chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

Emuārs

SKDS: Latvijā ik gadu atkritumos nonāk trešdaļa saražotās pārtikas

17/02/2020
Daina Jankalne
Valoda: LV

Latvijā ik gadu atkritumos nonāk aptuveni trešdaļa saražotās pārtikas, un vairāk nekā pusi atkritumos izmet mājsaimniecības, diskusijā par sociāli atbildīgu paradumu veidošanu pārtikas apritē norādīja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

 

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domē, Kaktiņš skaidroja, ka pārtikas produktus izmest atkritumos mēdz vairāk nekā divas trešdaļas jeb 67% Latvijas iedzīvotāju, turklāt šis rādītājs gada laikā pieaudzis par 8%.

20% iedzīvotāju produktus izmet vismaz vienu reizi nedēļā,

5% no visiem aptaujātajiem to dara vairākas reizes nedēļā, savukārt 20% to dara vismaz reizi vai pāris reižu mēnesī.

"Mēs visi runājam par to, ka mēs dzīvojam labāk, bet pēc statistikas datiem redzam, ka arvien vairāk padziļinās plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem, un bez dzīves prasmēm ir cilvēki abās pusēs," klātesošajiem pauda Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte.

Projekta "Paēdušai Latvijai" vadītāja Agita Kraukle atzīmēja, ka sabiedrībā ir zudušas tradīcijas gatavot maltīti mājās, lai gan iegādāties izejvielas un ēdienu pašiem gatavot mājās ir lētāk. Viņa arī uzsvēra, ka cilvēkiem trūkst prasmes, kā garšīgi pagatavot pārtikas paku saturu, un šīs prasmes noteikti būtu jāveicina.

Turpretim AS "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks akcentēja veiksmīgo sadarbības pieredzi ar Rīgas domes Labklājības departamentu, kas Rīgas Centrāltirgū ikvienam rīdziniekam regulāri organizē iespēju bez maksas piedalīties veselīga uztura meistarklasēs, tādējādi palīdzot smelties ne vien idejas veselīgas ēdienkartes dažādošanai, bet arī plānot iepirkšanos ekonomiski izdevīgāk un pārdomātāk.

Tikšanās laikā klātesošie tika iepazīstināti ar Kaņepes Kultūras centra realizēto sociālo projektu - Kopienas ledusskapis. Centra pārstāvis Kaspars Kondratjuks klāstīja, ka projekts tiek realizēts jau divus mēnešus un guvis lielu atsaucību iedzīvotāju vidū. Viņš uzsvēra, ka sabiedrībai ir jāmācās atdot, ko pašiem vairs nevajag vai nevar izlietot.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča informēja, ka dienests uzrauga un nodrošina drošu un nekaitīgu pārtikas apriti un tas ir gatavs sadarbībai, lai, ievērojot normatīvo aktu bāzi, varētu realizēt arī citus projektus, kas ir saistīti ar pārtikas apriti. Viņa arī atzīmēja, ka cilvēkiem ir jāmācās iepirkties, rēķināt, taupīt un gatavot maltīti gudri.

Noslēgumā klātesošie atzina, ka cilvēkiem ir jāveido gudras iepirkšanās un saimniecības vadīšanas prasmes, jo, nepareizi saimniekojot, cilvēki vispirms rada zaudējumus sev un pēc tam arī sabiedrībai. 

Kā uzsvēra Rīgas domē, tālākai sadarbībai kopienu iniciatīvas ir ļoti svarīgas, un domes Labklājības departaments jau plāno nākamo tikšanās reizi, aicinot uz sarunu arī diskusijas dalībniekus, un tos, kam būtu interese dzīvot un saimniekot gudri, kā arī lai iedzīvinātu un veicinātu prasmes par sociāli atbildīgu paradumu veidošanu pārtikas apritē, dzīves prasmju pilnveidi, un jaunu iniciatīvu ieviešanu zaļākai un labklājīgākai dzīvei.

Diskusijā piedalījās domes pārstāvji, SKDS vadītājs, Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš, uztura speciāliste Liene Sondore, zinātniskā institūta "Baltic Studies Centre" pētnieki, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvji, Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti, Rīgas Centrāltirgus un Kaņepes Kultūras centra pārstāvji.

Raksts pārpublicēts no portāla lsm.lv

 

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 2. no 2
  • Lietotāja Solvita Kemlere-Veitmane attēls
    Šis raksts man lika aizdomāties, cik liela plaisa ir starp sabiedrības sociālajiem slāņiem. Kad vienai sabiedrības daļai pilnīgi normāli tas, ka tiek izmesti laukā pārtikas produkti. Kad otra sabiedrības daļa dzīvo pusbadā. 
    Cilvēkiem vajadzētu mainīt savus iepirkšanās paradumus. No tā mēs visi būsim ieguvēji. Lai nepirktu nevajadzīgus produktus, ejot uz veikalu ar sastādīt sarakstu, tas jūs atturēs iegādāties liekus produktus. Neejiet iepirkties ar tukšu vēderu, jo nopirksiet vairāk, nekā nepieciešams. Neiekrītiet uz atlaidēm pērciet tikai tik, cik ir nepieciešams. Gatavojiet no produktiem, kas jau ir mājās. Internets ir pilns ar receptēm, ja pašiem nav izdomas kā pagatavot maltīti no produktiem, kuri ir uzkrājušies. Ēdot ārpus mājas, kur ir pašapkalpošanās neņemt vairāk, kā varat apēst. Tas ir tikai dažas idejas kā varam mainīt savus paradumus. Un rūpēties par mūsu planētu. 
    Patreiz kad Valstī izsludināt ārkārtas stāvoklis un daudzi cilvēki paliek bez darba. Vajadzētu palūkoties apkārt un varbūt kādam palīdzēt ar pārtiku. Nebūsim vienaldzīgi labi, darbi atmaksājas. Nemetiet produktus miskastē, kad citam nav ko ēst.  
  • Lietotāja Monta Meikališa attēls
    Piekrītu PVD ekspertei, ka neiepērkoties gudri tu vispirms radi zaudējumus sev un velak arī sabiedrībai, kas tajā vairāk iekļauj dabas aspektu. Arī pašai bieži vien tā bija problema, jo ar draugu iegādājāmies visu, ko acis kāroja, taču sapratām to, ka no ēdiena perspektīves mēs laicīgi neizmantojām pārtiku un to nācās izmest, ļoti daudz. Tagad ledusskapis ir papusei pilns nevis pārbāzts, aptuveni izdomājam, ko gatavosim uz priekšu un attiecigajai nedēļai sapērkamies pēc vajadzībām. Runajot par pārtikas industrijām, es nezinu, arī mana darba vietā pēc pus stundas ediens ir jāizmet, ja neviens to nav nopircis un pat paši pēc līguma to arī nedrīkstam ēst (man personīgi negribas),  bet iespējams kādam citam gribas.