Pārlekt uz galveno saturu
Blog
Blog

Par ko tika runāts pēdējā tiešsaistes diskusijā par pieaugušo izglītības nākotni?

Diskusijas galvenā sarunu tēma bija digitalizācija. Krīzes laikā liela daļa pieaugušo izglītības tika pārorientēta uz tiešsaistes metodēm. Tam var būt ļoti pozitīvas sekas: Tiešsaistes komunikācija var veicināt digitālu kopienu rašanos, stiprināt apmācāmo izturētspēju un radīt viņiem vairāk sociālo kontaktu. Tika akcentēts, ka citu izglītojamo atbalsts tiešsaistē ir pozitīvi ietekmējis arī garīgo veselību, kas apliecina virtuālo kopienu nozīmību. Uzzināsim vairāk par diskusiju!

Šo emuāru oriģināli angļu valodā publicēja Gina Ebner.


 

The Future of Adult Learning

 

8. jūlijā notika tiešsaistes diskusija par pieaugušo izglītības nākotni. Vārdu “mākonis” par šo diskusiju (ar jēdzieniem angļu valodā) redzams raksta sākumā. Pateicoties šim mākonim, iespējams veidot, kombinēt un vienu otram pretnostatīt dažādus konceptus: Mācīšanās ir lielāka nekā izglītība/ nākotne, digitāls, prasmes vai domāšana, cilvēki, diskusijas, tiešsaiste, treniņi, izglītojamie vai domāšana, vajadzības, izmaiņas?

Daži no svarīgākajiem jautājumiem tika uzdoti jau pašā sākumā:

  • Kādu Jūs iedomājieties pieaugušo izglītības nākotni nākamos piecus vai desmit gadus?
  • Kā Jūs domājat, kas notiks, un ko Jūs gribētu, lai notiek?
  • Kādi jauni izaicinājumi un kādas iespējas radīsies?

Protams, Covid-19 krīze rosināja daudzas pārdomas, tā apgrieza pieaugušo izglītību ar kājām gaisā, un tai būs paliekošas sekas.

Diskusijas galvenā sarunu tēma bija digitalizācija. Krīzes laikā liela daļa pieaugušo izglītības tika pārorientēta uz tiešsaistes metodēm. Tam var būt ļoti pozitīvas sekas: Tiešsaistes komunikācija var veicināt digitālu kopienu rašanos, stiprināt apmācāmo izturētspēju un radīt viņiem vairāk sociālo kontaktu. Tika akcentēts, ka citu izglītojamo atbalsts tiešsaistē ir pozitīvi ietekmējis arī garīgo veselību, kas apliecina virtuālo kopienu nozīmību. Daudziem dalībniekiem nākotnes mācības ir saistītas ar jauktām mācību metodēm un virtuālo mācību tīklu (apmācāmo virtuālo tīklu) attīstību:

Nākotnē lielākā daļa mācību notiks tiešsaistē, tomēr sajūta, ka esi piederīgs kādai kopienai, ir ļoti svarīga. Tādēļ pieaugušo izglītībā vajadzētu organizēt jaukta tipa apmācības, kas sastāvētu no klātienes un tiešsaistes nodarbībām. (Nataša, Grieķija)

Tomēr pastiprināta digitālo rīku izmantošana saistīta ar risku pastiprināt Mateja efektu: Bagātie kļūst arvien bagātāki, nabagie- arvien nabagāki, kas novestu pie arvien lielākas plaisas starp tiem, kam ir vairāk mantas un tiem, kam mazāk). Tādēļ viens no svarīgākajiem nākotnes jautājumiem ir: Kādā veidā pieaugušo izglītība var sasniegt cilvēkus, kuriem nav pieejas tehnoloģijām un/vai kuri nespēj/neprot ar tam apieties.

Grupa, kurai būs liela nozīme tuvākajā un tālākajā nākotnē, ir gados vecāki apmācāmie. Tie ir vecāka gadagājuma strādnieki, pensijas vecuma apmācāmie un ļoti veci cilvēki, piemēram, veco ļaužu pansionātos. Līdz ar demogrāfiskajām izmaiņām šī grupa turpmākajos gados un gadu desmitos kļūs skaitliski arvien lielāka. Pieaugušo izglītībai noteikti būs liela nozīme daudzu cilvēku dzīvē, bet arī sociālā kopība un aktīva novecošana kļūs arvien svarīgākas. Arvien lielāku nozīmi iegūs veselīga dzīvesveida popularizēšana (to pierādīja jau tagadējā COVID krīze), bet priekšplānā izvirzās arvien citas tēmas:

Ir svarīgi uzzināt vairāk par novecošanos.Līdz ar demogrāfiskajām pārmaiņām šī joma kļūs arvien nozīmīgāka, tostarp no veselības politikas viedokļa (arī saistībā ar noteiktu slimību apkarošanu). Ar to saistīta arī informācija par vecumu: Kas jāzina par pensijas vecumu, kā tam sagatavoties? (Kristīne, Vācija)

Vēl viens pieaugušo izglītības aspekts, kas turpmākajos gados kļūs arvien nozīmīgāks, jo īpaši saistībā ar dzīves izvirzītajiem izaicinājumiem, ir izturība. Tā var būt jauna dzīves posma iestāšanās (piemēram, aiziešana pensijā vai kļūšana par vecākiem) vai personiskā krīze (bezdarbs, šķiršanās...). Šajā gadījumā pieaugušo izglītība var sniegt informāciju, zināšanas, atbalstu un nepieciešamās prasmes tikt galā ar jaunām situācijām. Vēl cita tēma ir integrētie koncepti un pastiprināta sadarbība. Pašlaik kļūst arvien mazāk svarīgi dalīt prasmes tādās, kas nepieciešamas dzīvei un tādās, kas vajadzīgas darba vietai. Bez tam “zaļās prasmes” (videi draudzīga uzņēmējdarbība) jāsaista ar digitālajām vai starpnozaru prasmēm (vai arī savstarpēji jāsavieno kādas citas prasmes). Ir paredzēts kombinēt mācību vietas, jomas un sektorus, piemēram, bibliotēkas un kultūras organizācijas, tostarp veselības un nodarbinātības jomās.

Francijā mēs mēģinām ar EPALE komandu dibināt mācību teritoriju (franču: territoire apprenant)  konceptu: mācību telpas un mācību reģionus. Mums ir ideja mācību un izglītības jomā veidot vienotu pieeju vajadzībām un priekšlikumiem. Pie tam iespējami jākoncentrējas uz mazām apdzīvotām vietām (kopienām, kopienu apvienībām) (Dāvids, Francija)

Svarīga mērķa grupa pieaugušo izglītības jomā ir skolotāji un treneri. Vajadzība pēc izglītības un tālākizglītības aug (šī tēma acīmredzot ir ilglaicīga), bet mums jārēķinās ar uzdevumu un lomu maiņu. Izsakoties Anni Kartunenas (Anni Karttunen) vārdiem: viņi radīs tīklus, kuriem piederēs daudzas un dažādas profesijas, un koordinēs mācību piedāvājumus un mācību ekosistēmas.

Viena no svarīgākajām digitālo pārmaiņu un pieaugušo izglītības nākotnes prasmēm ir sadarbība. Kopā ar komunikāciju, radošumu un kritisko domāšanu tā turpmāk daudz lielākā mērā jāiesaista pieaugušo izglītības pasākumu mācību mērķos. (Maksimilians, Vācija)

Pievērsīsimies tām attīstības tendencēm, kuras diskusijas dalībnieki uzskata par iespējamām vai vēlamām, bet kuru iedzīvināšanai nepieciešams ilgāks laiks. Daudz lielāka uzmanība būtu jāpievērš pilsoniskajai izglītībai un neformālajai un ikdienas izglītībai. Vietējā līmenī ir daudz vieglāk atsaukties apmācāmo vajadzībām, tomēr tās jāsaista ar vispārējām un visaptverošām zināšanām. Mācīšanās notiek visur, un katram piemīt prasmes, kuras katram pašam būtu jāapzinās. Balstoties uz tām, apmācāmie var attīstīties tālāk un izvēlēties dažādus apmācību ceļus, kas savukārt nozīmē apmācāmo pašapziņas veidošanu.

Neformālā un ikdienas izglītība noteikti iegūs arvien lielāku nozīmi, jo pieaugušie ar tām var iegūt vienkāršas prasmes, kas ir nepieciešamas, lai arī turpmāk saglabātu savu vietu arvien vairāk savstarpēji saistītajā un robotizētajā darba tirgū. (Dora, Portugāle)

Tino no Vācijas ir pavisam konkrēts priekšlikums un vīzija par nākotni: Katram darba ņēmējam būtu jābūt tiesībām piecas darba stundas nedēļā izmantot mācoties to, kas pašlaik ir nepieciešams, kopā ar citiem vai vienatnē, tiešsaistē darba laikā vai klātienē kursos vai semināros.

Nobeigumā es vēlētos citēt kādu dalībnieci, ar kuru es iepazinos tiešsaistes kursos un ar kuru man kopš tā laika ir kontakti. Viņa ļoti skaidri ir paudusi vienu no argumentiem:

Arvien vairāk mācību notiks tiešsaistē, un mums arvien lielāka uzmanība būs jāpievērš tam, lai mācības sagādātu prieku. Līdz šim mēs digitālajās mācībās ļoti daudz esam nodarbojušies ar mācību procesu un to, kā labāk prezentēt saturu, kā aktivizēt dalībniekus un viņiem parādīt sadarbības iespējas. Mēs par maz nodarbojamies ar visu “kopumu”. Mēs izstrādājam mācību procesu, bet nepievēršam uzmanību starpbrīžiem. Mēs nerosinām normālas starpbrīžu sarunas, kas klātienes kursos bieži vien rada vajadzīgo atmosfēru un kopības sajūtu. Ja mēs gribam uzturēt un veicināt pieaugušo izglītības sociālos aspektus, mums vēl ir daudz darba. Arī tiešsaistē dalībnieki var būt viens otram tuvi un veidot kopienu, to apliecina sociālie tīkli un arī mana personiskā pieredze ar e-mācīšanos (es tiešsaistē esmu iepazinusi brīnišķīgus draugus). Tomēr, lai to sasniegtu, mums nepieciešams cits skatupunkts: centrā jābūt cilvēkiem, kurus kopā savedusi konkrēta mācību tēma. (Dērte, Vācija)

Es ļoti priecājos, ka vēstis, ko esam paņēmuši līdzi no diskusijas, ir koncentrēšanās uz apmācāmajiem un prieks par mācībām! Kopumā bija ļoti daudz interesantu un rosinošu komentāru, un es vēlētos atvainoties visiem dalībniekiem, kurus šeit nevaru citēt. Varu tikai ieteikt izlasīt visu diskusiju (https://epale.ec.europa.eu/lv/discussions/epale-diskusija-pieauguso-izglitibas-nakotne). Jūs varat izteikt savu viedokli šī kopsavilkuma komentāru sadaļā.

 

Paskatieties vēlreiz uz vārdu mākoni raksta sākumā! Vai Jūs domājat, ka trūkst kaut kas svarīgs? Kurām vārdu kombinācijām Jūs dodat priekšroku un kāpēc? Lūdzu, komentējiet šo rakstu!

Login (14)

Vai vēlaties citu valodu?

Šis dokuments ir pieejams arī citās valodās. Lūdzu, izvēlieties to zemāk.

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Jaunākās diskusijas

EPALE 2021. gada tematiskie fokusi. Laiks sākt!

Mēs aicinām Jūs iesaistīties, dalīties ar viedokli, pieredzi, projektiem un idejām! Sāksim ar šo tiešsaistes diskusiju. Tiešsaistes diskusija notiks 9. martā no plkst. 11.00 līdz 17.00 pēc Latvijas laika. Rakstītu diskusiju ievadīs tiešraide ar 2021. gada tematisko fokusu iepazīstināšanu, un to vadīs Džina Ebnere un Aleksandra Kozira no Eiropas Pieaugušo izglītības asociācijas (EAEA), kurām to uzticēs EPALE Redakcijas padome.

Vairāk

EPALE diskusija: Pamatprasmju nodrošināšana cietumos

Kā izglītības iniciatīvas var labāk risināt cietumos esošo cilvēku pamatvajadzības? Kādi ir galvenie ieguvumi un problēmas attiecībā uz pamatprasmju apmācību cietumos? Diskusija notiks 17. decembrī (ceturtdien), tā sāksies plkst. 14.00 pēc Centrāleiropas laika un noslēgsies plkst. 16.00. Diskusijas ievadā būs 20 minūšu gara tiešraide ar starptautisku ekspertu piedalīšanos, kuri dalīsies savā pieredzē par minēto tēmu, tai sekos tiešsaistes diskusija līdz plkst. 16.00 pēc CET.

Vairāk

EPALE diskusija: jaukta tipa mācības pieaugušo izglītībā

Lai diskutētu par ceļiem, kā vislabāk ieviest jaukta tipa mācības, ceturtdien, 2020. gada 26. novembrī, no plkst. 11 līdz plkst.17 (no plkst. 10 līdz plkst. 16 pēc Centrāleiropas laika) notiks tiešsaistes diskusija par jaukta tipa mācībām pieaugušo izglītībā.

Vairāk