chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Vai var kļūt par rakstnieku?

27/09/2019
Agnese Zarāne
Valoda: LV

Rakstnieks ir savas dzīvās pieredzes vai iztēles fantāziju kolekcionārs – viņš krāj spilgtus pavērsienus visnotaļ monotonajā ikdienā, prototipu iracionālo emociju uzplaiksnījumus un pat krokas uz galvenā varoņa vēdera vai taukainus traipus uz darbības vides galdauta. Savas kolekcijas viņš labprāt izkārto uz neaprakstītām lapām un pēc tam piedāvā apskatei ikvienam, kas vēlas tās apbrīnot, par tām šausmināties vai līdzpārdzīvot.

Varētu domāt, ka talantīgiem autoriem piemīt maģiskas spējas – līdzīgi kā par veiksmīgiem runas māksliniekiem mēdz teikt, ka tiem piemīt harizma. Bet vai var apzināti un mērķtiecīgi kļūt par rakstnieku? Un ko darīt, ja sakrātie tēli tā vien lūdzas tikt izrakstīti, taču nav nekādu zināšanu par kompozīcijas būvēšanu, varoņu aprakstu veidošanu un literārā konflikta uzsākšanu un atrisināšanu?

Topošie un jaunie autori jau kopš 2004.gada var pilnveidot radošo rokrakstu “Literārajā Akadēmijā”, kas ir  Latvijas Rakstnieku savienības un Literārās izglītības un jaunrades atbalsta centra veidota kultūrizglītības programma. “Literārā Akadēmija” meklē un sagatavo jaunos autorus literāram darbam, izsludinot dažādus jaunrades konkursus, konsultējot, rīkojot seminārus un meistardarbnīcas, kā arī veicinot jauno autoru pirmās uzstāšanās un publikācijas. “Literārās Akadēmijas” programmas vadītājs Ronalds Briedis iesaka autoriem izmēģināt dažādas iespējas, kas pieejamas, lai atrastu savas radošās pilnveides ceļam vispiemērotāko.

Akadēmija ir kļuvusi par vietu, kur var satikties visdažādāko paaudžu rakstnieki. Ik gadu programmas projekti aptver ap 300 dažāda vecuma un profesionālās sagatavotības autorus (meistardarbnīcu un semināru dalībniekus vai individuālu konsultāciju saņēmējus), un 70 profesionālus literatūras darbiniekus (konkursu žūriju, konsultantus, meistardarbnīcu vadītājus).

/lv/file/litakademijajpglitakademija.jpg

Foto no jauno un iesācēju autoru semināra.

 

Programmā autori pieaugušo neformālās izglītības veidā var apgūt dzejas un prozas, kā arī dramaturģijas pamatus. Dzejas un prozas maksas nodarbības vada dzejnieks un programmas vadītājs Ronalds Briedis, savukārt rakstniece Ieva Melgalve ar jaunajiem prozaiķiem strādā praktiski. Gan dzejas, gan prozas meistardarbnīcu programma sastāv no 16 nodarbībām, kurās meistardarbnīcu apmeklētāji apgūst konkrētā literatūras veida teorijas pamatus un nodarbojas ar literāru tekstu rakstīšanu, vērtēšanu un pilnveidošanu. Piemēram, dzejas meistarklasēs topošie liriķi iepazīstas ar tēlu veidošanas paņēmieniem, uzzina, ka dzejoļi sastāv ne tikai no metaforām, bet arī daudziem citiem tēlainās izteiksmes līdzekļiem jeb tropiem, mācās skaitīt zilbes pantmēru noteikšanai un noskaidro, vai mūsdienās ir stilīgi rakstīt dzeju ar vai bez atskaņām. Prozas meistarklašu dalībnieki mācās veidot sižeta plānu, uzsākt un risināt daiļdarba konfliktu, attēlot varoņus, sākot ar to acu krāsu un pēdas izmēru līdz dziļām protagonistu vēlmēm, bailēm un motivācijām, būvēt stāsta varoņu vidi un trenēt autoru pašdisciplīnu. Meistarklases apmeklē pieaugušie vecumā no 18 gadiem līdz pat pensijas vecumam (ieskaitot).

Gada laikā meistardarbnīcas dalībnieki izstrādā savu noslēguma darbu. Programmai parasti tiek nokomplektētas divas grupas gan dzejas, gan prozas meistarklasēs – maksas un Kultūras ministrijas finansētās darbnīcas. Valsts finansiāli atbalstītajās meistarklasēs teorētisko daļu arī vada Ronalds Briedis, bet praktisko daļu – dažādi citi atzīti rakstnieki un dzejnieki. Konkursi bezmaksas dalībai meistarklasēs notiek katru gadu, informācijai var sekot līdzi “Literārās Akadēmijas” mājaslapā. Savukārt uz maksas meistarklasēm var pieteikties ikviens rakstīt un radīt gribošs autors. Dažādas aktivitātes – lekcijas, darbnīcas, semināri – notiek ne tikai Rīgā, bet arī Kurzemē un Latgalē.

Dramaturģijas meistardarbnīcas tiek organizētas sadarbībā ar biedrību "Darbnīcas". "Darbnīcas" ir alternatīvas apmācības sistēmas un radošuma attīstības bāze topošiem un praktizējošiem teātra un kino profesionāļiem. "Darbnīcas" iniciē un realizē pastāvīgas un īstermiņa apmācības darbnīcu formā, kur interesenti līdzās teorētiskām zināšanām apgūst iemaņas to izmantošanai praksē. Kursa radošās rakstīšanas nodarbības vada dramaturgi Justīne Kļava un Klāvs Knuts Sukurs, bet pārrunas par lugu tekstiem un filmām – dramaturgs Lauris Gundars.

Kopš 2014.gada norisinās arī seminārs Matris Lingua, kas apvieno tos autorus, kuriem krievu valoda ir dzimtā un daiļrades valoda, kā arī tos, kas interesējas par bilingvālo daiļradi. Nodarbības izraisa interesi arī starp jauniem latviešu autoriem, kas vēlas padziļināti pievērsties literatūras tulkošanai.Seminārā tiek uzaicināti 15-20 autori, tas norisinās 5 dienas oktobrī un piedāvā klausītājiem 5 lekcijas, 5 praktiskās nodarbības un 5 recenzēšanas.

“Literārā Akadēmija” ir kalpojusi kā mācību platforma daudziem rakstniekiem un dzejniekiem – šeit “skolojušās” nu jau plaši pazīstamas un novērtētas autores – Jana Egle, Andra Manfelde, Inga Žolude, Kristīne Ulberga, Luīze Pastore, Dace Vīgante, prozaiķi – Osvalds Zebris, Māris Bērziņš, Haralds Matulis, Vilis Kasims, te savas dzejas kopas rakstījuši un slīpējuši Artis Ostups, Arvis Viguls, Toms Treibergs, Jānis Vādons, Raibīs, Daina Sirmā, Iveta Šimkus, Inga Pizāne, Ruta Štelmahere, Dainis Deigelis un daudzi citi.

Ronalds Briedis uzskata, ka meistardarbnīcu sākumā nav iespējams paredzēt, vai no dalībnieka sanāks labs autors. “Bija laiks, kad akadēmijā apmācījām tikai tos, kas izturējuši konkursu. Toreiz šķita, ka var agrīni novērtēt autoru potenciālu, taču, kad tika izveidota maksas grupa, pārliecinājos, ka tā nav. Kad jaunie autori sāk izmantot meistardarbnīcā gūto pieredzi, viņu izpratne par rakstīšanu nereti mainās tik kardināli, ka, noslēdzot darbnīcas, seko spoži rezultāti, kas vainagojas pat ar nominētām un apbalvotām grāmatām. Rezultāts visvairāk ir atkarīgs no paša autora – cik lielā mērā viņš ir gatavs kaut ko iegūt un mainīt savā radošajā darbā.”

Literatūras meistardarbnīcu galvenie mērķi:

  1. Palīdzēt autoram ieraudzīt savu tekstu no malas.  Katrā meistardarbnīcā piedalās jauno autoru grupa, kas lasa un komentē viens otra tekstus. Noderīgus ieteikumus un komentārus sniedz arī meistardarbnīcu vadītājs. Tas palīdz saprast, kādi paņēmieni tekstā “strādā”, kādi – nē. Jaunie autori bieži vien nav guvuši kritikas pieredzi – pēc pirmajām publikācijām periodikā tāda parasti neseko –, un nereti ar kritiku autors saskaras laikā, kad jau ir izdota pirmā grāmata. Bieži vien ir būtiski dzirdēt ieteikumus un vērtējumu pirms grāmatas izdošanas, kad vēl ir iespēja strādāt un pilnveidot tekstu.
  2. Kontaktu iegūšana: līdzīgi domājošu cilvēku – jauno autoru – iepazīšana un pirmā iejušanās literārajā vidē. Tas dod iespēju vērsties pēc palīdzības, ieteikumiem un arī drošības izjūtu attiecībā uz to, ka autors savā radošā ceļa izaicinājumos nav viens.
  3. Pieredze, ko jaunajam autoram nodod meistardarbnīcu pasniedzēji un citi autori. Tās ir zināšanas par “grābekļiem”, uz kuriem var uzdurties daiļdarba rakstīšanas gaitā, un jau iznākušo darbu daudzveidību. Lasot un rakstot dažādus tekstus, ikviens autors vai arī izkopt savus estētiskos priekšstatus un gaumi.


Sagatavoja Agnese Zarāne,
EPALE satura un kvalitātes eksperte

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 1. no 1
  • Lietotāja Ilze Latkovska attēls
    No emuāra nojaušams, ka ļoti pārliecinošs pasākums gan satura gan pieejamības ziņā. Tāpat jau sasniegtie rezultāti ir uzteicami. Katra jaunā autora sapņu piepildījums varētu būt "Literārā akadēmija", kas tik vispusīgi ievada nozarē un tās specifikā.