikai apstiprināts "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plāns 2019.–2020.gadam". Tajā latviskā kultūrtelpa tika aizstāta ar Latvijas kultūras telpu. Piedalījos plāna sabiedriskajā apspriešanā, bet Kultūras ministrijas pārliecinošu skaidrojumu, kādēļ pamatnostādņu īstenošanas pēdējā posmā jāatsakās no latviskās kultūrtelpas, neieguvu.
  • Lietotāja Karina Tambovska attēls
    Lai veicas!

    Manuprāt, projekts (ja to var nosaukt par projektu) ir gan interesants, gan svarīgs un vērsts uz dažāda vecuma cilvēkiem. Mēs dzīvojam Eiropā, bet vai mēs pietiekami zinām par Eiropas vēsturi un kultūru, par mūsu valsts saistību ar šo kultūru? Uztvert kultūru mūsdienu kontekstā nav pareizi un loģiski, jo pastāv intensīva migrācija un starpkultūru sajaukšana. Labāk zinot savas valsts kultūru, vēsturi, tās sāknes, cilvēks saprot, kāpēc šodien mēs dzīvojam tādā valstī, kāda viņa ir, var spriest par mūsdienas kultūru dziļāk un plašāk. Sastopos ar situācijām, kad cilvēki nezinot savas valsts vēsturi un kultūru, spriež ļoti pavirši, neizpētot lietas būtību, veic nepareizus secinājumus. Tas izpaužas gan politika, gan vēsture, gan māksla. Runājot par mākslu, piemēram, lai saprast lielāko daļu no Ziemeļeiropas mākslas darbiem jāorientējas Kristīgajā pasaulē, reliģija, vēsturē, kultūrā, citādi, cilvēks uztver tikai to ko redz ar acīm, nepiesaistot sapratni. Cerams, ka šīs projekts kaut kāda veida realizēsies skolās, var būt projektu nedēļas ietvaros, vai kāda cita veidā. Kā arī mīnēts, svarīgi uzrunāt īpaši jauniešus, jo jaunā paaudze ir valsts nākotnes pamats, jauniešu pareiza orientēšana šajos jautājumos dos iespēju nepazaudēt savu identitāti mainīgajā pasaulē.