chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Mūžizglītība Eiropas Savienībā – infografikas ieskats pieaugušo izglītībā

05/11/2018
Aldis Lazda
Valoda: LV
Document available also in: EN FR SK NL

/de/file/lifelong-learningLifelong learning

Lifelong learning

 

Politiskā analītiķe Denīza Širkopa (Denise Chircop), pārstāvot Eiropas Parlamenta Izpētes dienestu (EPID), prezentēja jaunāko EPPD izdoto interaktīvo infografiku, kurā apskatīta mācīšanās telpa no agras bērnības līdz pieaugušā vecumam.

 

Vai jūs zināt:

  • Patiesi laba iespēja uzlabot jūsu bērna sekmes skolā ir turpināt pašiem savu izglītošanos. Tomēr tikai 4% pieaugušo ar zemu izglītības līmeni piedalās jebkāda veida izglītības apguvē.
  • Bērni no sociāli nelabvēlīgas vides, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, vēlākā vecumā uzrāda pat lielāku ieguvumu nekā pārējie bērni. Tomēr mazgadīgo bērnu līdzdalība ir vidēji par 7% zemāka, ja vecāki nav ieguvuši augstāko izglītību un par 13% zemāka, ja bērni nāk no ieceļotāju ģimenēm.
  • Ja esi sieviete astoņpadsmit gadu vecumā, tad ir daudz lielākas iespējas, ka tu šobrīd studē nekā puisis tavā vecumā.

Visā Eiropā sākoties jaunam skolas gadam, ir īstais laiks, lai gūtu dziļāku ieskatu izglītības jomā, kāda tā šobrīd ir Eiropas Savienībā. Apzinoties vienotu noteikumu nepieciešamību konkurencei darba tirgū, kā nodrošināt, lai visi ES pilsoņi varētu izmantot izglītības piedāvātās iespējas? Vai cilvēki pilnībā izmanto darbavietā pieejamās iespējas? Vai lielākas izglītības iespējas patiesi palielina sieviešu izredzes gūt panākumus darba tirgū? 

Eiropas Parlamenta Izpētes dienests ir izveidojis interaktīvu infografiku Mūžiglītība ES, kurā tiek pētīta mācību telpa no agras bērnības līdz pat pieaugušajiem pieejamajām iespējām. Infografikā līdz ar formālās izglītības sistēmas aprakstu tiek sniegts ieskats arī citās izglītības formās, lai gūtu visaptverošu priekšstatu, kas notiek katrā atsevišķā dalībvalstī gan skolās, gan arī ārpus tām.

Vai jūs zināt, kāda kvalifikācija ir nepieciešama, lai Eiropā varētu kļūt par skolotāju? Kas gūst labumu no izglītības un kurus šīs iespējas nesasniedz? Vai Eiropas Parliamentam ir kāda reāla loma izglītības un apmācības jomā? 

Interaktīvā infografika ļauj iepazīties ar grafikiem, izvēloties rādītāju, kas jūs visvairāk interesē, vai arī uzzināt vairāk par atsevišķām dalībvalstīm un salīdzināt tās ar citām. Infografikā ir sniegtas atsauces uz datu avotiem, kas vairumā ir ES finansēti ar mērķi iegūt visaptverošus datus, uz kuru pamata formulēt ES politiku.

Apmeklējiet interaktīvo infografiku ‘Mūžizglītība ES’

 

Denīze Širkopa ir politikas analītiķe Eiropas Parlamenta Izpētes dienestā (EPID) ar specializāciju izglītības, apmācības un jaunatnes jomās. Viņa iepriekš ir strādājusi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā un pirms tam bijusi skolotāja valsts skolā, kā arī vieslektore Maltas Universitātē. Denīze Širkopa ir beigusi Maltas Univresitātes Izglītības fakultāti un turpinājusi studijas izglītības jomā Florences Universitātē.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 9. no 9
  • Lietotāja Rēzija Cela attēls
    Inforgrafikās ietvertā informācija bija apkopota viegli uzskatāmā veidā, ļaujot apskatīt problēmas būtību interesantā un informatīva veidā. Iepriekš nebiju iedziļinājusies mūžizglītības problēmu likumsakarībās, līdz ar to informācija bija ļoti noderīga. Paldies!
  • Lietotāja Anita Apine attēls
    Interaktīvā infografika ‘Mūžizglītība ES’,  sevī ietver ļoti daudz interesantas un noderīgas informācijas. Tā kā visvairāk saistīja Pieaugušo izglītība, tad jāsaka, ka atradu jaunu skatījumu. Lai atzīmējam kaut vai dažādos apmācību veidus pieaugušajiem: mācību grupas, kas nodarbojas ar zināšanu padziļināšanu par dažādiem jautājumiem, "nobriedušie" studenti universitātēs,  tālmācība, apmācība darba vietā un pārkvalifikācija, kursi, kas apvieno teoriju ar praksi, un nodarbības vai citas mācību aktivitātes, kas tiek veiktas, ņemot vērā īpašu interesi. Infografikā sameklēju Latvijas augstskolu jaunākos piedāvājumus, piemēram, Vidzemes Augstskola (ViA) piedāvā 4 jaunas maģistra līmeņa studiju programmas. “Studiju programma “Mediju un informācijas pratība” izstrādāta, sadarbojoties ar komunikācijas un mediju jomas ekspertiem. Programmā tiks iekļautas stratēģiskās spēles, simulācijas un citas metodes, kas palīdz integrēt teorētisko zināšanu potenciālu dažādu ar medijpratību un informācijas pratību saistītu, praktisku problēmu risināšanā. Līdzīgas inovatīvas metodes tiks izmantotas vēl vienā jaunā starpdisciplinārā maģistra studiju programmā “Stratēģiskā komunikācija un pārvaldība”. Topošajiem maģistriem paredzēta arī jaunā studiju programma “Kiberdrošības inženierija”, kuras ietvaros studentiem būs iespēja pētīt un rast risinājumus problēmām, kas saistītas ar informācijas drošības risku mazināšanu e-produktos, e-pakalpojumos, informācijas sistēmā vai kibertelpā. Ar informācijas tehnoloģiju izmantošanu saistīta arī jaunā studiju programma “Virtuālā realitāte un mobilās tehnoloģijas”. Studiju programma sniegs zināšanas par VR/AR tehnoloģijām, to pielietojumu un lomu inovācijās. Studentiem būs iespēja iegūt jaunas zināšanas, attīstīt reālas prasmes un kompetences, veicot trīsdimensiju satura pārvaldīšanu, programmēšanu, modelēšanu u.c.”. Vērtīgs materiāls pētīšanai un izmantošanai: http://www.europarl.europa.eu/thinktank/infographics/lifelonglearning/in...
  • Lietotāja Ieva Bērziņa attēls
    Rakstā tiek uzdots jautājums, vai lielākas izglītības iespējas patiesi palielina sieviešu izredzes gūt panākumus darba tirgū? Varētu tikai izteikt vēlējumu, lai dažādu izglītības, sociālo un ekonomikas politiku ietvaros šis jautājums tiktu skatīts daudz dziļāk un vispusīgāk, respektējot lielas daļas sieviešu vajadzības, intereses un dzīves prioritātes, ne tikai darba tirgus perspektīvā, bet arī ģimenes dzīves kontekstā. Tā, piemēram, 2014.gadā SKDS veica pētījumu  „Ģimene – ideāls un realitāte”, kurā 49% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka periodam, kad viens no vecākiem nestrādā, bet paliek mājās ar bērnu, ir jābūt līdz 3 gadiem, bet 18,3% uzskatīja, ka tiem jābūt 6-7 gadiem (līdz bērns sāk iet skolā), 3% - ka tiem jābūt 12 gadiem, savukārt viedoklim, ka vecākiem pēc iespējas ātrāk jāatgriežas algotā darbā, piekrita vien 0,8% respondentu (līdz pusgadam – 0,4%, līdz gadam - 2.8%). Līdzīgi arī  Eiropas Komisijas projekta „Family Patform” ietvarā 2010.gadā tika veikta aptauja „Mātes Eiropā” (Mothers in Europe), (sk. „Report: Realities of Mother in Europe” http://www.mmmeurope.org/ficdoc/FAMILYPLATFORM-Realities-of-Mothers-in-E... ). Šajā aptaujā 11% mātes izdarīja izvēli par labu pilna laika nodarbinātībai, 64% daļēja laika nodarbinātībai, lai varētus saskaņot darba un ģimenes dzīvi, bet 25% vēlējās visu laiku veltīt ģimenei. 80% no sievietēm, kuras izvēlējās nepilnu darba laiku, vēlējās pilnībā veltīt sevi ģimenes dzīvei bērnu vecumā no 0-3 gadiem. Nepietiekami novērtējot šīs sieviešu vajadzības, sabiedrības veselība un dzīves kvalitāte nenoliedzami tiek ietekmēta negatīvi. Ne viss ir izmērāms darba tirgus rādītājos.
  • Lietotāja Laima Kronberga attēls
    Piekrītu, ka bērns, kurš redz, ka arī vecāki mācās, dara to sekmīgāk un jēgpilnāk. Laiks, ko pavadu studējot, no bērnu puses tiek respektēts, jo ģimenē mācīšanās jēdzienam ir liela nozīme. Neatkarīgi, vai tie ir ikdienas skolā uzdotie mājas darbi, vai formālās pieaugušo studijas. Ļoti plašs  informatīvs materiāls par mācīšanās situāciju Eiropā. Noteikti to izmantošu  savu studiju kontekstā. Paldies!
  • Lietotāja Renārs Rapa attēls
    Tiešām interesanta un noderīga informācija. Uzreiz saskatu papildus motivāciju savām studijām, jo gribas izmantot šo iespēju (pašizglītošanos) lai uzlabotu bērna sekmes. 
    Apskatot infografikas, ievēroju, ka daudzās ES valstīs nav izglītības vadlīniju sākumskolai. Domāju tas ir labi, ka Latvijai tādas ir, tas rada iespēju visiem virzīties uz kopīgu mērķi, kopīgi nolemtu prasmju apguvi. Protams, ja tās ir kvalitatīvi sagatavotas.
    Paldies Eiropas savienībai par šo informāciju, noteikti atgriezīšos pie šī raksta, lai izpētītu apskatītos jautājumus sīkāk.

  • Lietotāja Liene Niedola attēls
    Paldies par plašo infografiku, kas sevī ietver ļoti daudz noderīgas informācijas. Ar lielu interesi to izpētīju!
    Ļoti patiesi ir pētījuma dati, ka skolēni, kuru vecāki ir ieguvuši augstāko izglītību ir motivētāki un uzrāda augstākus rezultātus. Domāju, ka tas skaidrojams ar to, ka šie bērni ir auguši izglītotā vidē, kurā vecāki tiecas uz tālakizglītību, sevis pilnveidi. Tiek izvirzīti mērķi, plānots, kā tos sasniegt. Nav pasīva dzīves dzīvošana, ar domu par eksistēšanu.
  • Lietotāja Laima Mitenberga attēls
    Piekrītu apgalvojumam, ka uzlabot sava bērna sekmes skolā ir turpināt pašiem savu izglītošanos. Manuprāt, sekojot vecāku piemēram, bērns var gūt motivāciju un jēgu izglītošanās procesam.
    Attīcībā uz faktu, ka bērni no sociāli nelabvēlīgas vides, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, vēlākā vecumā uzrāda pat lielāku ieguvumu nekā pārējie bērni, varētu teikt, ka šādi bērni ir motivētāki dzīvē sasniegt vairāk, lai izrautos no bērnības piespiedu apstāķliem un kļūtu veiksmīgāki. Šie bērni ir piedzīvojuši spiedīgus apstākļus, kā rezultātā viņos ir cīņasspars un rūdījums nepadoties grūtībām.
  • Lietotāja Agnese Zenfa attēls
    Bērni ir vecāku spogulis, tāpēc, ja vecāki rādīs priekšzīmi, ka mācīties ir labi un, ka iegūstot izglītību dzīvē klāsies labāk, tad arī bērns mācīsies un uzlabos savu izglītību.
    Reizēm arī vecāku vienaldzība dod stimulu dzīvē sasniegt ko vairāk kā ir, viss ir atkarīgs no situācijas un paša motivācijas.
  • Lietotāja Ināra Upeniece attēls
    Sniegts gan izglītojošs, gan plašs informatīvs materiāls par situāciju Eiropā tēmas ietvaros. Lasīju ar interesi!!!