chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Atbalsts uzņēmumu dibināšanā – "Mācību vide"

03/07/2019
by Hélène Paumier
Valoda: LV
Document available also in: FR EN DE

Kas ir „mācību vide”, kāda ir tās pozitīvā ietekme uz jaunajiem uzņēmējiem?

Jaunajiem uzņēmējiem, kas līdz uzņēmuma dibināšanas brīdim bijuši darba ņēmēji ar noteiktām profesionālajām kompetencēm, jāmācās domāt kā uzņēmējiem. Par „mācību vidi”, kas viņiem ir ļoti svarīga, kļūst pats uzņēmuma dibināšanas process un pirmie soļi uzņēmēja statusā. Saņemot atbalstu, bijušie darba ņēmēji var mācīties kļūt par uzņēmējiem, pamazām apgūstot sava iecerētā uzņēmuma uzbūvi un darbību. Tāds mācību veids līdzinās apmācībām darba vietā. Jaunos uzņēmējus var atbalstīt arī vairākas personas, kuras seko līdzi projekta un uzņēmuma ieceres tapšanai un finansēšanai. Šie mentori var atbalstīt jauno uzņēmēju visā procesa gaitā – gan pirms, gan pēc uzņēmuma nodibināšanas. Šāds tīkls, kurā dalībnieki mācās viens no otra, tad kalpo kā „mācību vide” – saņemot atbalstu, jaunā uzņēmuma dibinātāji mācās saskatīt un piesaistīt nepieciešamos resursus savam biznesam, kas veicina viņu ekonomisko darbību. Mentori, kuriem ir savā uzņēmumā gūtā pieredze, palīdz veidot efektīvu uzņēmējdarbības vidi.

/es/file/adult-3052244340jpg-3adult-3052244_340.jpg

 

Kas ir mentors, un kā viņš māca?

Mentori ir bijušie uzņēmumu vadītāji vai vadošie darbinieki, kurus apvieno vietējo iniciatīvu platformas tīkls, un kuri, pēc jaunā uzņēmēja pieteikuma saņemšanas, viņu atbalsta. Parasti mentoru padomi papildina to palīdzību, kuru sniedz projekta vadītāji.* Mentori sāk savu darbību, ja jaunā uzņēmuma dibinātājs to vēlas, un pēc projekta vadītāja ieteikuma. Mentoru iesaistīšanās sākas ar to, ka viņi mēģina „sajust, kā notiek lietas” jaunajā uzņēmumā – darījumus, klientus, produktus, dokumentus, telpas u.c. Savukārt, dibinātājiem jābūt gataviem mentoriem visu parādīt un viņus ar visu iepazīstināt.

Kādā veidā mentors dibinātājam palīdz darbības procesā kļūt par uzņēmēju? Mentors ir aktīvs vērotājs, kurš dibinātājam var palīdzēt atklāt resursus, kas nav iekļauti viņa darījuma modelī, bet kuri ir viņa rīcībā. Kāds mentors minēja piemēru par uzņēmuma dibinātāju, bijušo iekārtas apkalpotāju spiestuvē, kurš pārdeva printeru tinti. Mentoram ar laiku kļuva skaidrs, ka pārdošana gan notiek, taču ir vēlamas arī apmācības par jaunā tintes veida lietošanu, kā arī iekārtu ieregulēšana. Tam bija nepieciešamas prasmes, kas dibinātājam bija labi zināmas un kuras viņš pārvaldīja. Mentors noskaidroja, ka arī neviens no dibinātāja konkurentiem nepiedāvā šādu atbalstu, lai gan klientiem bieži vien nepieciešams ne tikai produkts, bet arī pilns serviss. Jaunā uzņēmuma dibinātājs varēja šo servisu piedāvāt, tomēr pats to neapzinājās. Tikai, pateicoties mentora vērībai, jaunais uzņēmējs atklāja, ka viņš savas novārtā atstātās spējas var padarīt par resursu, ka ar šo un citiem resursiem var strādāt, tos var kombinēt, lai piedāvātu jaunu pakalpojumu un paplašinātu uzņēmuma darbības sfēru. Tādā veidā gan uzņēmējdarbības apstākļi, gan personiskās prasmes, kurām jaunā uzņēmuma dibinātājs nebija pievērsis pietiekamu uzmanību, ieguva jaunu vērtību. Mentors kopā ar dibinātāju veica padziļinātu izpēti, pārbaudīja pieņēmumus (piemēram, par jaunu pakalpojuma veidu iespējamību) un tādējādi iemācīja dibinātājam mērķtiecīgāk vadīt savu uzmanību. Mentors ir vides izzinātājs, vērotājs, resursu attīstītājs un partneris jomā, kurā viņš pats jau ir ieguvis pieredzi. 

Fakts, ka jaunam uzņēmuma dibinātājam daudzās jomās nav nepieciešamo zināšanu, nav problēma, tas tikai norāda uz nepieciešamību mācīties. Bieži tiek uzskatīts, ka jaunie uzņēmumu vadītāji nespēj izprast no grāmatveža saņemto bilanci, neredz savu uzņēmumu globālā kontekstā, ka viņi aprobežojas ar savām ierastajām spējām un neuzstāda pietiekami daudz jautājumu. Tādēļ mentors piedāvā jaunas idejas, kurām pievērst uzmanību. Viņš mudina dibinātāju izpētīt citas savas situācijas perspektīvas, paplašināt redzesloku, uzdot sev papildus jautājumus. Tas palīdz dibinātājam paplašināt pieredzi un precīzāk atrast vēlamo uzņēmuma attīstības virzienu. Tomēr mentors nav padomdevējs, viņš ir pavadonis, taču lēmumus pieņem dibinātājs pats. Tā kā mentoram pašam jau ir izdevies sekmīgi darboties uzņēmuma vadībā, viņš zina, kā atmodināt un ievirzīt dibinātāja uzmanību. Mentora atbalsts veicina izaugsmi, sniedz dibinātājam iespēju pārbaudīt un attīstīt savas spējas noteiktā situācijā. Ir svarīgi, lai neviens no mentoru programmās iesaistītajiem neuzskatītu par problēmu faktu, ka dibinātāja spējas daudzējādā ziņā vēl ir nepietiekamas. Mentoriem jātic, ka cilvēkam, kurš spējis nodibināt uzņēmumu, piemīt arī spēja attīstīt savu kompetenci.

Ņemot vērā šāda apmācību veida ieguldījumu uzņēmuma ilgtspējā un jaunā uzņēmuma dibinātāja veiksmes nodrošināšanā, mentors var kļūt par dibinātāja mācību vides svarīgu sastāvdaļu. Tomēr līdz šim mentoru programmas nav piesaistītas jaunu uzņēmumu dibināšanai institucionālā līmenī, mentora darbība pagaidām nepieder pie palīdzības, kas tiktu uzskatīta par obligāti nepieciešamu jauna uzņēmuma dibinātājiem. 

 

Mentoru pieredzes izmantošana un ideja par „mācību vidi, dibinot uzņēmumu”, varētu veicināt arī citus atbalsta un mācību veidus un citu mērķa grupu iesaisti. 

Balstoties uz „mācību vides ar mentoru” pieredzi, būtu jārada iespēja izveidot šādu modeli arī citām mērķa grupām, tiklīdz kādam (darbojoties profesionālajā vidē) rodas vajadzība pēc pieredzējušu cilvēku atbalsta, kuri sniegtu iespēju pārbaudīt biznesa plānus vai dalītos ar savu redzējumu. Citas mentoringa mērķa grupas varētu būt darba meklētāji, kuri ilgstoši ir bijuši izslēgti no darba tirgus, kā arī jaunieši, kuri ir nodarbināti vietās, kur ir maz iespēju uzkrāt profesionālo pieredzi. Mentoru atbalsts varētu piedāvāt papildus attīstības potenciālu, bagātinātu mācības, veicinātu kompetenču attīstību darba veikšanas laikā un ļautu uzkrāt pieredzi. Dažas apmācību programmas jau ir izmantojušas šo perspektīvu un izveidojušas noteiktus atbalsta rīkus, par savu galveno mērķi nosakot tieši pieredzes iegūšanu.

Šī metode liek pārvērtēt izplatīto uzskatu, ka, pirms tiek sākta darba meklēšana un profesionālās pieredzes gūšana, jālikvidē iespējamie šķēršļi, kas saistīti ar darba meklētāju nepietiekamu kompetenci vai nepietiekamām prasmēm (šajā gadījumā priekšplānā tiek izvirzīti un ieteikti atbilstoši pasākumi). Mentoru un jauno uzņēmēju gadījumā ir otrādi– tieši nepietiekama kompetence rada nepieciešamību un motivāciju mācīties, mācības notiek praksē, nevis skolas solā, kur paredzēta „sagatavošanās būtiskajam”. Diemžēl, pieaugušo mācību programmās paredzētās zināšanas ne vienmēr nepieciešamas konkrētajā dzīves situācijā. Uzņēmumu dibinātāji ne bez iemesla par „problēmām” uzskata visdažādākās lietas, kurās risinājumu sniedz pieredze: uzņēmējdarbības finanšu plūsma un investīcijas, grāmatvedība, nepieciešamība eksperimentēt, peļņas nodrošināšana. Arī daudzām citām mērķa grupām noderētu atbalsts, kas veicina jaunu ideju rašanos, radītu iespēju atgriezties vai iekļauties darba tirgū, bet jau citā kvalitātē. 

Nobeigumā varētu uzsvērt, cik nozīmīga katrā atbalsta veidā, radot vai paplašinot mācību vidi, ir iespēja strādāt ar personu, kura pati par sevi ir resurss. Mentora uzdevums ir nevis iemācīt „stabilas vērtības”, par kurām uzzinām skolas solā, bet gan atbalstīt auglīgas uzņēmējdarbības vides rašanos, līdztekus paplašinot atbalstāmās personas pieredzi. 

 

Avots: Solveiga Grimo (Solveig Grimault), „Accompagner la création d’entreprise. Les conditions d’un „territoire apprenant”“, (Atbalsts uzņēmuma dibināšanā. „Mācību vides” radīšanas nosacījumi) Education permanente, Nr. 216, 49.–59. lpp..

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn