chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

Emuārs

Jūs allaž iemācāties ko jaunu – pieaugušo mācīšanās un izglītība un dzīves pārejas

18/01/2021
Sanda ROZE
Valoda: LV
Document available also in: EN NL

You always learn something new – Adult Learning and Education and Life Transitions

 

Raksta oriģnāls pieejams angļu valodā, autore ir Regīna Ebnere.

 

Mūsu dzīve sastāv no daudzām pārejām – dažas no tām ir plānotas un tām ir laika grafiks (piemēram, skolas sākšana un beigšana, pensionēšanās utt.). Citas var plānot zināmā mērā, bet tās ir diezgan tradicionālas, un sagatavošanās tām un to sekas ir ļoti labi zināmas: piemēram, laulības un bērni. Tad vēl ir notikumi, kas prasa daudz elastīguma, piemēram, laulības šķiršana, slimība vai darba zaudēšana. Labā ziņa ir tā, ka pieaugušo mācībām un izglītībai var būt ļoti pozitīva nozīme, atbalstot cilvēkus šajās dzīves pārejās. 

 

Ar izglītības un apmācības palīdzību var atvieglot sabiedriskās un ekonomiskās pārejas, - iedomājieties vien par digitalizācijas mēģinājumiem, kas ir tikai daļa no tehnoloģiskajiem jautājumiem. Galvenais izaicinājums, kā mēs zinām, ir digitālās prasmes un to nepilnības. Tomēr pagaidām es koncentrēšos uz personiskās dzīves pārejām.

 

Ļaujiet man sniegt dažus piemērus:

  1. “Tradicionāla” mācību dalībnieku grupa ir tie, kas nesen pensionējušies. Bieži vien viņi vēlas ņemt vērā tās intereses un hobijus, kuriem viņiem nebija laika strādājot. Iknedēļas nodarbības (ja tas ir tas, ko viņi dara) sniedz nedēļai lielāku struktūru, kas cilvēkiem, kuri pēkšņi palikuši bez rugulāra laika ietvara, var būt ļoti svarīgi.
  2. Kad es mācīju agnļu valodu pieaugušo izglītībā Vīnē, man bija viena mācību dalībnieku grupa gandrīz visas klasēs – tie bija vecāki, kuru bērni grasījās sākt mācīties angļu valodu. Šeit jums ir grupa, kas lielākoties ir ieinteresēta valodas kompetencē – viņi vēlas spēt palīdzēt saviem bērniem. Dažās valstīs ir arī citi piedāvājumi vecākiem: no veselības aprūpes un uztura līdz padomiem par audzināšanu. Tas, vai tās tiek piedāvātas pieaugušo izglītības centros, sociālajos/ģimenes centros vai citās iestādēs, ir atkarīgs no valsts tradīcijām, taču tā noteikti ir pieaugušo izglītības daļa.
  3. Šķiršanās ir vēl viena grupa, kurai pieaugušo mācības un izglītība var sniegt atbalstu. Daudziem dzīvošana atsevišķi vai šķiršanās nozīmē dzīvesveida, grafika, draugu un paziņu maiņu. Pieaugušo izglītība var palīdzēt atrast jaunu brīvā laika struktūru, jaunus draugus un jaunas intereses. 
  4. Slimības, īpaši hroniskas, var būt milzīga šo personu un lielākoties arī viņu ģimeņu un draugu pāreja. Pieaugušo mācību un izglītības centri var sniegt informāciju un atbalstu neatkarīgi no tā, vai tie ir slimie cilvēki vai viņu radinieki. Kā minēts citos piemēros, šīs grupas un sesijas varētu notikt pieaugušo izglītības centrā, tās varētu būt pašorganizētas (tātad tādā veidā kā Ziemeļvalstu studiju aplis) vai notikt slimnīcā vai klīnikā. 

Vienu no labākajiem novērojumiem par to, kādu atbalstu var sniegt pieaugušo izglītība (un tas attiecas uz pēdējo piemēru, ko es iepriekš minēju) patiesībā var atrast grāmatā. Deivida Lodža romānā “Deaf Sentence” pensionētam universitātes profesoram kļūst arvien grūtāk sadzirdēt, tāpēc viņš apmeklē lasīšanas no lūpām nodarbības. Viņš nav pārliecināts, vai tas tiešām būs noderīgi, bet: 


[…]Es secināju, ka šī nodarbība nedēļas laikā ir nomierinoša un spirdzinoša, un tas ir apsveicami, ja ņem vērā satraucošo dusmu lēkmi, kam pensionēšanās piešķir tik lielu spēku, un tas palīdz novērsties no maniem šā brīža personiskās dzīves uztraukumiem. Un pāri visam - ir brīnišķīgi relaksējoši atrasties sociālā vidē, kur nemaz nav jājūtas muļķīgam, uztrauktam vai jāatvainojas, ka esi kurls (skatieties: Lodge, David: Deaf Sentence, 156. Lpp., Penguin, 2008).


Vai tas nav ideāls apraksts tam, ko pieaugušo mācīšanās un izglītība var darīt ar pārejām mūsu dzīvē? Jūs varat atrast atbalstu un novērst uzmanību, un tas viss notiek drošā, nenosodošā vidē. Tāpēc ļaujiet man pabeigt šo stāstu ar romāna beigām. Galvenais varonis ir izgājis cauri vairākiem notikumiem un pārdzīvojumiem, kas raksturo šo viņa dzīves periodu, un galu galā viņš atgriežas pie lūpu lasīšanas nodarbībām, kurā turpinās “savstarpējā laipnība un līdzcietība”. Lai trenētu lasīšanu no lūpām, treneris iepazīstina ar stāstiem un faktiem, kuri ir jāapspriež. Grāmatas pēdējais teikums ir: “Lasīšanas no lūpām nodarbībās es vienmēr iemācos kaut ko jaunu.” 


Lūk, te nu tas ir – mācīšanās spēks un prieks!  Ja esmu izmantojis par daudz izdomas, lai ilustrētu savus piemērus, lūdzu, piedod man, reizi pa reizei “izlec” manas literatūras zināšanas. Un, ja Jums ir pieredze ar dzīves pārejām vai nu pašiem, vai nu kā tam, kas mācās, kā skolotājam vai trenerim, es labprāt tās uzklausītu!


Lūdzu, publicējiet savas pārdomas zemāk esošajā komentāru sadaļā.

 

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn Share on email
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 2. no 2
  • Lietotāja Ramon Mangion attēls
    Transitions are always a challenging aspect of our lives. People need to recognise such challenges and if necessary plan for them. Nevertheless these can also be learning opportunities for us to build resilience and deal with new situations.
  • Lietotāja Marija Elena Borg attēls
    Transitions are always challenging as they induce vulnerability: forcing people to let go of what they’re used to and what they’re comfortable with, whilst entering a new phase of life. Living in a culture that has taught people to fear uncertainty, it is only natural for anxiety to take over when such disruptions are brought about. However, on the plus side, these same transitions provide people with the chance to learn more about their strengths and gain a renewed sense of perspective on life.