chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Trīs atziņas no jaunākajām aptaujām par imigrāciju

22/05/2018
by Aldis Lazda
Valoda: LV

Diskusijās par migrāciju nereti izskan atsauces uz Latvijas sabiedrības negatīvo attieksmi pret imigrāciju. To izmanto gan lai pamatotu, kāpēc Latvijai nav jāuzņem patvēruma meklētāji, gan arī lai skaidrotu politiskā atbalsta trūkumu darbaspēka piesaistei no citām valstīm.

Tomēr sabiedrības viedokli par imigrāciju grūti novērtēt, atsaucoties tikai uz vienu, vispārīgu jautājumu. Tam nepieciešams plašāks un detalizētāks ieskats, kādu piedāvā jaunākās Eiropas Komisijas (EK) aptaujas rezultāti par imigrantu integrāciju Eiropas Savienībā.

Piedāvājam trīs PROVIDUS pētnieku atziņas par aptauju rezultātiem:

1. Viedoklis par imigrācijas ietekmi uz Latvijas sabiedrību ir daudzveidīgs.

Vērtējot imigrācijas ietekmi uz sabiedrību kopumā, secināms, ka gan kopumā ES, gan arī Latvijā cilvēki to vērtē neitrāli. Tikai pozitīvs (10%) vai negatīvs (20%) skatupunkts ir mazākajai sabiedrības daļai, savukārt kā neitrālu vai vairāk pozitīvu imigrācijas ietekmi vērtē 68% Latvijas pilsoņu. Uz līdzīgu tendenci un viedokļu dažādību norāda arī regulārās EK aptaujas - imigrāciju no ES valstīm Latvijā lielākā daļa sabiedrības uztver pozitīvi (51%), savukārt imigrāciju no valstīm ārpus ES ap 80% Latvijas iedzīvotāju vērtē negatīvi.








Arī lūdzot cilvēkiem plašāk novērtēt imigrāciju no valstīm ārpus ES, atbildes ir daudzveidīgas. Apmēram 40% Latvijas iedzīvotāju to uzskata tikai par problēmu, tomēr tikpat daudz cilvēku saskata šāda veida imigrācijas radītās iespējas. Latvijā gan uz tām norāda retāk nekā ES valstīs vidēji, un visvairāk uz imigrāciju raugāmies kā darbaspēka avotu profesijām, kuras ar savas valsts pilsoņiem aizpildīt ir grūti.





2. Integrācijas atbalsta pasākumi Latvijā nav pietiekami.

No veiktajām aptaujām secināms, ka gan ES, gan arī Latvijā integrācijas atbalsta pasākumus lielākā daļa iedzīvotāju uztver kā nepieciešamus un svarīgus. Nozīmīgs atbalsts ir valodas un integrācijas kursiem, kā arī imigrantu bērnu pieejai bērnudārziem. Tāpat 85% cilvēku Latvijā uzskata, ka šādiem kursiem būtu jābūt obligātiem, tomēr ne patvēruma meklētājiem, ne trešo valstu pilsoņiem pienākums apmeklēt kursus nav. Vēl jo vairāk, šāda pasākumu finansējums ir nepastāvīgs, un citu valstu pilsoņu iespējas bez maksas apgūt latviešu valodu ir ierobežotas.




Tādēļ nav pārsteigums, ka valdības darbu saistībā ar integrācijas atbalsta nodrošināšanu Latvijas iedzīvotāji vērtē kritiskāk – 45% uzskata, ka integrācija nav veiksmīga pašvaldību līmenī, un 54% domā, ka integrācija nav veiksmīga arī valstī kopumā. Latvijas valdības novērtējums par integrācijas pasākumu veikšanu ir trešais sliktākais ES, un tikai 41% uzskata, ka valdība dara pietiekami (51% vidēji ES).

3. Eiropas Savienībā un Latvijā pietrūkst informācijas par imigrāciju.

Tikai 61% ES valstu iedzīvotāju uzskata, ka viņi nav labi informēti par imigrāciju. Tas vislabāk novērojams zināšanās par imigrantu skaitu savā valstī – vidēji ES cilvēki uzskata, ka valstī ir 2,3 reizes vairāk imigrantu nekā patiesībā.

Latvijā šādas informācijas trūkums ir izteiktāks, proti, 72% cilvēku uzskata, ka viņi nav labi informēti par imigrācijas un integrācijas jautājumiem. Izpratne par imigrantu skaitu Latvijā arī nav precīza - Latvijas iedzīvotāji ar imigrantiem saskaras reti un uzskata, ka valstī ir 3,5 reizes vairāk imigrantu nekā patiesībā (4,3% no kopējā iedzīvotāju skaita, neņemot vērā nepilsoņus, kurus Latvijas valsts iestāžu statistika un politikas dokumenti neklasificē kā imigrantus).

Kopumā šādi aptaujas rezultāti norāda uz nepieciešamību labāk informēt sabiedrību par imigrāciju un integrāciju, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu un pastāvīgu valdības atbalstu jauniebraucēju iespējām iekļauties Latvijas sabiedrībā. Domnīca PROVIDUS aktīvi īsteno dažādus projektus, kas palīdz strādāt abos virzienos. Piemēram, projektā “Migrācijas vizualizācija” ir izveidoti mācību stundu apraksti par migrāciju vidusskolēniem, savukārt projekta “Sabiedrības integrācijas darba vietā” mērķis ir veidot jauniebraucējiem iekļaujošu vidi Rīgas pilsētā.


Rasmuss Filips Geks, PROVIDUS jaunākais pētnieks migrācijas un integrācijas jomā

Avots: providus.lv.

Tagi:
Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 1. no 1
  • Lietotāja Ilze Veinberga attēls
    Imigrācijas tēmas ik pa laikam kļūst aktuālas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā, ko parāda Eiropas komisijas veiktās aptaujas, lai varētu izdarīt secinājumus, par visu situāciju kopumā, kā to vērtē visu dalībvalstu iedzīvotāji.
    Šīs trīs atziņas iezīmē tādus kā būtiskākos punktus, kas parādās aplūkojot Eiropas Komisijas aptauju datus. No tiem pirmajā atziņā secināts, ka lielākoties Latvijas iedzīvotāju attieksme ir neitrāla vai vairāk pozitīva, kas ir līdzīgi vidēji Eiropas Savienībā, savukārt, negatīva attieksme Latvijā ir nedaudz augstāka nekā Eiropas Savienībā vidēji, tādēļ var secināt, ka tomēr ir neliela daļa Latvijas iedzīvotāji, kuri imigrācijas ietekmi uz sabiedrību vērtē negatīvi. Lai gan pastāv dažādi viedokļi, tomēr negatīvā attieksme ir mazākumā.
    Pamatā aptaujās sniegtās atbildes ir daudzveidīgas nevis vienveidīgas, tas parāda, ka sabiedrībā ikvienam indivīdam ir atšķirīgi uzskati un viedokļi. Protams, kopumā par šo tēmu diskusijas saglabāsies nepārtraukti, jo nevar būt tā, ka pēkšņi pilnībā visi iedzīvotāji un sabiedrība kopumā būs atvērta imigrācijai, vienmēr būs kāds, kurš tam pretosies.
    Otrajā atziņā parādās viedokļi, ka valodu un integrācijas kursiem ir jābūt obligātiem visiem iebraucējiem, tomēr to iespējas ir ierobežotas un finansējums ir mainīgs no gada uz gadu, kas neļauj nodrošināt nemainīga daudzuma piedāvājumu, ko varētu izmantot. Tāpat šobrīd tas nav obligāti, bet gan tikai kā vēlams, lai labāk integrētos sabiedrībā un atrastu darbu, tādēļ parādās iebraucēju problēmas ar darba atrašanu un integrēšanos sabiedrībā. Līdz ar to iedzīvotāju attieksme nav no tām labākajām pret iebraucējiem un valdību, kura nespēj sakārtot visu, lai nebūtu šīs problēmas arī turpmāk.
    Savukārt, trešajā atziņā tiek runāts par nepietiekamu informāciju par imigrāciju, kas nav kā problēma tikai Latvijā bet arī Eiropas Savienībā, jo iedzīvotāji uzskata, ka imigrantu skaits viņu valstī ir ļoti liels, tomēr patiesībā tas ir daudz mazāks, tādējādi rodas negatīvi viedokļi. Manuprāt, tieši informācija par imigrāciju un integrāciju varētu veicināt sabiedrības viedokļa veidošanos daudz pozitīvākā virzienā, ne tikai caur projektiem, kas paredzēti imigrantiem, lai palīdzētu tiem integrēties sabiedrībā, bet arī informēt sabiedrību par notiekošo, un sniegt atbildes un jautājumiem, par kuriem ir radies pilnīgi savādāks viedoklis, ko ietekmē mūsu pašu priekšstati.