EPALE - Eiropas pieaugušo mācīšanās elektroniskā platforma

Dzīvojot lauku reģionā un runājot ar vietējiem un jaunajiem lauku iedzīvotājiem autore ir novērojusi, ka vēlme būt laukos nāk kopā ar vajadzību spēt pašam sevi nodrošināt. Varētu jau šķist, ka lauku reģionā vajadzība sevi nodrošināt nozīmē - ierīkot mazdārziņu ar pašaudzētu pārtiku, bet daudzos gadījumos tā ir arī vajadzība nodarboties ar uzņēmējdarbību. Lauku reģionos darba vietu ir maz, tādēļ uzņēmīgākajiem iedzīvotājiem risinājums ir uzsākt uzņēmējdarbību pašiem. Lai uzsāktu uzņēmējdarbību, topošajam uzņēmējam ir jāapsver vairāki būtiski jautājumiem, kuri tiks apskatīti šajā rakstu sērijā. 

Kā pirmo jautājumu autore plāno apskatīt zināšanu un finansējuma pieejamību, kas ir ne vien uzņēmējam būtisks jautājums, bet arī Eiropas Savienības (turpmāk – ES) prioritāte. Pēc 2024. gada jūnijā aizvadītajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām ES noteica vairākas prioritātes, kas iezīmē politisko un rīcībpolitisko programmu līdz 2029. gadam. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Komisijas 2024.–2029. gada pilnvaru termiņam ir izvirzījusi septiņas prioritātes. Viena no prioritātēm ir “Jauns plāns ilgtspējīgai Eiropas labklājībai un konkurētspējai”, kas ietver arī mērķi atvieglot uzņēmējdarbību, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un radītu jaunas darbavietas.¹

Lai uzsāktu uzņēmējdarbību ir nepieciešamas zināšanas un finansējumus, un ir vairākas iespējas, kā risināt šo problēmu. Piemēram, ““Erasmus” jaunajiem uzņēmējiem” ir programma, ko daļēji finansē ES. Šī programma dod iespēju ar ES līdzfinansējumu kādu laiku pavadīt citā ES valstī un apgūt uzņēmējdarbību, strādājot un mācoties no pieredzējušiem uzņēmējiem. Apkopotā statistika rāda, ka programma “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” ir augsti novērtēta – 98 % jauno uzņēmēju to iesaka citiem un 92 % dalībnieku uztur kontaktu arī pēc apmaiņas braucieniem.² Autores pieredzē populārākas ir tās ES finansētās programmas, kurās iespējams saņemt finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Piemēram, Lauku atbalsta dienests (turpmāk – LAD) administrē Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF)/Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu (EJZAF), kuru ietvaros ir iespējams saņemt finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai. LAD administrēto finansējumu ir iespējams saņemt gan iesaistoties tieši LAD izsludinātajās projektu konkursu kārtās, gan vietējo rīcības grupu izsludinātajās kārtās.³ Atkarībā no izvēlētā fonda un projekta kārtas nosacījumiem, uzņēmējdarbības uzsākšanai ir iespējams saņemt finansējumu no dažiem tūkstošiem eiro līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošiem eiro, taču vienmēr ir nepieciešams arī savs līdzfinansējums. Populāra programma uzņēmējdarbības uzsākšanai ir arī Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk – NVA) pasākums “Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai”. Šajā pasākumā tiek aicināti iesaistīties bezdarbnieki, lai saņemtu finansiālu un informatīvu atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. NVA apkopotā statistika liecina, ka laika periodā no 2019.-2021.gadam, ik gadu vidēji 70 bezdarbnieki, tieši pateicoties šai programmai, kļūst par uzņēmējiem.⁴ 

Piesaistot ES fondu finansējumu der atcerēties, ka lai gan ES fondu finansējums nav kredītsaistības, tas tomēr uzliek pienākumu sasniegt izvirzītos mērķus. Nesasniedzot izvirzītos mērķus finansējums daļēji vai pilnībā var tik atprasīts, tāpēc dažkārt labāk ir izmantot iespēju piedalīties biznesa ideju konkursos. Konkursos, pirms finansējuma saņemšanas, ir apmācības, projekta ieviešanas laikā – pieejams mentora atbalsts, kā arī biznesa ideju konkursiem, nesasniedzot izvirzīto mērķi, dažkārt “soda sankciju” nav vispār. 

Populārākās Latvijas bankas regulāri publicē izglītojošu saturu topošajiem un esošajiem uzņēmējiem, atliek vien ieskatīties, piemēram, SEB bankas, Swedbankas vai Luminor bankas, mājaslapās. Turklāt autore novērojusi, ka šīm bankām ir arī biznesa ideju konkursi, kas paredzēti dažādām auditorijām – gan pieaugušajiem, gan skolēniem. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (turpmāk – LLKC) ik gadu rīko konkursu Laukiem būt!, kas ietver gan apmācības, gan mentora atbalstu, gan iespēju pacīnīties par finansējumu. Pēdējos gados LLKC piedāvā arī citas iniciatīvas, kas paredzētas topošajiem lauksaimniekiem. Ja tiek meklēts mentora atbalsts, tad noteikti jāapskata Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk – LIAA) Biznesa inkubatoru piedāvājums, jo bez mentora atbalsta, augstas pievienotās vērtības idejām, ir iespējams piesaistīt grantus līdz pat 100% apmērā no kopējās projekta summas. Kā arī LIAA rīko ikgadējo biznesa ideju konkursu “Ideju kauss”, kurš tāpat kā LLKC piedāvā apmācības, mentora atbalstu un iespēju pacīnīties par finansējumu, kas gan ir lielāks kā LLKC – līdz pat 10 000 eiro. 

Šajā rakstā autore apskatīja tikai dažas uzņēmējdarbības uzsākšanas programmas, kurās iespējams iegūt zināšanas un finansējumu, taču tādu ir daudz vairāk. Atliek vien meklēt, kurš piedāvājums visvairāk atbilst topoša uzņēmēja vajadzībām, interesēm un iespējām. 

Inga Jefrēmova
Mg. proj. mgmt.
SIA “Mergera”, SIA “Latsketch” valdes locekle,
Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas biedre