Atšķirībā no citiem izglītības veidiem, pieaugušo izglītība šobrīd vēl ir komplicēts un nepietiekami apgūts lauks, jo šajā jomā nav tik vienota darba sistēma, kā tas ir, piemēram, vispārējā izglītībā. Vienlaikus, ņemot vērā mūsdienu darba vides izaicinājumus un nemitīgu tehnoloģiju, iedzīvotāju mobilitātes un citu jomu attīstību, mūžizglītībai mūsdienās ir nenovērtējama nozīme. Liela loma pieaugušo izglītības veicināšanā ir pašvaldību darbam ar mērķauditoriju, pastāvīgi uzrunājot, izzinot vajadzības un iesaistot novadu iedzīvotājus dažādās aktivitātēs gan profesionālās kompetences pilnveides, gan citu prasmju un zināšanu attīstībai. Mēs tikāmies ar Kurzemes plānošanas reģiona izglītības eksperti, promocijas darba “Pieaugušā mūžmācīšanās izpēte” autori Ingrīdu Muraškovsku, lai pārrunātu pieaugušo izglītības iespējas Kurzemes reģionā, sadarbību starp pašvaldībām, izglītības iestādēm un izglītojamajiem, kā arī par mūžizglītības nākotnes perspektīvām.

Kā notiek pašvaldību darbs pieaugušo izglītības jomā?

Ir pašvaldības, kuras pašas īsteno pieaugušo izglītību, piemēram, izveidojot pieaugušo izglītības centrus. Kurzemes reģionā tādi centri ir Kuldīgas, Grobiņas un Talsu novadā. Ventspilī ir Ventspils Digitālais centrs, kas sniedz iespēju pieaugušajiem izglītoties digitālajās tehnoloģijās. Daudzās pašvaldībās ir darbinieki, kas rūpējas par pieaugušo izglītību novadā – tie ir izglītības metodiķi, pieaugušo izglītības speciālisti vai pieaugušo izglītības koordinatori. Tas nozīmē, ka pašvaldība no sava budžeta ir noteiktu finansējumu atvēlējusi pieaugušo izglītībai – šo speciālistu atalgošanai un dažādu aktivitāšu organizēšanai.

Kādi cilvēki var strādāt ar pieaugušajiem pašvaldībās?

Šobrīd profesiju klasifikatorā nav nedz pieaugušo izglītības koordinatoru, nedz speciālistu. Tādēļ ir būtisks jautājums, vai ir vajadzīga kāda noteikta izglītība, lai strādātu šajā amatā. Piemēri ir dažādi. Piemēram, Somijā, Tamperes pieaugušo izglītības centrā, kur esmu viesojusies, ar pieaugušajiem kā karjeras konsultanti strādā psiholoģi, pedagogi – visi, kam padodas komunikācija. Formalitātes – tādas kā augstskolas diploms konkrētā jomā – šajā gadījumā nav noteicošais.

Vienlaikus šobrīd arvien vairāk tiek aktualizēts pieaugušo izglītības kvalitātes jautājums. Lai to varētu nodrošināt, ir nepieciešams pilnveidot kompetenci gan pieaugušo izglītības pedagogiem, gan koordinatoriem. Tāpēc Kurzemes plānošanas reģions 2016. un 2017. gadā īstenoja ERASMUS + stratēģiskās partnerības projektu “Atvērtība dažādībai kopienu izglītībā (ODEon)”. Pieaugušo izglītotājiem no 10 pašvaldībām bija iespēja doties pieredzes apmaiņā uz Kipru un Itāliju, kur viņi tikās ar pieaugušo izglītotājiem un savstarpēji mācījās. Arī šobrīd mēs gatavojamies nākamajam pedagogu pieredzes apmaiņas pasākumam.

Mēs esam ieinteresēti pieaugušo izglītībā iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēkus – gan pieaugušo izglītības koordinatorus, gan izglītotājus, gan iedzīvotājus. Viens cilvēks novadā nevar aptvert visu – ideālā situācija būtu tāda, ka pašvaldības ietvaros šim cilvēkam būtu noteikta sadarbība gan ar sociālā dienesta darbiniekiem, gan ar bibliotekāriem. Šobrīd labs risinājums ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projekts “Mana Latvija: dari digitāli”, kura ietvaros visā Latvijā ar pieaugušajiem strādā digitālie aģenti. Arī nevalstiskais sektors, dažādas biedrības var sniegt savu ieguldījumu pieaugušo apmācībās. Biedrības piedāvā dažādas nodarbības, kas arī veicina pieaugušo izglītību – piemēram, konsultē par specifisku jomu jautājumiem. Tas daudzās pašvaldībās ir neizmantotais potenciāls, kuram nav nepieciešami papildu līdzekļi.

Kas vēl iesaistās pieaugušo izglītības īstenošanā?

Pieaugušo izglītībā iesaistās gan augstskolu mūžizglītības nodaļas, gan tehnikumi ar savu piedāvājumu. Tāpat iesaistās arī privātie mācību centri –viņiem ir savs pasniedzēju štats, kurus viņi izmanto, izglītojot pieaugušos. Manuprāt, ir jāapzinās šo abu iespēja labās puses un kombinēšanas iespējas. Piemēram, pašvaldības mācību centriem lielākoties nav savu pasniedzēju, taču no otras puses viņi strādā elastīgi un vienmēr ir gatavi piesaistīt pasniedzēju konkrētajām iedzīvotāju vajadzībām. Savukārt mācību iestādes, kurām ir savi štata pasniedzēji, var labi operēt, izmantojot šo resursu. Profesionālās izglītības iestādes nodrošina tieši ar profesionālajām vajadzībām saistīto izglītības piedāvājumu. No otras puses, pašvaldību speciālisti, būdami vietējie, labi pārzina savu mērķauditoriju un tās vajadzības. Mums ir jāmeklē iespējas kombinēt pieaugušo izglītības piedāvātājus.

Kā tiek īstenota sadarbība starp pašvaldībām un izglītības iestādēm?

Kurzemē pieaugušo izglītotāji savā starpā ir labi pazīstami un regulāri, reizi ceturksnī sanāk kopā. Šādās reizēs speciālisti no vietējām pašvaldībām, tehnikumiem un Liepājas universitātes var pārrunāt aktualitātes, dalīties savā pieredzē, mācīties viens no otra, pārrunāt turpmāku sadarbību. Piemēram, Nīcas pašvaldība ļoti aktīvi sadarbojas gan ar Liepājas Universitāti, gan ar Liepājas Valsts tehnikumu, piesaistot konkrētus lektorus savām vajadzībām. Es zinu, ka Liepājas tehnikums arī ar savu iniciatīvu ir aicinājis tuvāk esošo pašvaldību pieaugušo izglītības speciālistus, lai runātu par pieaugušo izglītību un tehnikuma iespēju izmantošanu pašvaldībās. Ir programmas, kuras pašvaldības var realizēt pašu spēkiem, jo tās ir pietiekoši universālas, piemēram, angļu valodas vai datoru pamatzināšanu kursi, bet ir arī daudz specifiskākas nozares, ko nevar piedāvāt katrā pašvaldībā. Piemēram, Ventspils Digitālajā centrā var apgūt vizuālās programmēšanas vidi Scretch, video un animācijas materiālu izveidi, darbu ar DaVinci Resolve programmām. Tās ir specifiskas zināšanas, kas mūsdienās ir ļoti pieprasītas, un tās Ventspilī var apgūt ne tikai pilsētnieki, bet arī iedzīvotāji no citiem Kurzemes novadiem. Tāpēc veidot sadarbību ar dažādām pašvaldībām ir ļoti laba un vajadzīga iniciatīva.

Visiem pieaugušo izglītības spēlētājiem ir nepieciešama daudz ciešāka informācijas apmaiņa. Plānošanas reģioniem nav deleģēta pieaugušo izglītības funkcija – mums nav pārvaldības iespēju attiecībā uz to, kas pieaugušo izglītības jomā notiek pašvaldībās. Taču savā reģionā mēs mēģinām piedāvāt sadarbību uz brīvprātības pamata. Visām iesaistītajām pusēm es regulāri izsūtu informāciju par aktualitātēm un iesaistes iespējām, informāciju, par ko mēs varam kopīgi diskutēt vai strādāt. Pieprasītas ir arī tikšanās reizes, jo ir vieglāk strādāt, redzot konkrētu un kopīgu perspektīvu.

Ar kādiem šķēršļiem jūs sastopaties mērķauditorijas iesaistē mācībās?

Atbilstoši Eiropas mērķiem, mums būtu jāsasniedz 15% pieaugušo iesaiste izglītībā. Latvijā iesaistās 7,5%, ES vidēji iesaistās 10,9 % pieaugušo iedzīvotāju*. Atbilstoši pieaugušo izglītības apsekojumam, kas veikts 2016.gadā, iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotāji nepiedalās, ir naudas līdzekļu nepietiekamība, lielais attālums no mācību vietas un piedāvājuma neatbilstība vajadzībām vai vēlmēm. Mēs cenšamies darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu nepieciešamo izglītības piedāvājumu, taču, acīmredzot, ir vēl vairāk jāmeklē līdzsvars starp to, kādas prasmes ir nepieciešamas darba tirgum, bet kādas – cilvēkam.

Dažreiz domājam tā – ja piedāvāsim bezmaksas mācības, pieaugušais noteikti iesaistīsies, un gan izglītojamais, gan pašvaldība gūs vēlamo rezultātu, taču tas notiek tikai tajā gadījumā, ja izglītojamais pats ir augstu motivēts. Tiem, kuriem nav motivācijas, ir nepieciešama lielāka palīdzība no pašvaldības un izglītības iestāžu puses, lai iekustinātu uz pārmaiņām, jo savā ziņā šie cilvēki ir iestrēguši ne tikai mācībās, bet arī savā dzīvē. Ir jāatraisa cilvēku emocionālais un pašapziņas potenciāls. Ir izglītojamo mērķauditorijas ar zemāku izglītības līmeni, zemāk atalgotu darbu, un tie ir faktori, kas bieži kavē šos cilvēkus uzsākt kaut ko jaunu. Ir jādomā, kā motivēt šos cilvēkus, lai viņi vispār sāktu mācīties.

Manuprāt, to vislabāk var izdarīt pašvaldību pārstāvji, kas šos cilvēkus redz, pazīst personīgi un saprot. Gribu pastāstīt arī par kādu ļoti pozitīvu piemēru, kad iniciatīva ir nākusi no pašiem iedzīvotājiem. Nīcas novada pagastos šobrīd** ir izveidoti trīs sabiedriskie centri. Šie sabiedriskie centri ir vietējais cilvēku aktīvs, kas vēlas kopienas dzīvi padarīt saistošāku un pilnvērtīgāku. Viņi paši arī iniciē, kādas izglītības programmas viņi vēlētos apgūt, kur vēlētos piedalīties. Manuprāt, tas ir ideāls modelis, kurā cilvēki jau paši apzinās, ko viņi grib, un dara to. Tā ir viņu patstāvīgā gatavība sevi realizēt.

Kā pieaugušo izglītība ir attīstījusies pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un vēlāk?

Šobrīd nav pētījumu par pieaugušo izglītību Latvijā – ir bijuši kvantitatīvie pētījumi, pēc kuriem ir noteikts, kurās programmās ir vairāk dalībnieku, kur tie ir mācījušies, taču mums nav kvalitatīvu pētījumu attiecībā uz cilvēku motivāciju un iesaisti. Es varu runāt par saviem personiskajiem novērojumiem. Latvijas neatkarības atgūšana deviņdesmito gadu sākumā ļoti pozitīvi ietekmēja interesi un iesaisti pieaugušo izglītībā. Kopā ar pacēlumu, kas raksturīgs tam laikam, veidojot jaunās struktūras, mēs mācījāmies no Skandināvijas valstu pieredzes. Izveidojās tautskolas, daudzās pašvaldībās izveidojās mācību centri. Šajā laikā cilvēkiem bija paaugstināta motivācija mācīties un darboties izglītībā.

Administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā tika izveidotas 119 pašvaldības, iedarbojās ar pretēju virzienu. Kad rajoni tika sadalīti daudzās mazās pašvaldībās, daudzviet pieaugušo izglītības centri tika slēgti.

Šobrīd būtisku lomu pieaugušo izglītībā spēlē Eiropas Sociālā fonda projekts “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Pēc veiksmīgajām pirmajām atlases kārtām iedzīvotāji interesējas par jaunām mācību iespējām. Pārdomu vērts gan ir jautājums par to, vai pēc šī projekta beigām nesekos “pārrāvums” – tas beigsies, bet cits projekts vēl nebūs sācies. Pēc pieredzes zināms, ka šādos brīžos iedzīvotāju iesaistīšanās pieaugušo izglītībā mazinās. Domājot par turpmākajām iespējām, jāsaprot arī tas, ka ES finansējums ar laiku var mazināties, un ir jau savlaicīgi jādomā par to, kā saglabāt interesi par pieaugušo izglītību – gan īstenotājiem, izglītības sniedzējiem un dažādiem mācību centriem, gan iedzīvotājiem. Lai arī šobrīd projekta ietvaros mācību piedāvājumā ir iesaistījušies daudzi privātie mācību centri, jāatceras, ka to interese pēc projekta var mazināties, tāpēc ir būtiski, lai mācīšanās iespējas nodrošina arī pašvaldības.

*Informācija ņemta no Eiropas Komisijas ikgadējā ziņojuma “Education and Training Monitor”, kurā sniegts pārskats par Eiropas valstu panākumiem kopīgi nosprausto izglītības mērķu sasniegšanā.

** Intervija notika 2018.gada novembrī

Ingrīdu Muraškovsku intervēja Agnese Zarāne,
Izglītības un zinātnes ministrijas projekta “Nacionālie koordinatori Eiropas pieaugušo izglītības programmas īstenošanai” komunikācijas koordinatore