chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Skolotāju prestižs Latvijā mūžizglītības kontekstā

01/10/2018
Jolanta_ Zastavnaja_
Valoda: LV

/lv/file/epale-izm-zimulispngepale-izm-zimulis.png

Izvilkums no Izglītības un zinātnes ministrijas infografikas par 2018./2019. mācību gada aktualitātēm

 

Saistībā ar jaunā mācību satura izstrādi  Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” skolotāja prestižs Latvijā kļūst par aktualitāti un izraisa lielas debates sabiedrībā. Ja jau reiz tiek izstrādāts mūsdienīgs mācību saturs, kas ir pielāgots 21.gadsimta skolēniem, tad arī attiecīgi sabiedrībai rodas daudz jautājumu, vai pedagogi to sekmīgi spēs realizēt. Aktuāli jautājumi ir par mūsdienu skolotāju prasmēm sadarboties, izglītošanos, būt gataviem realizēt skola2030.lv izstrādāto mācību saturu, turklāt ar nepieciešamajām zināšanām digitālajā jomā. Masu medijos plaši tiek apspriestas skolotājiem nepieciešamās kompetences un spēja pielāgoties 21.gadsimta skolēnu vajadzībam. 
 
Daudz tiek diskutēts par skolotāja profesijas prestižu saistībā atalgojumu. Vai tas ir viens faktors, kas veicina skolotāja prestižu? Skolotāja prestiža celšanas ietvaros būtu jaieskatās Somijas pieredzē, salīdzinot skolotāju no Latvijas un skolotāju no Somijas. Ņemot vērā paaudžu īpatnības, pasaules globalizāciju, inovācijas digitālajā pasaulē, jebkuram skolotājam regulāri savas profesionālās zināšanas ir jāpilnveido. Somijas izglītības sistēmā tam tiek paredzētas vairākas stundas nedēļā, kad skolotāji pilnveido savas profesionālās zināšanas.

Ministru Kabinets 20.09.2018. pieņēma Izglītības likuma grozījumus, lai veicinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanu. Sadaļā par skolotāju prestiža paaugstināšanu ir minētas galvenokārt izmaiņas augstskolu studiju programmās un augstskolu finansēšana. Vai skolotāju prestižs ir atkarīgs no uzlabotas augstskolas studiju programmas vien?!

Manuprāt, skolotāja prestižs galvenokārt ir atkarīgs no izglītības sistēmas, kuru pārstāv skolotājs. Vai Somijā skolotāju profesija ir prestiža tikai tāpēc, ka ir pavisam citas prasības, turklāt ļoti augstas, iestājoties augstskolā un atalgojums augstāks?! Skolotāju prestiža veicināšanā ir jābūt kompleksai pieejai
 
Vai skolotājiem vispār ir jāpilnveidojas, jāpārkvalificējas pēc augstskolas absolvēšanas? Ja, jā, tad kādam Jūsuprāt būtu jābūt skolotāju neformālās izglītības modelim Latvijā?  

 

Jolanta Zastavnaja, Latvijas Universitātes studente

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 18
  • Lietotāja Inga Andrējeva attēls
    Finansējums augstskolām, kuru absolventu ir devušies strādāt izglītības iestādēs, pilnīgi piekrītu šim, jo daudzi pedagogi nav spējīgi apmaksāt studiju augsto maksu, lai arī, cik ļoti vēlētos pilnveidot, daudzi tomēr finansiālu apsvērumu pēc pārtrauc studijas vai arī ņem akadēmisko atvaļinājumu. Taču vairāki pēc tam neatgriežas studijās. 
    Vēl kas.. VIENLĪDZĪBU AR PRIVĀTAJĀM IESTĀDĒM!!!  Arī tie pedagogi, kuri strādā privātajās iestādēs arī ir cilvēki, tieši ar tādām pašām problēmām, kā pedagogi, kuri strādā pašvaldības iestādēs, viņi arī ir pelnījuši finansētu augstskolu. Ļoti bieži saskaros ar lielu netaisnību un apkārtējo niciskajam viedoklim- viņi jau "pelna miljonus". Nē, tā nav!

  • Lietotāja Rēzija Cela attēls
    Piekrītu rakstam. Problēmas būtība ir daudz dziļāka, ko nav iespējams atrisināt tikai ar algu paaugstināšanu, jo, ja kādreiz skolotāja profesija piemita augsts prestižs, pašlaik tas ir krities dēļ sabiedrības kopējās domas maiņas. Izglītība kopumā vairs netiek uzskatīta par tik lielu vērtību kā kādreiz, līdz ar to zināšanas netiek uzskatītas noderīgas. Ja kādreiz skolēni redzēja skolotāju kā autoritāti, pašlaik tā ir pamatīgi kritusies, jo bērni it īpaši mājās klausās vecāku teikto par skolu, kas pašam bērnam nerada cieņu pret pedagogu, jo tā arī nav vecākiem.
  • Lietotāja Amanda Laugale attēls
    Manuprāt, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti, skolotāji jāmotivē ar darba algas pieaugumu, jo tai palielinoties, pieaugtu gan vēlme strādāt, gan arī konkurence šajā profesijā, kas atstātu tikai pozitīvu iespaidu uz izglītības kvalitāti.
  • Lietotāja Jelena Kuzmina attēls
    Uzskatu,ka svarīgi ne tikai apspriest skolotāju (pedagogu)nepieciešamās kompetences, bet arī palīdzēt attīstīt tas. Jo, manuprāt, daudziem strādājošiem skolotājiem Latvijā šī palīdzība ir  ļoti nepieciešama.
  • Lietotāja Ieva Jaunaka attēls
      Uzskatu ka atalgojums un karjeras iespējas noteikti ir viens no profesijas prestiža rādītājiem.
    Protams, izglītības sistēmas un sabiedrības attiekmes maiņa arī varētu celt tās prestižu! 
  • Lietotāja Jūlija Timofejeva attēls
    Skolotājiem noteikti ir jāpilnveidojas un jābūt gataviem dažādām izmaiņām izglītības sistēmā un sabiedrībā. Ja skolotājs nespēj iet līdzi laikam un ir „ierūsējis” , tad viņš nevar mācīt mūsdienu skolēnus . Uz doto brīdi, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 662 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” , skolotājam ir jāapmeklē izvēles kursi 36 stundu apjomā trīs gadu laikā, bet, manuprāt, tas nav pareizi, jo bieži vien skolotāji izvēlās noklausīties vienus kursus 36 h apjomā un viss. Bieži tā pat nav apzināta pilnveidošanās, jo skolotājs iet „atsēž” kursus un uzskata, ka savu pienākumu ir izpildījis. Nevar būt runa par profesijas prestižu, ja ir skolotāji, kuri uzskata, ka pietiek pabeigt vienu augstskolu un, ka vairs nav jāizglītojas tālāk un nav jāattīsta sava pedagoģiskā kompetence.
  • Lietotāja Maija Antīpina attēls
    Manuprāt, ļoti svarīgi ir noskaidrot topošo skolotāju (studentu) izpratni par profesijas prestižu!Ko paši saka par skolotāja profesiju.  Skolotājam patiesībā ir milzīga ietekme uz  cilvēkiem, informācijas apmaiņu un sabiedrību kopumā. 
    Jautājums par atalgojumu vienmēr ir bijis aktuāls, un man gribētos teikt, ka man  pienākas atbilstošs atalgojums, jo esmu labs pedagogs, nevis es būšu labs, ja man maksās tik un tik! 
  • Lietotāja Anastasija Jekarāševa attēls
    Ņemot verā to, ka sabiedrības prasības skolotaja personībai aizvien aug, tad arī skolotājam, lai atbilstu tām prasībām ir noteikti pastāvīgi jāpilnveidojas.  Aizvien pārādās jaunās pieejas un metodes, ko skolotājiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu pedagoģisko darbību, ir jāapgūst. Pilnīgi piekrītu tam apgalvojumam, ka Latvijā jāmaina ne tikai augstskolas izglītības sistēma skolotāju studiju programmai ka arī pievērst uzmanību jau esošiem skolotājiem un to kvalitatīvai pilnveidei. Augstskolas izglītības sistēmā skolotāju studiju programmai, manuprāt ir jāliek akcents uz praktisko zināšanu apguvi, ka arī uz to ir jāliek akcents profesionalās pilnveides kursiem, jo reizē m, saņemot teorētisko informāciju skolotājam nav ne jausmas kā to labāk izmantot pedagoģiskajā procesā.
  • Lietotāja Laima Kronberga attēls
    Normal 0 false false false LV X-NONE X-NONE

    Mūsdienās vairs nav laika gaidīt, lai izglītības sistēma pati uzlabotos. Pedagogiem pašiem jātiecas pēc profesionālas kultūras, jāattīsta personīgo pārmaiņu spējas nevis strādājot tik kādai atsevišķai grupai, bet gan pārmaiņu procesā ir jāmeklē sabiedrotie, radniecīgas dvēseles. Tad arī skolotāja prestižs būs manāms sabiedrībai kopumā.

    Kā vienu no būtiskākajā problēmām vēlos minēt neskaidrību un nekonkrētību gaidāmo reformu pakāpeniskajā ieviešanā. Lai arī oficiāli ar jauno mācību saturu, pirmsskolas sāks strādāt no nākamā mācību gada. Izglītības pārvalde pakāpenisko pāreju sagaida jau šobrīd, lai arī sniegt skolotājiem metodisko atbalstu pārmaiņu ieviešanai ir praktiski neiespējami informācijas trūkuma dēļ.


    Gaidāmo pārmaiņu atbalsta materiālu pieejamība:

     Mācību programmas paraugs pirmsskolai (no 2019. gada aprīļa)

     Mācību līdzekļu paraugi ( pieejami pakāpeniski no 2019. gada aprīļa)

    Metodiskie atbalsta materiāli pirmsskolas pedagogiem (pieejami pakāpeniski no 2019. gada aprīļa)

     Digitālā mācību resursu krātuve (no 2019. gada janvāra)

    Nākamie plānotie ieviešanas semināri plānoti 2019. gada pavasarī .


  • Lietotāja Aleksandra Araka attēls
    Iespējams jāsāk ar to, ka sabiedrība ir tā, kas izvērtē, kura profesija ir prestiža, kura, nē. Un, ja paskatās tieši uz skolotājas profesiju Latvijā, bieži vien var dzirdēt šādus komentārus: "Cik jauki ir strādāt par skolotāju, darba diena beidzas jau ap 15.00, divi mēneši atvaļinājumā utt." Bet reālas darbs, ko skolotāja iegulda mācību līdzekļos un skolēnos, paliek skolas telpās. Kādā veidā celt prestižu? Iespējams, jāsāk vismaz ar medijiem, kuri atklātu skolotājas reālo darba laiku un ieguldījumu.
    Papildus tam, skolotājām ir noteiktas stundas, kuras ir jāiziet kursos un semināros, katrus trīs gadus. Tas nozīmē, ka pedagogi vienmēr ir informēti par novitātēm, par iespējām apmācīties un pilnveidoties, un, teiksim atklāti, ir spiesti tos izmantot!