Blog
Blog

Vai prasmju pieprasījums sakrīt ar piedāvājumu?

CEDEFOP ir apkopojis labo praksi, kā katra no ES dalībvalstīm novērtē strādājošo prasmes.

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP) ir apkopojis labo praksi, kā katra no ES dalībvalstīm novērtē strādājošo prasmes,  t.i., vai prasmju piedāvājums sakrīt ar pieprasījumu un otrādi un veicina prasmju atbilstību darba tirgus vajadzībām.

prasmes

CEDEFOP Informācijas instruments vairāk ir domāts politikas veidotājiem izglītības un ar to saistītajās jomās. Instruments palīdz veidot prasmju politiku, lielāku akcentu liekot uz tām prasmēm, kuras ir un būs visvairāk pieprasītas. Instrumenti ir orientēti uz bezdarbnieku apmācību un kvalifikācijas jautājumiem, strādājošo prasmēm, kuras ir nepieciešamas uzlabot, pārejot no viena darbu uz citu, kā arī veidot profesionālo izglītību labāk sagatavotu nākotnes izaicinājumiem.

CEDEFOP ir apkopojis informāciju par 28 valstīm, 126 prasmju atbilstības instrumentiem un 31 instrumentu, kā paredzēt pārmaiņas (un attiecīgi rīkoties pārmaiņu rezultātā).

Vispopulārākie prasmju atbilstības novērtēšanas instrumenti ir aktīvās nodarbinātības politikas piedāvātie pasākumi, un tādu pavisam ir 52. Piemēram, Čehijā, tāpat kā Latvijā, ir izveidotas nozaru ekspertu padomes, taču Čehijā to funkcijas ietver arī nepieciešamo prasmju noteikšanu pašreizējā darba tirgū.

Interesanta ir Zviedrijas pieredze, piedāvājot programmu “Nodarbošanās Kompass”, t.i., Zviedrijas Nodarbinātības aģentūra piedāvā darba meklētājiem un citiem interesentiem detalizētu informāciju par darba tirgus tendencēm ar mērķi panākt, lai prasmju piedāvājums sakristu ar pieprasījumu. Zviedrijas Nodarbinātības aģentūra piedāvā īstermiņa (1 gadu) un ilgtermiņa (5-10 gadi) prasmju prognozes vairāk nekā 200 profesijām ar nozares padomdevēju iesaisti un profesionālās izglītības ekspertu iesaisti.

Līdzīga aktivitāte tiek īstenota arī Latvijā, taču Latvijā darba devēju aptaujās ik gadu tiek noskaidrots, kādās profesiju grupās un kurā reģionā tuvākajā gadā darba devēji plāno izveidot jaunas darba vietas, likvidēt esošās darba vietas vai veikt darbinieku rotāciju (www.nva.gov.lv).

Instrumentu skaits, kuri piedāvā novērtēt prasmes, kuras ir pieprasītas šodien, ir četras reizes vairāk nekā to instrumentu skaits, kuri piedāvā novērtēt nākotnes prasmes. Katra no valstīm piedāvā virkni instrumentu, un ar tiem interaktīvā veidā var iepazīties CEDEFOP tīmekļvietnē. Instrumenti ir ļoti atšķirīgi, piemēram, Dānijā ir izveidota shēma, kura saucas “darba rotācija”. Tā uzreiz “šauj divus zaķus” gan attiecībā uz bezdarba rādītāju Dānijā, gan uz nepieciešamību uzlabot strādājošo prasmes. Attiecībā uz bezdarbniekiem pēc konkrētas izglītības programmas apguves tiek uzsāktas darba tiesiskās attiecības, tādā veidā tiek arī nodrošināts piedāvājums darba devēju pieprasījumam pēc augstāk kvalificēta darbaspēka. Uzņēmums nodarbina bezdarbniekus kā pagaidu strādājošos, kamēr pastāvīgi nodarbinātie piedalās tālākizglītībā.

Savukārt Igaunijā darbojas programma “Izvēlies IT”, kuras mērķis ir aizpildīt vakances IKT jomā. Ņemot vērā, ka ir liela neatbilstība starp pieprasījumu un piedāvājumu IKT jomā, igauņi domā par speciāliem instrumentiem un aktivitātēm, kā aizpildīt šo trūkumu. Programmas mērķis ir nodrošināt intensīvas pārkvalifikācijas iespējas IKT jomā pieaugušajiem ar augstāko izglītību, kuri dotajā brīdī strādā citā jomā vai arī nestrādā. Būtiski, ka pieaugušie, kuri ir pārtraukuši ne IT augstāko izglītību, bet ir apguvuši vismaz 50% no izglītības programmas, var pieteikties programmai.   

Konkrēts piemērs ir instruments jeb veids, kā tika pārkvalificēti 600 darbinieki Trento Whirpool slēgšanas rezultātā. Mērķis bija savienot uzņēmumu pieprasījumu ar konkrēto 600 darbinieku piedāvājumu no otras puses. Turklāt bezdarbniekiem bija iespēja piedalīties vairāk nekā vienā aktīvās nodarbinātības pasākumā un piedalīties konkrētās apmācību aktivitātēs, kurām būtu augstāka nodarbinātības varbūtība. Līdzīgs projekts ir Luksemburgā Fit4Finance, kura mērķis ir uzlabot bezdarbnieku nodarbinātību finanšu nozarē. Projekts Fit4Finance ir daļa no projekta Fit4Job Luksemburgā. Programmas mērķis un uzdevumi ir proaktīvi uzraudzīt pieaugušos, kuri ir pazaudējuši darbu finanšu nozarē un uzlabot to nodarbinātību. Tas tiek realizēts ar diagnostikas sesijas organizēšanu un specifiskām apmācībām, kuras ir pielāgotas konkrētajai nozarei.  

Savukārt Slovēnijā darbojas programma PUM-O – tā ir neformālā izglītības programma jauniešiem (15-26 gadus jauniem), lai iedrošinātu uzsākt darba tiesiskās attiecības un aktīvu dalību sabiedrībā, apgūstot “atslēgas” kompetences. PUM-O mazina prasmju neatbilstību ar mentora palīdzību, palīdzot programmas dalībniekiem pašiem plānot un īstenot karjeras attīstības plānus.

Malta piedāvā būvniecības nozares prasmju karti ar mērķi mazināt prasmju neatbilstību un nepietiekamību celtniecības nozarē. Tas arī uzlabo kvalitātes standartus, darba drošību un darba apstākļus. Instruments paredz atzīt darba gaitā iegūtās zināšanas celtniecības nozarē. Papildus tam ieguvums darbiniekiem ir apmācības, kas nozīmē augstākus darba kvalitātes standartus, t.sk. labākus darba apstākļus un darba drošību.

Lai nodrošinātu prasmju atbilstību nākotnes vajadzībām, tepat kaimiņos, Igaunijā, ir izveidota sistēma OSKA, kuras uzdevums ir analizēt un veidot prasmju prognozes (no 5 līdz 10 gadiem un vairāk) gan kvantitatīvi (cik daudz darbinieku būs nepieciešams galvenajās nozarēs/ profesijās), gan kvalitatīvi (sagaidāmās kompetences galvenajās profesijās). OSKA apvieno Ekonomisko lietu ministrijas, nozares darba tirgus prognozes, nacionālo statistiku un ekspertu zināšanas. Līdzīgi Francijā darbojas REC programma, aptverot kvantitatīvas un kvalitatīvas tendences tām prasmēm, kurām ir sagaidāma neatbilstība darba tirgū. Programmas mērķis ir paredzēt prasmju vajadzības dažādās profesijās, lai veidotu sākotnējās un profesionālās izglītības programmas.    

Informācija ir pieejama šeit.

Login (2)

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Jaunākās diskusijas

EPALE diskusija par prasmju nākotni

Pievienojies mums, lai dalītos ar savām domām par prasmju nākotni!

Vairāk

EPALE diskusija "Mākslīgais intelekts (AI) un pieaugušo izglītība"

Mākslīgā intelekta (AI) loma pieaugušo izglītībā: vai tā palīdz vai traucē pieaugušajiem studentiem?

Vairāk

EPALE diskusija: transformatīva mācīšanās un dzīves prasmes

Parunāsim par transformatīvu mācīšanos un dzīves prasmēm!

Vairāk