Blog
Blog

Varbūt, tikai varbūt, muzeju uzplaukums radies, pateicoties pandēmijai?

Eiropas Muzeju akadēmija nupat kā publicējusi pārskatu par to, kā veicies Eiropas muzejiem 2020. gadā. 

Šo emuāru oriģināli angļu valodā publicēja Henrik Zipsane. Tulkoja Daniela Diure.


 

Muzejs

 

EMA National Museum Reports 2020.

 

Eiropas Muzeju akadēmija nupat kā publicējusi pārskatu par to, kā veicies Eiropas muzejiem 2020. gadā. Nešaubīgi, 2020. gads bijis kā neviens cits gads pēdējo desmit gadu laikā. Covid-19 pandēmija strauji pārklāja Eiropu un pārējo pasauli jau pašā gada sākumā, neradot ne mazākās cerības par tās drīzu beigšanos, vismaz mirklī, kad tika rakstīti šie vārdi – 2021. gada otrajā mēnesī.

Pandēmijas radītā situācija iezīmē būtisku notikumu – trešo reizi savā pastāvēšanas vēsturē Eiropas Muzeju akadēmija piedāvā situācijas apskatu un jaunākās tendences Eiropas muzeju sektorā. Dokuments sastāv no visa kontinenta kolēģu iesniegtajiem pārskatiem un atbildēm uz diviem vienkāršiem jautājumiem: „kas patiesībā notiek” un „kā jums klājas”. Pandēmijas radītās situācijas ietekmē akadēmijas pārstāvjiem tika uzdots pievērst īpašu uzmanību efektam, kāds atstāts uz muzeju darbību viņu pārstāvētajās valstīs, un kā muzeji, sabiedrība un autoritātes uz šo efektu ir reaģējuši.

Nav noslēpums, ka 2020. gads bija pilns dažādu, vēl nebijušu izaicinājumu – gan muzejiem, gan visai sabiedrībai kopumā. Kā mūsu kolēģi Kiprā to raksturoja: „Ārpus visa sliktā, nepatīkamajām sekām, ko šī pandēmija ir radījusi – muzeji, tāpat kā daudzi citi sektori, bija spiesti pārdomāt un pārvērtēt savu politiku, stratēģijas un mērķus.” Pandēmija ieslodzīja visus Eiropas muzejus mājsēdē (no angļu val. lockdown) sākotnēji uz dienām, pēc tam nedēļām, vēlāk pat mēnešiem ilgu laiku, bet pēcāk to pašu lika pārdzīvot otrreiz, atnākot pandēmijas otrajam vilnim. Daudzās valstīs šī ilgstošā mājsēde nozīmēja to, ka darbinieki tika aizsūtīti mājās uz ilgākiem laika periodiem vai pat zaudēja savas darba vietas pavisam, tādējādi muzejiem zaudējot savus resursus. Pandēmijas radītās sekas muzeju darbiniekiem Eiropā bija patiesi smagas, un dažos gadījumos ārštata darbinieki (frīlanseri, no angļu val. freelancers) pat zaudēja savus noslēgtos līgumus; Nīderlandē, Dānijā un Zviedrijā darbiniekus bija nepieciešams atlaist. Muzeji darīja ko varēja: mēģināja piesaistīt un iedrošināt cilvēkus apmeklējumiem, organizējot drošu distanci starp viesiem, samazinot biļešu cenas vai kā citādi, bet lielākajai daļai kultūras iestāžu šī bija kļuvusi jau par zaudētu kauju, tai pat īsti nemaz nesākoties. Daži muzeji sasniedza aptuveni pusi no ierastā apmeklētāju skaita vasaras mēnešos, bet lielākā daļa tomēr samazināja viesu skaitu par 70 – 80% no kopējā apjoma, kāds tas bijis vēsturiski, ko lielā mērā var skaidrot ar tikpat kā absolūto tūrisma un ceļošanas aizliegumu. Neņemot vērā jau tā smagos finansiālos zaudējumus, mājsēde vienlaikus arī liedza muzejiem pildīt to galveno uzdevumu: sasniegt un piesaistīt savus apmeklētājus, un piedāvāt viņiem tādu pieredzi, kādu ir spējīgi nodrošināt vienīgi muzeji!

Desmitgadēm ilgi digitalizācija muzejiem bijusi tikai rīks, lai modernizētu izstāžu reģistrācijas procedūras, pat ja praksē, bez šaubām, bijuši arī atsevišķu valstu piemēri – tās kļuvušas par pamatlicējām digitālajām prezentācijām, neformālās izglītības piedāvājumam un citiem muzeja pasākumiem, kas iepriekš tikuši organizēti vienīgi klātienē. Kad visi Eiropas muzeji bija spiesti aizvērt savas durvis, digitalizācija pēkšņi kļuva par kaut ko daudz vairāk nekā tikai instrumentu dažādām reģistrācijām. Muzeju pārskats atklāj, cik strauji un veiksmīgi dažas no šīm kultūras iestādēm spēja izmainīt savu stratēģiju un pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Digitālie līdzekļi un sociālie mediji pēkšņi kļuva par sevišķi svarīgiem instrumentiem auditorijas sasniegšanā – praktiski pat par vienīgo! Tāpat arī pārskats ilustrē lielu digitālo risinājumu izmantošanas dažādību muzeju vidū: interaktīvā mācību pieredze, virtuālās tūres un citi risinājumi tika izveidoti, piegādāti, un tos izmantojušas teju visas Eiropas valstis. Dažās dalībvalstīs digitālo risinājumu izmantošana un tālāka attīstība tika papildus stimulēta no valsts sektora puses, kā to mēdz darīt Eiropas Savienība, izmantojot dažādus sev pieejamus projektus un programmas. Citur valdības un muzeju organizācijas vienojās, ka 2020. gads tiks veltīts digitālo kompetenču izglītības tālākajai attīstībai. Tajā pašā laikā bija arī valstis, kā, piemēram, Turcija, kur mazie, privātie muzeji nespēja tikt līdzi pandēmijas radītajiem izaicinājumiem – jau pirms tās tiem trūka finansējuma, lai nodrošinātu pamata resursus veiksmīgai darbībai.

Neskatoties uz visām pandēmijas radītajām iespējām un izaicinājumiem, ar kuriem muzejiem nācies tikt galā, 2020. gadā notikuši arī ievērojami politikas uzlabojumi, lai aktualizētu muzeju nozīmi Eiropā. Dažas no dalībvalstīm jau 2019. gadā radīja iniciatīvas, lai veidotu politizētu kontroli pār muzejiem – kā minētajā gadījumā par Itāliju. Šogad, 2021. gadā, mēs jau esam saņēmuši ziņas par to, kā valdības ir spējušas samazināt neatkarīgo profesionāļu radīto autoritāti. Ungārijā, piemēram, pilsoniskās atbildības statuss ir noņemts no muzeju darbinieku pleciem – kas gan, par nelaimi, ir radījis negatīvas sekas algu sektorā. Toties labas ziņas nāk no Ziemeļmaķedonijas, kur muzeju darbinieki sagaidīja savu sen pelnīto algas pielikumu. Citās augsti attīstītajās valstīs, tādās kā Zviedrija, kur sadalījums starp finansiālās atbildības uzņemšanos un iesaisti muzejos (starp valdību un reģionālajām pašvaldībām) tiek spēcīgi kritizēts no reģionu puses – tika apgalvots, ka valdība aizvien turpina samazināt tās finansiālo ieguldījumu, lai nosegtu tikai nedaudz vairāk, kā tas tiek darīts valsts apgādībā esošajos muzejos. Neņemot vērā saņemto kritiku, vairākās valstīs tomēr tika piešķirts papildu finansējums, lai atvieglotu apstākļus, kuriem muzejiem un kultūras sektoram nācies iet cauri pandēmijā laikā – tādas valstis bija: Austrija, Igaunija, Beļģija, Dānija, Norvēģija un Īrija. Muzejiem Slovēnijā pandēmija deva iespēju pārskatīt savu sociālo ieguldījumu sabiedrībā. Migrācija, globalizācija, muzeju dekolonizācija – šie bija svarīgi temati, ko apsprieda Beļģijā, Vācijā un Lielbritānijā. Brexit un tā radītās sekas tūrisma nozarei un muzeju sektoram bija vēl viena svarīga tēma Lielbritānijā.

 

Muzejs_2

Muzeju nozīmīgums garīgās labklājības saglabāšanai un sabiedrības attīstībai kopumā pandēmijas laikā pierādīja savu vitāli svarīgo lomu kā vēl nekad. Pieprasījums vērt vaļā muzeju durvis gada laikā bija redzams visur Eiropā, un tas variēja starp vidēja izmēra mēģinājumiem sniegt pakalpojumus mazākām apmeklētāju grupām Montenegro, pārspīlētiem drošības pasākumiem Spānijā, līdz pat atklāta pieprasījuma nacionālajiem medijiem Francijā, lai šīs kultūras vietas tiktu atvērtas, cik vien ātri iespējams. Nodarītais kaitējums, muzejus aizverot, dažos veidos tika uzskatīts pat par lielāku kaitējumu nekā to piesardzīga atvēršana, pandēmijas intensitātei saglabājoties. Šo novērojumu varam uzskatīt par simbolu muzeju nozīmīgumam – Slovēnijā muzeju atkalatvēršanas diena pat tika saskaņota ar Valsts neatkarības dienu.

Šī, iespējams, ir pati interesantākā tendence jaunajā muzeju uzplaukumā pandēmijas laikā: muzeji ir būtiski sabiedrības labklājībai, jo sabiedrībai ir pastāvīga vajadzība radīt, pārradīt un veidot no jauna to, no kā nākam, kas esam un kur dodamies. Iespaidīgā digitalizācijas ielaušanās muzejos 2020. gadā kļūs par svarīgu lomu muzeju arsenālā nākotnē. Sākot ar to, ar ko muzeji nodarbojas ārpus ierastā analogā darba – auditorijas piesaistīšana, piedāvājot digitālos risinājumus, tiešraides digitālajā vidē sadarbībā ar citiem muzejiem – un beidzot ar to, ka muzeji sāk globalizēties. Kad šīs pārmaiņas tiks uztvertas nopietni, muzeji kļūs vēl pievilcīgāki sabiedrības acīs un neformālās izglītības vidē. 

Pilns Eiropas muzeju darbības pārskats pieejams šeit: http://europeanmuseumacademy.eu/how-were-museums-in-europe-doing-in-2020-national-reports/

 

Foto no pexels.com.

Login (20)

Komentārs

Covid-19 pandēmijas ietvaros radītā situācija iezīmē būtisku nospiedumu, jo muzeji bija spiesti pārdomāt un pārvērtēt stratēģijas, mērķus un savu politiku, kā arī izdomāt, kā sasniegt un piesaistīt savus apmeklētājus.

Man, kā mākslas pedagogam, kuram ir regulāra pieredze ar muzeju apmeklēšanu klātienē kopā ar audzēkņiem, radošu darbošanos muzejos uz vietas,  Covid-19 pandēmija lika pārdomāt un pamainīt ierasto mācīšanās formu un improvizēt ar kaut ko jaunu, izmantot interaktīvas metodes, kuras ieinteresē jauniešus un ir laba alternatīva ikdienas vizuālās mākslas stundai. Tehnoloģiskās iespējas integrēt mācību procesā tālmācības elementus un tehnoloģiju sniegto priekšrocību izmantošana var nodrošināt pieeju interesantam, interaktīvam un kvalitatīvam mācību saturam virtuālajā vidē. Līdz ar to,  pati apmeklēju daudzas virtuālās muzejs tūres, izvēlējos saprotamākās, loģiskākās, kuras uzdevumos liku apmeklēt arī saviem skolēniem kopā ar kādu izstrādātu uzdevumu. Līdz ar to skolēns iepazina dažādas valstis, dažādus muzejus, salīdzināja tos, salīdzināja esošās mākslas darbu kolekcijas. Rezultātā taisīja brīvās attēlošanas kopijas, ieliekot sevi un iejūtoties kādā senā tēlā, piemeklējot aksesuārus, drapērijas, instrumentus, tā laika apģērbu, līdz ar to izzinot, kad glezna tapusi un kurā vietā, kādā stilā toreiz cilvēki ģērbās. Pielāgojoties jaunajiem pandēmijas apstākļiem, man ir prieks, ka digitalizācija pēkšņi kļuva par kaut ko daudz vairāk nekā tikai instrumentu dažādām reģistrācijām muzejos,  attīstījās- interaktīvā mācību pieredze, virtuālās tūres un citi risinājumi tika izveidoti.

Login (0)

Pandēmija ir padarījusi muzeju apmeklējumus pieejamākus. Jo, pateicoties piespiedu digitalizācijai, muzejus ir iespējams apmeklēt atrodoties savās mājās. Tas dod iespēju apmeklēt ne vien muzejus savā valstī, bet arī dažādus populārus muzejus citās valstīs, netērējot naudu un laiku, kas līdz šim ir bijis nepieciešams, lai nokļūtu līdz tiem. Protams digitālā tūre nav tas pats, kas apmeklēt muzeju klātienē, bet šis ir veids, kā muzeja apmeklējumam ieinteresēt jauniešus.
Login (1)

Atbalstu, ka muzeji ir pieejami virtuālajā vidē, šobrīd pateicoties pandēmijas radītajai situācijai. Protams šādam izaicinājumam nepieciešams papildus finansējums, kas nav tik viegli iegūstams patreiz. Jau kādu laiku bija sajūta, ka muzejus apmeklē tikai neliela daļa sabiedrības (gan jau, ka tā ir), protams to nevarētu teikt par Luvru, Ermitāžu, Vatikāna muzeju u.c. pēc to apmeklētāju garajām rindām. Kopš muzeji pielāgojušies pandēmijas radītajai situācijai, tie kļuvuši pieejamāki lielākai daļai sabiedrības. Tāpat, šāds virtuāls muzeja apmeklējums kļūst par interaktīvu mācību pieredzi neformālās izglītības vidē. Muzejs ir būtisks sabiedrības labklājībai. Jo izglītotāka sabiedrība, jo augstāks labklājības līmenis. Muzejs virtuālajā vidē var kļūt par lielisku piedzīvojumu un vizuālu papildinājumu ierastās mācību stundās.
Login (1)

educatia muzeala este o provocare careia muzeele i/au facut fata cu bine indiferenat daca vorbim de pandemie sau nu. sunt muzee care au reusit sa isi dezvolate site-uri extrem de interesante cu resurse educative atractive, disponibile pentru toti cei interesati. programe adaptate pentru copii sau pentru adulti sunt disponibile de ani buni. nu pandemia ne/a invatat ce inseamna educatia muzeala, pandemia ne/a indreptat atentia si spre alte domenii, spre o gura de aer proaspat. se revine de fapt la etimologia cuvintului muzeu, mouseion, templu al creatiei si studiului digitalizarea colectiilor este un lucru minunat, dar conteaza foarte mult cat din colectii punem la dispozitia publicului. sunt obiecte de patrimoniu de interes pentru cercetatori, altele sunt in stare de conservare precara, nu toate pot fi facute public. si pana la urma cultura costa. nu trebuie educat publicul in spiritul gratuitatilor
Login (0)

Apsveicami,ka muzeji spēj pielāgoties šai pandēmijai. Zinu daudz jauniešus, kuri Latvijā dzīvodami ir apmeklējuši Luvras muzeju Parīzē un apceļojuši daudz vairāk nekā pirms šīs pandēmijas, izmantodami tieši virtuālās tūres. Ceru, ka muzeji turpinās savu attīstību neformālajā vidē, tādējādi piesaistot daudz vairāk jauniešu.
Login (1)

Vai vēlaties citu valodu?

Šis dokuments ir pieejams arī citās valodās. Lūdzu, izvēlieties to zemāk.
Switch Language

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Jaunākās diskusijas

Tiešsaistes diskusija par kultūru krīzes laikā

Ceturtdien, 28. aprīlī, EPALE notiks tiešsaistes diskusija, kas pētīs iespējas, kuras šajā izaicinājumu pilnajā laikā var sniegt kultūra un māksla.

Vairāk