Kaut arī Erasmus bieži vien saistās tikai ar universitātes studentiem, Erasmus+ piedāvā daudzas iespējas arī pieaugušo izglītības jomā – gan pieaugušajiem, gan arī profesionālās izglītības ieguvējiem un viņu pasniedzējiem. 

Šajā rakstā Petars Dukics atskatās, kā veidojusies viņa izpratne par Erasmus+ rašanos un lomu Eiropā. Petars ieguva maģistra grādu socioloģijā un Eiropas studijās savā dzimtajā Horvātijā un pēc tam strādāja  daudzās kopienas veidošanas un cilvēktiesību organizācijās. 2017. gada sākumā viņš sāka strādāt Īrijas Izglītības un prasmju ministrijas Starptautisko programmu aģentūrā Léargas pie projektu nodrošināšanas un tagad ir šīs aģentūras Iekļautības un dažādības speciālists.

Ir pagājis tikai gads, kopš sāku strādāt Leárgas  un mana pieredze līdz šim ir bijusi brīnišķīga mācīšanās iespēja, par kuru patiešām esmu pateicīgs. Tomēr tas nav galvenais iemesls, kāpēc tagad rakstu. Pirms septiņiem gadiem, kad pirmo reizi saskāros ar Erasmus+ kā Erasmus students, man nebija nekāda priekšstata, kas patiesībā notiek aizkulisēs. Es nespēju iedomāties, cik sena ir šīs programmas vēsture un cik daudz sociāli politiskas un ekonomiskas pārmaiņas tā ir pārdzīvojusi. Kopš 1987. gada, kad pirmie Erasmus studenti iesaistījās šajā programmā, mēs esam piedzīvojuši septiņus Eiropas Komisijas prezidentus un pati programma ir daudzkārt mainījusi tās nosaukumu un formu. Tā ir pastāvējusi kā Socrates, Mūžizglītības programma, Comenius, Jaunatne darbībā … Tagad zem Erasmus+ ir apkopotas daudzas iniciatīvas, lai spētu atbildēt uz mainīgajām sociālajām un politiskajām vajadzībām viscaur Eiropā. 

‘Vienkārši zils’? Ieskatieties labāk

Manas sākotnēji ierobežotās zināšanas par Erasmus+ un tās vēsturi man atgādina slaveno ainu filmā “Velns nēsā Prada”, kur modes lapu redaktore Miranda Prīstlija stāsta padotajam, ka patiesībā viņas zilais džemperis “…nav vienkārši zils, tas nav tirkīzzils, tas nav lazurītzils, bet gan debeszils … un tas ātri vien bija redzams astoņu dažādu dizaineru kolekcijās … ka zils nozīmē miljoniem dolāru un neskaitāmas darbavietas.” Tas ir, ko es domāju par Erasmus+; pirmajā acu uzmetienā šī programma var izskatīties “vienkārši zila”, bet patiesībā tā ir daudzu dažādu toņu iniciatīva, kas radīta ar stratēģisku mērķi paplašināt zināšanu, darbavietu un ilgtspējības Eiropu; Eiropu, kur ikvienam pilsonim ir tiesības uz izglītību, darbu un pārvietošanās brīvību.

Mūsu kopīgais ieguldījums nākotnē

Erasmus+ nav vienkārši jauka ceļojumu un brīvdienu iespēja. Tas ir mūsu kopīgais ieguldījums nākotnē, kādu mēs to vēlamies sev un nākamajām paaudzēm. Man tas kļuva pilnīgi skaidrs, kad piedalījos otrajā Eiropas Profesionālo prasmju nedēļā Briselē pagājušā gada novembrī. Es biju sācis lasīt Eiropas Profeionālās izglītības attīstības centra Cedefop grāmatu “Vecas saknes jauniem ceļiem” par šīs programmas attīstību, galvenokārt koncentrējoties uz profesionālo izglītību un apmācību. Mani ieinteresēja fakts, ka “pirmā jauniešu apmaiņa, kas deva iespēju strādāt ierobežotu laiku citā dalībvalstī, tika apstiprināta 1964. gadā, bet studentu kustība 1968. gadā lika radikāli pārdomāt, kāda izglītība tiek piedāvāta, tajā skaitā izglītības attiecības ar darba tirgu (18. lpp.).  Pēc tam es lasīju, kā Aukstā kara laikā Cedefop tika politiski ieviests Rietumberlīnē ar “mērķi parādīt, ka, neraugoties uz to, ka tai apkārt bija Berlīnes mūris un komunistiskā Austrumvācija, bijušās Vācijas galvaspilsētas rietumu daļa joprojām bija Rietumvācijas sastāvā un Eiropas Ekonomiskajā kopienā” (23. lpp.). 

Diskriminācijas izskaušana ar izglītības starpniecību

Šis aspekts ir ļoti svarīgs, domājot par programmu mūsdienās. Kāpēc? Pirms sākt lasīt grāmatu, es biju apmeklējis eTwinning gadskārtējo konferenci Maltā. Tur eksperti no visas pasaules strādāja kopā, lai veicinātu skolu vadītāju spēju rast risinājumus trim galvenajiem atstumtības faktoriem: kultūras atšķirībām, izglītības apguves grūtībām un ģeogrāfiskiem apstākļiem. Viens no galvenajiem uzdevumiem bija ar izglītības starpniecību turpināt atbalstīt diskriminācijas izskaušanu. Šis mērķis ir ļoti svarīgs šodienas politiskās situācijas kontekstā Eiropā, bēgļu krīzes apstākļos, bet vai gan programmas sākotnējā variantā pirms 30 gadiem netika mēģināts darīt to pašu? Ir vienkārši saskaitīt divi plus divi un secināt, ka Erasmus+ (visās tās formās) nepārtraukti strādā, lai nodrošinātu atbildes uz sabiedrības un politiskajām pārmaiņām un nodrošinātu, ka šīs atbildes ietver dažādas balsis. 

Jaunieši kā pārmaiņu paātrinātāji

Visbeidzot 2017. gada dažas pēdējās dienas es pavadīju kopā ar saviem Léargas un Eiropas kolēģiem Prāgā Jauniešu laboratorijā: konferencē, kas strādāja ar tādām tēmām kā kritiskā domāšana, jaunatnes darbs, viltus ziņas un sociālie mediji. Tas bija īpaši svarīgi, jo jaunieši var būtiski paātrināt pozitīvas pārmaiņas. Es satikos un runāju ar cilvēkiem, kas bija pārņemti ar domu par to, kā iedrošināt jauniešus kļūt par pārmaiņu rosinātājiem un īstenotājiem un līderiem, kas vēlas attīstīt savas spējas būt par aizrautīgiem, atbildīgiem, līdzi jūtošiem un elastīgiem globālajiem pilsoņiem. 

Kopīgu vērtību Eiropa

Man ir tā laima strādāt daudzās jomās vienlaicīgi un iegūt nenovērtējamas zināšanas par ES integrācijas procesiem un tās ārējām attiecībām. Bija neticami redzēt, kā Erasmus+, kaut arī sadalīta tās pamatjomās, tomēr ir vienota un darbojas saskaņā ar kopīgām prioritātēm. Visas jomas no profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības līdz jauniešu un skolu izglītībai veicina vienotu vērtību attīstību, kas veidojošās un pārveidojušās Eiropas vēstures gaitā, kas ne vienmēr ir bijusi mierīga, iekļaujoša un ilgtspējīga.

Vai jūs joprojām domājat, ka zila ir vienkārši krāsa un Erasmus+ vienkārši ir programma vai finanšu mehānisms? Es domāju, ka mums vēlreiz jāpaskatās uz savām zināšanām, pieņēmumiem un aizspriedumiem un jāveido Eiropa, kurā ikvienam pilsonim ir līdzdalības tiesības procesos un ikviens tiek iekļauts, lai arī kur šis cilvēks ir dzimis, kāda ir viņa rase, seksualitāte un reliģija.

Emuārs sākotnēji bija publicēts Léargas tīmekļa vietnē emuāru sērijas “Ieskati” sadaļā: https://www.leargas.ie/blogs/