chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Vienlīdzīgām iespējām nepieciešama sadarbība

28/10/2019
Ingrida Muraskovska
Valoda: LV

25. oktobrī notika kārtējā Pieaugušo izglītības pārvaldības padomes (PIPP) sēde. Šoreiz dienas kārtības centrā bija pieaugušo izglītības jautājumi NAP2027 (NAP2027 - Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam) kontekstā. NAP 1.redakcijā ir ieskicēti vairāki aktuāli virzieni pieaugušo izglītības attīstībai. Taču uzdevumu izpilde ir saistīta ar konkrētajiem īstenošanas nosacījumiem. Un šeit nevar neievērot, ka par pieaugušo izglītību atbildīgo un līdzatbildīgo institūciju sarakstā nav minētas nedz pašvaldības, nedz plānošanas reģioni.

NAP nosaka fundamentālas pārmaiņas 4 virzienos:

  • vienlīdzīgas tiesības,
  • zināšanu sabiedrība,
  • dzīves kvalitāte un
  • atbildīga Latvija.

Lai dažādām pieaugušo grupām nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības uz izglītības pakalpojumiem, kuri paaugstina viņu dzīves kvalitāti un ļauj būt atbildīgiem zināšanu sabiedrības locekļiem, nepieciešams kompleksi pārzināt viņu dzīves apstākļus un vajadzības. Tas ir situācijas tvērums uz vietām nevis vispārīgs vidējā pieaugušā raksturojums. Centieni tikai centralizēti administrēt pieaugušo izglītības īstenošanu turpina uzrādīt savas vājās vietas.

Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveides projektā daudzi dalībnieki, kuri ir pieteikušies, neuzsāk mācības, jo nenokomplektējas mācību grupas. No tiem, kuri mācības uzsākuši, aptuveni 7% katrā kārtā mācības nepabeidz. Tas liecina par zināmu neatbilstību izglītības piedāvājuma un pieprasījuma starpā. Zināmu, jo par to liecina minētie fakti, bet tai pat laikā nezināmu, jo nav apzināti cēloņi, kāpēc tā notiek.

81 pašvaldība ir noslēgusi ar VIAA sadarbības līgumu projekta īstenošanai. Taču tās līdz šim nesaņem datus, cik cilvēki no pašvaldības ir izmantojuši mācību iespējas un kādās jomās. Atgriezeniskās saiknes trūkums neļauj saskatīt iespējas, kā kopienas locekļus labāk motivēt. Arī mācību vajadzības, kuras tiek noteiktas no nozaru ekspertu viedokļa, ir atšķirīgas Latvijas novados un reģionos. Tādēļ sekmīgai pieaugušo izglītības īstenošanai līdzvērtīga pašvaldību un plānošanas reģionu iesaiste ir nepieciešamais priekšnoteikums.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi ziņojumu “Par plānošanas reģionu darbības pilnveidošanu”. Ziņojums noslēdzas ar aicinājumu nozaru ministrijām padomāt par uzdevumiem, kurus tās varētu nodot uzlaboto plānošanas reģionu kompetencē. PIPP sēdē, diskutējot par pieaugušo izglītību NAP 2027 ietvarā, Pārresoru koordinācijas centrā vadītāja vietnieks V.Vesperis atzina, ka pieļauj pieaugušo izglītības funkcijas nodošanu uzlabotajiem plānošanas reģioniem. Viņaprāt, ir tikai jākonkretizē uzdevumi, kuri šīs funkcijas ietvaros tiek deleģēti reģioniem. Par sadarbības iespējām ar plānošanas reģioniem runāja arī Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors I. Lipskis. Ministrija aktīvi strādā, lai pilnveidotu bezdarbnieku mācības, un plānošanas reģionu viedoklis par neformālās izglītības programmu kvalitātes paaugstināšanas iespējām šai ziņā būtu ļoti noderīgs.

Diskusijas deva labu startu iesaistīto pušu sadarbības aktualizācijai. Atliek cerēt uz nodomu īstenošanu.

 

Ingrīda Muraškovska,
Kurzemes plānošanas reģiona izglītības eksperte

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 2. no 2
  • Lietotāja Viktorija Hehtojane attēls
    Bezdarbnieku apmācības ne vienmēr vainagojas ar panākumiem, kā rāda pieredze. Patiesībā, NAP iekļauj sevī arī vienu no pamatprioritātēm- mūžizglītību- pieejamu izglītību visā mūža garumā, kas nozīmē, ka jebkura vecuma cilvēkiem ir iespēja attīstīties jomās. Arī senioriem. Diemžēl, grupu nenokomplektēšanās liecina par sliktu reģionālo plānojumu. Kā pieredze rāda, bieži vien interesanti kursi tiek organizēti citās pilsētās, vai arī nepieejamos laikos aizņemtiem pieaugušajiem. Seniori nevar apmeklēt kursus, jo tiek apgrūtināta nokļūšana līdz tiem, vai arī nenokomplektējas grupa. Kā arī liela problēma ir informācijas nodošana senioriem, kuri, piemēram, neizmanto internetu, datoru. Ir grūtības ar informācijas saņemšanu bezdarbniekiem, pieaugušajiem ar zemu SES. NAP ietver sevī mūžizglītības pieejamību visiem, kas nozīmē arī visiem sabiedrības locekļiem no dažādiem slāņiem. 
  • Lietotāja Aleksandrs Lange attēls
    Priecājos, ka jaunajā Nacionālā attīstības plānā tiek aktualizēts šis jautājums. Ir būtiski risināt pieaugušo izglītības politikas aktualitātes plašākā līmenī, jo jaunākās darba tirgus tendences pieprasa, nepārtrauktu izglītošanos un personas attīstību, tāpēc īpašu uzmanību jāvelta pieaugušo izglītības piedāvājumam un jāsalāgo to ar darba tirgus pieprasījumu.