EPALE - Eiropas pieaugušo mācīšanās elektroniskā platforma

Projekts "4 Elements in Arts", kā norāda nosaukums, ir par četriem elementiem: zemi, uguni, ūdeni un gaisu kā arī to attēlojumu projekta partnervalstu (Beļģijas, Francijas, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Slovēnijas, Spānijas un Francijas) mākslas darbos. Projekts sevī ietver valodu pasniegšanu un to apgūšanu caur mākslu gados vecākiem izglītojamajiem.

Vai zināt savu unikālo mācību auditoriju?

Ja esat pieaugušo pedagogs, tad ziniet, ka gados vecāku izglītojamo grupas noteikti ir neviendabīgas, jo to dalībnieki mācību grupā ienes savu atšķirīgo sociālo un dzimumu pieredzi, kā arī savas vērtības, normas, latentās zināšanas utt. Īpašu uzmanību pievērsiet ievadsesijai (uzņemšanas motīvi, mērķi un gaidas par mācībām un mācību veidu). Paskaidrojiet, kāpēc ir nepieciešams laiks, lai ar viņiem iepazītos un uzzinātu viņu vēlmes. Atvēliet nedaudz laika arī tam, lai skolēni varētu iepazīties savā starpā (pāros, izstaigājot apkārtni). Izveidojiet ērtu uzticēšanās vidi, lai viņi varētu paplašināt savu mācību procesu no plašākas, sociālās perspektīvas. Lai apmierinātu viņu specifiskās vajadzības, būs jāuzzina viņu personīgie stāsti un situācijas, kā arī viņu mācību stils, tāpēc nodarbības plānā jāpievēršas dažādiem mācību stiliem. Jums būs jārēķinās ar viņu emocionālajām vajadzībām un vajadzību izjust skaistumu, vajadzību tikt pieņemtam un cienītam, kā arī justies droši. 

Ja esat jauns skolotājs, kas dzimis digitalizētā sabiedrībā, sabiedrībā bez hierarhijas, Jums jāpievērš uzmanība komunikācijai ar vecākiem skolēniem. Vecāka gadagājuma izglītojamie dod priekšroku analogajai komunikācijai, nevis digitālajai, un viņi ir iestājušies izglītības programmā, lai mācītos angļu valodu caur mākslu, nevis lai mācītos lietot digitālos rīkus. Tāpēc esiet piesardzīgi, iekļaujot tos praksē. Turklāt jāpatur prātā, ka vecāka gadagājuma cilvēki lielākoties mācās lineāri, savukārt Jūsu mācību process var būt diverģents. Proti, vecāka gadagājuma cilvēkiem mācības skolā gāja soli pa solim, tāpēc viņiem patīk, ja mācības tiek organizētas tādā pašā veidā. Turpretī jaunākās paaudzes ir bijušas pakļautas lielam daudzumam nestrukturētu datu un lielam skaitam vizuālu attēlu, kas rada daudzus iespaidus. Jaunākās paaudzes ir pieradušas pašas strukturēt nesakārtotu informāciju jaunos un elastīgos veselumos. Šāds mācību veids ir piemērots arī daudziem skolēniem ar disleksiju, jo viņu uzmanību piesaista un notur detaļas.  

Turklāt ir jārēķinās ar vajadzībām, ko rada izglītojamo atšķirīgie mācību stili, kultūras vajadzības, kā arī nepieciešamība izmantot viņu valodas un kultūras kompetences. Pievērsieties sievietēm un vīriešiem atšķirīgi, un pasniedziet viņiem materiālus caur sieviešu un vīriešu saziņas modeļiem, izmantojot dzimumu valodu. Jums jābūt gatavam mācīties no viņiem. Parasti vecāka gadagājuma cilvēki ir atvērti mācībām, un viņi ir mērķtiecīgi izglītojamie, kuriem ir daudz latentu zināšanu. Tātad arī Jums būs intensīvi jāturpina mācīties, jo tikai mācību veicinātāji, kuri paši mācās, var veicināt citu cilvēku izglītošanos. Pretējā gadījumā kļūsiet par zināšanu pārnesēju, un ar to nepietiek.

Skolēni ar disleksiju un/vai skotopijas sindromu

Šīs divas grupas viena no otras ļoti atšķiras. Skolēniem ar disleksiju un/vai skotopijas sindromu var būt trūkumi lasīšanā, rakstīšanā, izpratnē, problēmu risināšanā, matemātikā, runāšanā un diskursa organizēšanā. Viņu sērijveida domāšanas prasmes var būt traucētas, viņi var neatrast atbildi, kuru paši labi zina, var būt traucēta arī darba atmiņa. Šie skolēni var būt jutīgi pret gaismu un troksni. Viņiem var būt nepieciešama iespēja nedaudz norobežoties, iziet ārā un atgriezties. Izglītojamie ar disleksiju un/vai skotopijas sindromu saista pieskārienu ar izziņas mācīšanos, taču viņiem var būt arī vairākas neparastas spējas. Atklājiet tās un izmantojiet! 

Arī skolēni ar disleksiju un/vai skotopisko sindromu var ātri mācīties, ja viņiem tiek ļauts mācīties savā veidā. Viņi mācās tik ātri, ka mācības var viegli apnikt. Viņiem piemīt liela empātija, un viņi cīnās par to, lai tiktu pieņemti, vienlaikus emocionāli atšķiroties no vidusmēra izglītojamajiem. Šie skolēni var neatcerēties norādījumus, bet viņi ir inteliģenti, un skolotājs var nesaprast, kāpēc viņiem nav augstu sasniegumu. Jūs varētu uzskatīt, ka viņi ir slinki, lai gan slepenībā viņi daudz laika pavada pie mācībām. Ja viņi nav koncentrējušies, viņu uzmanība var strauji zust. Domājiet par viņu īpašībām un vajadzībām, veidojot stundu plānus. Mācību stundu plānos iekļaujiet ķermeniski kinestētisko mācīšanās stilu un dodiet priekšroku mutiskajiem vingrinājumiem, nevis rakstiskajiem.

Vājredzīgie izglītojamie

"Ja aklumu uzskata par trūkumu, tas kļūst par trūkumu. Ja aklumu uzskatām par trūkumu, kas par katru cenu jākompensē, ceļš var pavērties, bet tas nevedīs tālu. Taču, ja mēs uz aklumu raugāmies kā uz citu uztveres stāvokli, citu pieredzes sfēru, tad viss kļūst iespējams" (Lusseyran, J; 1953).

Izglītotājam/skolotājam ir jāpazīst savi izglītojamie un viņu īpatnības. Viņam/viņai ir jādalās savās zināšanās par neredzīgo izglītojamo mācību procesu ar to izglītojamo grupu, kurā viņi ietilpst. Ir svarīgi saprast, kā mācās vājredzīgie. Neredzīgie izglītojamie var pieredzēt normālu mācību dzīvi, īpaši, ja viņus ieskauj izglītojamie, kuri nav neredzīgi vai vājredzīgi. Mācību stundas var tikt pārrakstītas Braila rakstā, un neredzīgie izglītojamie vai izglītojamie ar redzes traucējumiem lasīšanu kontrolēs ar visām savām maņām (tausti, ožu, dzirdi u. c.), un stundu plānu/lekciju autoriem būs labi jāizmanto viņu maņu spējas. 

Turklāt skolēniem ar redzes traucējumiem vai neredzīgajiem skolēniem attīstās spēcīgas iegaumēšanas spējas. Izglītojamajiem, kuri var redzēt, būtu jāuztic uzdevums lasīt priekšā, teiksim, tekstus un vārdnīcas. Mūsdienu tehnoloģijas un lietojumprogrammas var uzņemties šo lomu, taču to lasīšana nenodrošina nepieciešamos jēgpilnos akcentus un, pats galvenais, neveicina cilvēku mijiedarbību. Neredzīgie skolēni attīsta savu realitāti. Vājredzīgo izglītojamo telpa ir mazāk konstruēta un mazāk strukturēta nekā citiem izglītojamiem, un tā tiek uztverta pēc skaņām. Viņi, kā paši saka, "dzird telpu". Balss skaņas telpā mainās atkarībā no cilvēka stāvokļa istabā. Turklāt neredzīgajiem cilvēkiem var būt krāsaina uztvere. 

Piemēram, 50. gados neredzīgais rakstnieks Žaks Lūsjēns (Jacques Lusseyran), kuram bija attīstījusies īpaši laba "cilvēku izjūta", ziņoja, ka viņš sev draudzīgos cilvēkus redz sarkanā krāsā. Savukārt tie, kas pret viņu izturējās ļaunprātīgi vai naidīgi, viņam rādījās tumšās krāsās. Krāsu uztvere bija spilgta vai tumša atkarībā no cilvēka balss. Uztvere bija izkliedēta. Tos, kurus viņš nepazina, viņš uztvēra kā diezgan bezformīgus. Lēnām viņš atklāja viņu veidolu, pieskaroties viņu sejai utt.

Stundu plānu un pašu stundu autoriem būtu jādomā par tēmas pasniegšanu un jāplāno vingrinājumi, kas apstājas pie skaņām. Mācību metodēm vajadzētu novest pie gleznu analīzes no krāsu un formu viedokļa, gleznu aprakstiem vajadzētu būt skaņu aprakstiem utt. Vājredzīgie izglītojamie ainas iztēlojas mazāk stabili, drīzāk plūstoši un nodarbībām vajadzētu uzrunāt vairākas maņas. Tomēr jāatceras, ka vājredzīgajiem, neatkarīgi no tā, cik nopietna ir viņu invaliditāte, nav panorāmas skata, tāpēc viņi nevar pārcilāt informāciju. Tāpat ir arī cilvēkiem ar disleksiju. Tā kā viņu uzmanību nenovērš dažādi attēli (pretstatā cilvēkiem, kuriem redze ir normāla), vājredzīgie spēj labāk koncentrēties.

Neredzīgiem cilvēkiem vajadzētu izmantot pielāgotās tehnoloģijas. Teksti jādrukā Braila rakstā un nodarbību plānu un to autoriem jāiztēlojas aktivitātes, vingrinājumi un prakse, kā arī izvērtēšanu saistītu ar iegaumēšanu un iztēli, un ar mākslas darbu radīto emociju aprakstu.

Nedzirdīgo izglītojamo kultūras izzināšana

Darbs ar nedzirdīgajiem izglītojamajiem būs bagātinoša pieredze ikvienam un palīdzēs citiem uzzināt par šo stāvokli. Zīmju valodas lietošana nav nekas slikts! Ja nekad neesat mācījis nedzirdīgu cilvēku, sāciet ar jautājumu, kā nedzirdīgs cilvēks var atrast vietu pasaulē, ko veido valoda - gan audiālais ievads, gan vokāli motoriskais rezultāts. 

Kā nedzirdīgie cilvēki var pārvarēt klusumu, lai viņi tiktu sadzirdēti?

Ar zīmju valodu, ķermeņa valodu, žestiem un vizuāliem līdzekļiem. Zīmju valodas nav lineāras, bet gluži pretēji - holistiskas.  Nāk prātā salīdzinājums: ir atšķirība starp tulkošanu un pārnešanu. Tāpat kā zīmju valodā, arī tulkojumā galvenokārt tiek pārnesta nozīme. Vārdi un teikumi ir mazāk svarīgi. Mēs visi varam apgūt zīmju valodu. 

Zīmju valodai jābūt visur: uz ielas, sabiedriskajā transportā, skolās un pieaugušo izglītības iestādēs. Nedzirdīgos cilvēkus/skolēnus bieži vien pārprot, un viņu spējas tiek nepietiekami novērtētas. Nedrīkst nošķirt dzirdīgos skolēnus no nedzirdīgo skolēnu minoritātes. Viņiem vajadzētu iepazīt vienam otra kultūru. Iepazīt nedzirdīgo pasauli nozīmē labāk izprast viņus, kā arī dzirdīgos cilvēkus un visbeidzot arī sevi. Tas nozīmē satikties, dalīties un būt kopā. 

Apmācot grupu, kurā ir nedzirdīgi izglītojamie, ikvienam ir jāpielāgojas. Visiem skolēniem jāzina, ka nedzirdība nav tikai dzirdes trūkums. Zīmju valoda, protams, ir par zīmēm, bet tā ir arī nedzirdīgo kultūra. Bet, kā tuvoties nedzirdīgajiem audzēkņiem, ja vēl neprotat lietot zīmju valodu? Runājot ar viņiem, varat pantomīmizēt vārdus un struktūras, kas bagātinās angļu valodas pasniegšanu. Jūs varat izvēlēties izmantot vizuālus attēlus vai videomateriālus, varat arī izmantot zīmēšanu, galvenokārt paļaujoties uz redzi, nevis uz klausīšanos vai runāšanu. Piemēram, izmantojiet nodarbībās ar nedzirdīgajiem videoierakstus ar ekrāna titriem vai subtitriem. Klasē, kurā mācās nedzirdīgi skolēni, būs jāsamazina fona troksnis un mācības jāpielāgo attālumam, tas nozīmē, jāsamazina attālums starp skolēnu un skolotāju. Galvenokārt skolotājiem būtu jāstimulē (visu) nedzirdīgo izglītojamo patstāvīgā domāšana, viņiem nevajadzētu būt pārlieku aizsargājošiem, kā arī nepieciešams izvairīties no nievājošas attieksmes pret (nedzirdīgajiem) vai citiem izglītojamiem. 

Ko saka kurli cilvēki?

"...es esmu nedzirdīgs, un man ir tiesības būt nedzirdīgam". "Man ir tiesības un pienākums izvēlēties būt gan starp nedzirdīgajiem, gan dzirdīgajiem... Man ir tiesības domāt un piedalīties, mācīties un nodot zināšanas... Man ir tiesības cīnīties un būt cienītam, tiesības dot un saņemt, tiesības iziet pie citiem vai būt izolētam... Man ir tiesības veidot savu dzīvi, būt brīvam un būt pasaules pilsonim..." (Anonīms).

Noslēgums

Savas zināšanas par konkrētām mācību auditorijām pārnest uz stundu plāniem un stundu īstenošanu ir iespējams. Pētiet un sekojiet līdzi citu piemēram, kā arī pierakstiet un dalieties ar savu unikālo pieredzi mācību procesā. Jebkurš cilvēks vēlas mācīties - jebkurā vecumā un ar dažādiem mācību traucējumiem. Lūdzu nebaidieties uzņemt šos skolēnus savās klasēs, jo viņu “trūkumi” var izrādīties unikāla iespēja savstarpējai mijiedarbībai starp skolēniem un vērtīgākam mācību procesam.

 

Ar rakstu padalījās Dušana Findeisen, 4 Elements in Arts projekta partnere. Dušana Findeisen ir Slovēnijas Trešā Vecuma Universitātes, izglītības pētniecības un attīstības institūta vadītāja. Kopš 1984. gada Dušana Findeisen nodarbojas ar gados vecāku cilvēku izglītību un vietējās attīstības izglītību bijušajā Dienvidslāvijā, Slovēnijā un daudzās citās Eiropas valstīs.