Pārlekt uz galveno saturu
Blog
Blog

Demokrātija un strīdu risināšanas kultūra

Konflikti ir visur - ģimenē, darba vietā, politiskās diskusijās, izglītības iestāžu semināros. Tomēr paši par sevi konflikti nav slikti, jo tie var kļūt par sociālo pārmaiņu dzinējspēku. No konfliktiem nav jāizvairās, bet gan jāmācās ar tiem apieties, cenšoties atrast kopīgu problēmas risinājumu.

Lai kur mēs nepalūkotos, konflikti ir visur - ģimenē, darba vietā, politiskās diskusijās, izglītības iestāžu semināros. Runa ir par vispārēju sociālu fenomenu. Amerikāņu pētnieks Mortons Doičs (Morton Deutsch) uzskata, ka konflikti rodas tur, kur notiek nesaderīgas aktivitātes. Līdzko satiekas cilvēki ar atšķirīgām interesēm, no konfliktiem nevar izvairīties.  

Jebkurā gadījumā konflikti negatīvi ietekmē mūsu nervu sistēmu, tie ir destruktīvi. Bieži vien konfliktos ir uzvarētāji un zaudētāji. Tomēr paši par sevi konflikti nav slikti, jo, ja izvērtē konfliktu būtību, tie var kļūt par sociālo pārmaiņu dzinējspēku. Tas, kurš pacenšas noskaidrot, kādēļ “pretējā puse” izturas tieši tā un ne citādi, var daudz ko mācīties. Tātad - no konfliktiem nav jāizvairās, bet gan jāmācās ar tiem apieties, cenšoties atrast kopīgu problēmas risinājumu. 

Marshall Rosenberg; (c) Etan J. TalCC By-Sa 3.0

1970 - tajos gados amerikāņu psihologs Maršals B.Rozenbergs (Marshall B. Rosenberg) izstrādāja savu nevardarbīgās komunikācijas modeli „nonviolent communication“, kurā apskata veidus, kā pareizi sniegt informāciju un vienam otru aktīvi uzklausīt.  

Vārdi var būt tilti, kas vieno cilvēkus. Tomēr tie var arī uzcelt mūrus, kas cilvēkus šķir. Abus šos komunikācijas un attiecību veidošanas variantus Rozenbergs simbolizēja ar diviem dzīvniekiem - žirafi un vilku. Vilka izturēšanās ir vardarbīga un agresīva, viņš uztver un dzird tikai pats sevi. Turpretim žirafe - zīdītājs ar vislielāko sirdi - ir draudzības, līdzjūtības, stipruma un atklātības simbols. Savos darba semināros Maršals Rozenbergs attēloja, kā žirafe un vilks izturas komunikācijas situācijās.

Vilka metodes ir apvainojumi un uzbrukums. Konflikti tiek “uzpūsti”, sarunu partneri viens otram uzbrūk un izmanto negatīvus vispārinātus spriedumus. Sarunu partnera jūtas un motīvi netiek noskaidroti, partneris tiek aizvainots ar vārdiem. 

Pie vilka sarunu tehnikas pieder: 

demonstratīva klusēšana, kliegšana, apvainojumi, apzināta negatīva vērtējuma izteikšana, vispārināšana, noniecināšana, manipulācijas, moralizēšana.

Piemēri:

Pārtrauciet sarunu partneri, neļaujiet viņam pabeigt teikumu!Kritizējiet!Dodiet uzbāzīgus padomus!Analizējiet, izdariet uz partneri psiholoģisku spiedienu!Izsakiet pārmērīgu līdzjūtību!Neklausieties, tā vietā stāstiet piemērus no savas dzīves!Piedraudiet ar neizbēgamām sekām! 

 

Žirafes metodes ir pieņemšana un izpratne. Ar šo sarunu veidu iespējams paust un uzklausīt savas un sarunu partneru jūtas un vajadzības.

Žirafes izteiksmes veida pazīmes ir:

Pasakiet savam sarunu partnerim, kas Jūs traucē, viņu neaizvainojot.Sakiet, ko jūtat. Skaidri un atklāti pasakiet, ko Jūs vēlaties. 

 

Rozenbergs šo augsto mākslu sauc par 4 soļu lūgumu:

1. Novērošana („Es dzirdu/ redzu...”)

  • Vērojiet, nepaužot vērtējumu: tas ir svarīgi, jo partneris to ātri var uztvert kā kritiku.

2. Jūtas („Tas manī izraisa šādas jūtas...”)

  • Nav neviena konflikta, kurā nebūtu iesaistītas jūtas. 
  • Mūsu jūtu cēlonis ir mūsu vajadzības. Jūtas izraisa nevis citu cilvēku darbības, bet mūsu vajadzības. Citu cilvēku izturēšanās ir tikai stimuls.

3. Vajadzība („Man vajag...”)

  • Vajadzības ir universālas. Konflikta gadījumā pārsvarā saduras paša cilvēka stratēģija savu vajadzību piepildīšanā ar sarunu partnera vajadzību piepildīšanu (nevis pašas vajadzības).
  • Saprašanās atslēga ir spēja pieņemt, ka vajadzības ir pamatotas. Pēc tam tiek meklētas stratēģijas, lai abu personu vajadzības tiktu apmierinātas. 
  • Pamata vajadzības: dzīves/ dzīvības saglabāšana, drošība, atbalsts, sapratne, līdzjūtība, miers, radošums, identitāte un piederība, patstāvība...

4. Lūgums („Tādēļ es labprāt vēlētos/ es lūdzu...”)

  • Lūgums jāizsaka skaidri un konkrēti.

 

„Sadarbība ir iespējama, ja mēs varam paļauties uz to, ka mūsu vajadzības tiks sadzirdētas, saprastas un uztvertas nopietni. Mums jābūt brīvai izvēlei, kā reaģēt uz lūgumu”, saka Krista Šēfere (Christa Schäfer), pedagoģe un mediatore no Berlīnes. 

Viņa uzsver, ka savstarpējo sapratni visvairāk veicina aktīva klausīšanās. „Mans partneris runā. Es atkārtoju to, ko esmu sapratusi. To darot, es izsakos īsi un noformulēju galveno”, viņa saka. Tomēr sapratne nav piekrišana. Ja mēs aktīvi klausāmies, ko otrs cilvēks saka, tas nenozīmē, ka esam vienādās domās. Tomēr gatavība uztvert partneri nopietni ir pirmais solis uz konstruktīvu konflikta risinājumu.

 


Wortbrücke e.V. Maren Lohrer
Par autori: Marena Lorere (Maren Lohrer) gatavo ziņas vienkāršā valodā izdevuma „Wortbrücke e.V.” lasītājiem. Viņai ir Ķelnes universitātē iegūts maģistra grāds ģermānistikā un politikas zinātnēs, un viņa ir sertificēta mediatore. Bez tam viņa ir arī Vācijas EPALE vēstniece. 

 

Login (11)
Iezīmes

Vai vēlaties citu valodu?

Šis dokuments ir pieejams arī citās valodās. Lūdzu, izvēlieties to zemāk.

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Jaunākās diskusijas

EPALE diskusija: Plašsaziņas informācijas mediju ziņu izpratne un lietojuma prasme – kāpēc tieši šobrīd tā ir tik svarīga?

Dalieties savos uzskatos par ziņu un informācijas mediju lietojuma prasmi pieaugušajiem!

Vairāk

Pirmsskolas izglītības iestādes un vecāku sadarbība Covid - 19 krīzes perioda laikā. Cik svarīga ir šī sadarbība?

Ārkārtējā situācija un ierobežojumi katram individuāli ir uzlikusi jaunus pienākumus. Īpašas rūpes ir ģimenēm ar bērniem pirmsskolās un sākumskolās.

Vairāk