Pārlekt uz galveno saturu
Blog
Blog

Valoda – prioritāte integrācijas procesā

Imigrantu ekonomiskajai un sociālajai integrācijai ir vitāli nepieciešams apgūt uzņemošās valsts valodu.

Kad dzirdēsiet cilvēkus, kuri kritizē imigrantu valodu, mēģiniet paskaidrot, cik grūti katru dienu atrast kādu, kurš lasīs jūsu rēķinus, atbildēs jūsu vietā pa tālruni vai lūgs palīdzību, ja kaut kas notiks. Lai palīdzētu cilvēkiem mācīties un justies pietiekami pārliecināti, lai viņi varētu praktizēt savu jauno valodu, ir nepieciešams daudz gadu un daudz draudzīgu, pacietīgu vietējo cilvēku.

 

Imigrantu ekonomiskajai un sociālajai integrācijai ir vitāli nepieciešams apgūt uzņemošās valsts valodu. Tas paaugstina dzīves produktivitāti, uzlabojot piekļuvi labāk apmaksātam darbam, veicinot mijiedarbību ar vietējiem iedzīvotājiem. Neskatoties uz augstāk minēto, uzņemošās valsts valodas prasmes līmenis daudziem jauniebraucējiem joprojām ir diezgan zems.

Ņemot vērā šodienas situāciju, kad imigrantu skaits pieaug, pasaulē sāk runāt par tiem faktoriem, kas ietekmē imigrantu valodas apguvi. Domājot par valodas mācīšanu un mācīšanos, pirmajā vietā ir vecums, tad viens no ietekmējošajiem faktoriem ir Valodu lingvistiskais attālums[1] – vārdu krājums, izruna, morfoloģija, gramatika. Jo lielāks ir valodu attālums starp imigrantu dzimto valodu un uzņemošās valsts valodu, jo vairāk ir jāiegulda līdzekļu pedagogu izglītībā, mācību līdzekļu izveidē un dažādu imigrantu grupu, tostarp imigranta dzimtās un jaunās valodas mijiedarbības, izpētē. Nedrīkst aizmirst arī par katra indivīda kognitīvajām spējām un motivāciju. Imigranti ne vienmēr apgūst valodu kursos vai pie pedagoga, dažkārt tas notiek socializējoties (saskarsmē ar uzņemošās valsts iedzīvotājiem) vai arī tieši darba vietā. Daudzās valstīs ir kultūras institūti, kuros ir iespējams apgūt konkrētu valodu savā valstī, piemēram, Gētes institūts, Francijas institūts. Vēl gribētos pieminēt arī tādu faktoru kā laiks – cik ilgi iebraucējs domā palikt konkrētajā valstī. Jo ilgāk, jo lielākas pūles tiks veltītas tieši valodas apguvei.

 

Kas tad reāli notiek citās valstīs?

Ieskatam varētu piedāvāt BBC dokumentālo filmu par Sīrijas bēgļiem, kuri Berlīnē mēģina iemācīties vācu valodu[2]. Tie ir pieci strādīgi cilvēki, kuri vēlas mācīties vācu valodu. Viņu balsīs nav dzirdamas ne norādes, ne pretestība valodas apguvei. Jaunākais grupā, 16 gadus vecais Noors, gūst vislabākos panākumus, taču pat viņš paskaidro, ka “pastāvīgās rūpes” par Damaskā atstāto ģimeni apgrūtina koncentrēšanos. Viņa tēvs Muhammeds, vīrietis apmēram 40 gadu vecumā, ir līdzīgi apņēmies mācīties vācu valodu un radīt nākotni sev un savai ģimenei Vācijā. Noora un Muhammeda stāsti ir tikai divi piemēri, kas parāda imigrantu problēmas, mācoties valodu.

Varētu izcelt arī citas lietas, kas nosaka valodas apguves iespējas un tiek pētītas, proti:

  • vecums, (pusaudži un jaunieši parasti ātrāk apgūst valodu);
  • iepriekšējā izglītība;
  • dzimums (daži pētījumi[3] ir atklājuši, ka nodarbinātie vīrieši mācījās ātrāk nekā mājsaimnieces);
  • rase (Austrālijas pētījumā[4] eiropiska izskata studentiem bija vieglāk iekļauties nekā Āzijas izskata studentiem);
  • reliģija (Kanādas pētījums[5] atklāja, ka ātrāk iekļaujas tie, kas ir pievienojušies atbalstošai draudzei).

 

Latvijas situācija

Tomēr, domājot par situāciju Latvijā, lielāka uzmanība būtu jāpievērš valodas mācīšanas metodikai. Kāpēc? Autore uzskata, ka mums nav vienas imigrantu tautības pārsvara, lielākā daļā imigrantu ir no bijušajām PSRS republikām utt. Tādējādi tālāk tiks aprakstīta tieši Latvijas pieredze un valodas situācija.

Latviešu valoda ir Latvijas Republikas valsts valoda un sabiedrības integrācijas valoda. Tāpēc Latvijas valsts atbildība sabiedrības priekšā, nodrošinot latviešu valodas attīstīšanu, ir īpaša. Tā ir Latvijas valsts kompetence un pienākums, jo Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kas var uzņemties atbildību par latviešu valodas saglabāšanu[6]. Latvija raksturojama kā valsts ar diezgan lielu cittautiešu skaitu valstī, tādējādi Valsts valodas likumā ir noteikts: “24. pants. (1) Valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums nodrošināt materiālo bāzi latviešu valodas izpētei, kopšanai un attīstīšanai”.

Rūpējoties par valodu un piekrītot, ka “valodas prasme ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem veiksmīgai savstarpējai saziņai, tomēr nevar pieprasīt un uzskatīt par pašsaprotamu, ka imigrants jau ierodas konkrētajā valstī ar perfektām šīs valsts valodas, kultūras un ieražu zināšanām. Sagatavot imigrantus veiksmīgai iekļaušanai mītnes zemes sabiedrībā iespējams tikai ar nosacījumu, ka imigrantiem tiek nodrošināta iespēja apgūt mītnes zemes valodu un nacionālās vērtības. Neapšaubāmi ļoti svarīgs faktors šeit ir arī pašu imigrantu vēlme būt par sabiedrības dalībniekiem, kas balstīta cieņā pret mītnes zemes kultūru, valodu un tradīcijām”[7]. Lai nodrošinātu trešo valstu pilsoņu, kuri likumīgi uzturas Latvijā, iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, jau vairāk nekā desmit gadu valstī tiek realizēti dažādi projekti, kuros agrāk imigranti un nepilsoņi, šobrīd tikai imigranti no trešajām valstīm var apgūt valodas visos līmeņos (Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds).

Diezgan ilgu laiku tiek realizēti arī projekti, kuros tiek veidoti mācību līdzekļi, izglītoti valodas skolotāji un piedāvāti valodas kursi. Jau 2008. gada projektā „Interaktīva elektroniska latviešu valodas apguves mācību kursa izveide bēgļu un patvēruma meklētāju integrācijas veicināšanai” (Eiropas bēgļu fonds Latvijā) tika izstrādāts elektroniskais kurss valodas apgūšanai bēgļiem vai patvēruma meklētājiem. Tas palīdzēja ne tikai sazināties latviski elementārā līmenī (A1) situācijās, kas saistītas ar ikdienas dzīvi, vienkāršām, konkrētām darba vajadzībām, bet attīstīt komunikatīvo kompetenci, tādējādi ļaujot valodas lietotājam sekmīgāk konkurēt darba tirgū (A2). Piemēram, ja A1 valodas lietotājs prot izteikt pamatinformāciju par savu identitāti, darbu, izglītību, tad A2 valodas pratējs spēs precīzāk pastāstīt ne vien par savu izglītību, bet pratīs arī iegūt sev nepieciešamo informāciju, lai izvēlētos, piemēram, labāko mācību iestādi, sev piemērotāko darbu. Izveidotais mācību līdzeklis ļāva valodas lietotājam apgūt zemākajam valodas līmenim raksturīgo leksikas minimumu – apmēram 2500 vārdu. Lai mācību materiālā nodrošinātu pēctecību, katras nodarbības izveidei tika piedāvāta šāda tēmas izklāsta struktūras formula:

1) atkārtojums,

2) konkrētās tēmas paplašinājums (daudzveidīgas valodiskās funkcijas),

3) vingrinājumi un uzdevumi.

Katras nodarbības beigās tika piedāvāta neliela vārdnīca – to frāžu un vārdu saraksts, kas nodarbībā parādās pirmo reizi. Katrā nodarbībā valodas apguvējam bija iespējams noklausīties svarīgāko vārdu un frāžu izrunu.

Te gribētu piedāvāt nelielu ieskatu jau izdotajos mācību līdzekļos, kas tiek domāti valodas apguvei.

 

Daži valodas apguves mācību līdzekļi pieaugušajiem

LVA izdotie:

1.

“Laipa. A1, A2, B1, B2 Latviešu valodas mācību grāmata, darba burtnīca un pašmācības rīks pieaugušajiem (2014–2021).

Katrā mācību līdzekļu komplektā ir mācību grāmata un darba burtnīca. Mācību līdzekļu komplektā ievērots tematiskais princips un galvenā uzmanība pievērsta valodas lietojumam privātajā un sabiedriskajā jomā. Tas attīsta visas runas darbības prasmes, piedāvājot dažādus vingrinājumu tipus, ikdienas situācijas un sadarbības iespējas.

Grāmatu nodaļu noslēgumā piedāvāti dažādi saziņas vingrinājumi un pašpārbaudes uzdevumi. Grāmatas pielikumā ir gramatiskās tabulas, vārdnīca, laipa darba burtnīca un pašpārbaudes uzdevumu atbildes. Darba burtnīcas pielikumā ir lietišķo rakstu paraugi, valstu, tautību un valodu nosaukumi, kā arī mērvienību nosaukumi.

2.

«Palīgā! 1., 2., 3., 4.» mācību grāmata (2000. gada sākums)

«Palīgā! 1., 2., 3., 4» darba burtnīca

Katrs mācību līdzeklis satur tekstus un vingrinājumus; ir papildināts ar atsevišķu vingrinājumu burtnīcu un audiokaseti. (šobrīd nav pieejams).

3.

«Palīgā! Komunikatīvās gramatikas vingrinājumi»

4.

«Palīgā! Latviešu valoda grāmatvežu palīgiem»

«Palīgā! Latviešu valoda lielveikalu pārdevējiem»

«Palīgā! Latviešu valoda slimnieku kopējiem» 

«Palīgā! Latviešu valoda pasta darbiniekiem» 

«Palīgā! Latviešu valoda viesmīļiem» 

«Palīgā! Latviešu valoda frizieriem» 

 

Zvaigzne ABC:

Es protu latviešu valodu. Testu krājums (A1, A2)

Krājumā katram valodas apguves apakšlīmenim (A1, A2) pēc vienotas sistēmas izveidoti 15 testi un atbildes ar vienkāršiem komentāriem un tabulām, lai valodas apguvējs varētu pārbaudīt savas prasmes, kā arī papildināt zināšanas.

 

Digitālie mācību līdzekļi:

Interaktīvs mācību līdzeklis Laipa A1 un Laipa A2.

https://maciunmacies.valoda.lv/speles/Laipa/index.html

Latviešu valodas pašmācības līdzeklis pieaugušajiem e-Laipa (A1, A2, B1, B2)

https://elaipa.lv/Home/A1

Interaktīvs materiāls Latviešu valoda A1

https://maciunmacies.valoda.lv/speles/Latviesu_valoda_A1/A1/Saturs.htm

Interaktīvs materiāls Latviešu valoda A2

https://maciunmacies.valoda.lv/speles/Latviesu_valoda_A2/A2/Saturs.htm

Interaktīvais mācību materiāls paredzēts latviešu valodas apguvei A1 līmenī.

https://maciunmacies.valoda.lv/speles/eapmaciba_2/00/01.htm (1. daļa)

https://maciunmacies.valoda.lv/speles/LVA-2-dala/00/01.htm (2. daļa)

Pašnovērtējuma uzdevumi (klausīšanās, lasīšana) A1, A2, B1, B2, C1, C2 un pārbaudes uzdevumi:

http://www.sazinastilts.lv/language-learning/language-portfolio

Lasīšanas teksti A1, A2, B1, B2, C1, C2:

http://www.sazinastilts.lv/language-learning/texts

Ekskursijas un tradīcijas (B2_C1) ar uzdevumiem:

http://www.sazinastilts.lv/language-learning/excursions

http://www.sazinastilts.lv/language-learning/traditions

Latviešu valodas prasmes līmeņi (A-C):

http://maciunmacies.valoda.lv/metodiskie-materiali/pieaugusajiem

Latviešu valodas prasmes pārbaudes uzdevumi A1, A2, B1, B2 pakāpei.

https://maciunmacies.valoda.lv/maci/pieaugusajiem#1tab

Valodas prasmes līmeņu diagnosticējošie darbi ( A1, A2, B1, B2, C1, C2)

https://valoda.lv/sagatavoti-visu-valodas-prasmes-limenu-diagnosticejosie-darbi/

Interaktīvs materiāls “Sāksim runāt latviski!” Sagatavošanas kurss latviešu valodas apguvei (pirms A līmenis)

https://maciunmacies.valoda.lv/speles/LVA_Saksim_runat_latviski/index.html

 

Ja pasaulē aizvien vairāk ir imigrantu no ekonomiski un sociāli mazāk attīstītām valstīm, tad Latvijā situācija ir cita, lielākā daļa imigrantu saskaņā ar PMLP Iedzīvotāju reģistra datiem 2021. gada 1. janvārī ir no bijušajām PSRS valstīm:

Krievijas pilsonis 52271

Ukrainas pilsonis 9357

Lietuvas pilsonis 5221

Baltkrievijas pilsonis 3922

Vācijas pilsonis 2681

Uzbekistānas pilsonis 2403

Indijas pilsonis 2366

Igaunijas pilsonis 1327

Lielbritānijas pilsonis 1305

Bulgārijas pilsonis 913

Zviedrijas pilsonis 891

Ķīnas pilsonis 869

Itālijas pilsonis 864

Francijas pilsonis 860

Polijas pilsonis 827

Kazahstānas pilsonis 818

Azerbaidžānas pilsonis 680 u.c.[8]

Aplūkojot statistiskos datus par 2020. gadā notikušajām valsts valodas prasmes pārbaudēm, var redzēt arī populārāko profesiju pārstāvjus, kas kārto valsts valodas prasmes pārbaudi. Īpaši gribas pievērst uzmanību A līmenim, jo Latvijā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, ir jāiegūst A2 valsts valodas prasmes līmeni:

 

Populārākās 16 profesijas/nodarbošanās katrā valsts valodas prasmes līmenī 2020. gadā[9]

valoda-integr-1

 

Imigrantu skaits Latvijā pieaug. PMLP statistikas dati[10] liecina, ka 2017. gadā tika izsniegta 7191 pirmreizējā uzturēšanās atļauja, 2018. gadā – 7721, 2019. gadā – 8953. Turklāt saskaņā ar PMLP statistikas datiem 2020. gada 1. jūlijā bija 97 710 (01.01.2019. – 96 583, 01.01.2016. – 88 576, 01.01.2015. – 84 273) ārzemnieku, kuri Latvijā uzturējās ar uzturēšanās atļauju.

Ieskatam dati par valodas prasmes pārbaudes kārtotāju valodas prasmes līmeņiem pēc iedzīvotāju statusa (LVA pētījums, 39. lpp.)[11].

valoda-integr-2

VVPP kārtotāju dalījums pēc valodas prasmes līmeņiem un valstiskā statusa. Dati: VISC.

 

Latvijas sabiedrība strauji noveco. Tiek lēsts, ka 2030. gadā ceturtā daļa iedzīvotāju Latvijā būs pensionāri. 1998. gadā 45,6% iedzīvotāju bija darbspējas vecumā, bet 2025. gadā atbilstoši prognozei šīs iedzīvotāju grupas īpatsvars būs tikai 34%[12]. Jau šobrīd Latvijā ir darbspēka trūkums, tādēļ prognozējams, ka imigrantu skaits tuvākajā nākotnē pieaugs straujāk. Šo iemeslu dēļ imigrantu integrācija kļūs arvien aktuālāka. Citu ES valstu, piem., Francijas un Beļģijas, pieredze liecina, ka ir bīstami pieļaut imigrantu sociālu noslāņošanos, imigrācijas problēmu marginalizāciju. Tas veicina bīstamas nesaskaņas nacionālu, reliģisku un politisku grupu starpā. Latvijā jaunpienācēju integrācijas jautājumiem ir jāpievērš īpaša uzmanība, ņemot vērā, ka lielākā daļa imigrantu ierodas no NVS valstīm un runā krieviski, tādējādi ļoti viegli iekļaujoties krieviski runājošajā Latvijas sabiedrības daļā. Nerūpējoties par nesen ieceļojušo imigrantu integrāciju, iespējams radīt atsvešinātu divkopienu sabiedrību. Latviešu valodas apgūšanai ir jābūt prioritātei integrācijas procesā.

Imigranti ir ieinteresēti apgūt latviešu valodu. Interesenti ir motivēti nokārtot valsts valodas prasmes eksāmenu, kas sniegs iespēju atrast darbu un iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju.

Ja visa informācija būtu sagatavota viņiem saprotamā veidā, tad šiem cilvēkiem būtu iespēja sekot līdzi svarīgām lietām, kas saistītas ar dzīvi jaunajā valstī, s aprast apkārt notiekošos politiskos un sabiedriskos procesus, sekot līdzi kultūras aktivitātēm.

Jāatceras, ka imigranti ne vienmēr spēj uztvert sarežģītu tekstu, jo viņiem traucē sliktas latviešu valodas zināšanas . Tomēr, aplūkojot iepriekš minēto šīs grupas raksturojumu (pie šis grupas pieder imigranti, remigranti, bieži šo grupu pārstāvji ir cilvēki ar labu izglītību) , tāpēc mazāk jāpievērš uzmanība tādiem vieglās valodas pamatprincipiem kā, piemēram, izvairīšanās no komatiem un kola lietošanas, pa kreisi izlīdzināts teksts, lielāks rakstzīmju atstatums, lielākas atstarpes starp līnijām, izvairīšanās no kursīva, izvairīšanās no pasvītrojuma, izvairoties no maza burtu un fona kontrasta, mazāk satura lapā (40% tukša).

Balstoties uz savu pieredzi, strādājot 23 gadus mazākumtautību izglītības iestādēs, mācot latviešu valodu trešo valstu pilsoņiem, bēgļiem, patvēruma meklētājiem, kā arī cilvēkiem gan ar labu izglītību, gan cilvēkiem, kuri nav mācījušies skolās, esmu secinājusi, ka mani izglītojamie vislabāk apgūst valodu, darbojoties, dziedot, mācoties standartfrāzes. Bieži mums, skolotājiem, ir tendence mācīt ļoti pareizu, sarežģītu valodu, tomēr, strādājot ar šo auditoriju, ir jācenšas panākt, lai ar nelielu vārdu krājumu izglītojamais varētu izteikt visu nepieciešamo.

Vēl dažas lietas, par kurām būtu jādomā, strādājot ar imigrantiem:

  • pirmkārt, lai saprastu konkrēto vārdu, ir jāsaprot tā nozīme;
  • otrkārt, izglītojamajam jāsaprot, ar kuriem vārdiem konkrēto vārdu var izmantot (piemēram, braukt var ar mašīnu, ar autobusu utt.);
  • treškārt, kurās situācijās konkrēto vārdu var izmantot;
  • ceturtkārt, kādas sociālās sekas ir šā vārda izmantošanai (vārda izmantošana sabiedrisko attiecību kultūrā konkrētajā valstī, piemēram, forma tu un jūs. Es iesaku sākt ar jūs formu, jo izglītojamajiem būs jāsadarbojas ar dažādām valsts institūcijām),
  • piektkārt, liela daļa tekstu, kas ir piedāvāti mācību grāmatās, ir jāpārveido.

Tādējādi kā palīdzības rīks pārejas posmā būtu nepieciešami teksti vieglajā valodā, jo “ [..] teikumi, sarežģīta teikuma un teksta konstrukcija, neskaitāmi svešvārdi un reizēm pat vēl grūtāk saprotami latviskojumi padara tekstu grūti uztveramu, bet dažiem mūsu sabiedrības locekļiem pilnīgi nesaprotamu”[13]. Tādējādi daudzās pasaules valstīs vieglās valodas izmantotāji ir arī imigranti, kas vēl pietiekamā līmenī nav apguvuši attiecīgās valsts valodu.

Pirmssākumos uzmanība jāpieverš mutvārdu valodai. Protams, daudzas no šīm darbībām var šķist smieklīgas un tikt uzskatītas par „bērnišķīgām”, tomēr tas ir efektīvs veids, kā sagatavot valodas apguvējus mācībām un soli pa solim sākt mācīt valodu. Katram solim ir jābūt saistītam ar runāšanu. Rakstītprasmi vēlams nemācīt uzreiz, jo tas pārmērīgi pārslogos izglītojamos. To pierāda arī pasaulē veiktie pētījumi, piemēram, pētījumā par Sudānas bēgļiem Austrālijā (Bērgoins un Hals 2007) tika intervēti 30 skolotāji, kuri strādāja ar šo mērķa grupu, un viņi ir atzinuši, ka mācību saturam jābūt ļoti elastīgam un vispirms visa uzmanība jāpievērš tikai mutvārdu valodai. Šie skolotāji atzīst arī to, ka mācībās ļoti palīdz informācija par to valsti, no kuras konkrētais cilvēks ir nācis.

Strādāt ar cilvēkiem, kuri ir no citas kultūrvides, ir ar citu mācīšanās pieredzi vai arī bez tās, ir gan grūti, gan vienlaikus aizraujoši. Tas palīdz paskatīties uz šo pasauli plašāk un daudzveidīgāk, mainīties arī pašai.

 

  1. Apinis, R., Baltiņš, M. u.c. Migrācijas ietekme uz valodas vidi Latvijā. LVA 2009.
  2. https://www.visc.gov.lv/lv/media/4525/download (skatīts 09.06.2021)
  3. Block, David. (2014). Social Class in Applied Linguistics. Routledge
  4. Miller, Audible. (2003). Difference: ESL and Social Identities in Schools. Multilingual Matters
  5. Isphording, I. E., and S. Otten. Linguistic barriers in the destination language acquisition of immigrants. Journal of Economic Behavior and Organization 105:C (2014): 30–50.
  6. Han, Huamei. (2011). Social inclusion through multilingual ideologies, policies and practices: a case study of a minority church. Linguistic Diversity And Social Inclusion
  7. Ingo E. Isphording. What drives the language proficiency of immigrants? Immigrants differ in their language proficiency along a range ofcharacteristics. https://wol.iza.org/uploads/articles/177/pdfs/what-drives-language-proficiency-of-immigrants.pdf (skatīts 03.06.2021.) https://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/uzturesanas-atlaujas.html (skatīts 09.06.2021)
  8. “Latviešu valodas prasmes kvalitāte: valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotāju rezultāti”, pieejams: https://valoda.lv/wp-content/uploads/2020/04/Latvie%C5%A1u-valodas-prasmes-kvalit%C4%81te-preview.pdf)
  9. https://www.vestnesis.lv/ta/id/14411 (skatīts 09.06.2021)
  10. https://www.bbc.co.uk/programmes/p03k38t5 (skatīts 09.06.2021)
  11. https://www.vestnesis.lv/ta/id/59641 (skatīts 09.06.2021)
  12. https://www.izm.gov.lv/lv/media/4060/download (skatīts 09.06.2021)
  13. Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības (Datums 01.01.2021) (pieejams https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/2889/download) (skatīts 09.06.2021)
  14. https://www.visc.gov.lv/lv/media/4525/download (skatīts 09.06.2021)
  15. https://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/uzturesanas-atlaujas.html (skatīts 09.06.2021)
  16. https://www.vestnesis.lv/ta/id/14411 (skatīts 09.06.2021)
  17. Tiesības saprast izlasīto (pieejams http://providus.lv/article/tiesibas-saprast-izlasito) (skatīts 09.06.2021)

 


[1] Isphording, I. E., and S. Otten. “Linguistic barriers in the destination language acquisition of immigrants.” Journal of Economic Behavior and Organization 105:C (2014): 30–50.

[3] Block, David. (2014)Social Class in Applied Linguistics. Routledge

[4] Miller, Audible. (2003). Difference: ESL and Social Identities in Schools. Multilingual Matters

[5] Han, Huamei. (2011). Social inclusion through multilingual ideologies, policies and practices: a case study of a minority church. Linguistic Diversity And Social Inclusion

[8] Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības (Datums=01.01.2021) (pieejams https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/2889/download)

[13] Tiesības saprast izlasīto (pieejams http://providus.lv/article/tiesibas-saprast-izlasito)

Login (2)
Iezīmes

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Jaunākās diskusijas

EPALE diskusija: iekļaujošas valodu daudzveidības veidošana Eiropā

Valodu apguve ir vitāli svarīga veiksmīgai sociālajai integrācijai, darbaspēka mobilitātei, un tā veicina vienotu un kulturāli bagātu Eiropu. Piedalieties nākamajā EPALE starptautiskajā diskusijā, un izsakiet savas domas par valodu apguves nozīmīgumu vienotas Eiropas kontekstā!

Vairāk

EPALE diskusija: Aktīva novecošana un dzīves pārejas

Kādi ir izaicinājumi jautājumā par svarīgām dzīves pārejām? Kā starppaaudžu izglītība varētu palīdzēt aktīvas novecošanas un dzīves pāreju jautājumā?

Vairāk

Informācijpratības zināšanu bāze (knowledge base)

#informationliteracy #knowledgebase #informacijpratiba #zinasanubaze

Vairāk