chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

Emuārs

Vienkārši nenozīmē viegli: Kā vadīt teksta izveidi digitālajā izglītībā

31/07/2020
Aldis Lazda
Valoda: LV
Document available also in: PL EN DE RO

Šo emuāru oriģināli poļu valodā publicēja Sławomir Łais.


Digitālo produktu lielāko daļu veido dažāda veida teksti, attēli un grafiki ar noteiktu saturu. Tāpat kā izglītībai kopumā tiem būtu jābūt skaidriem, saprotamiem un saistošiem. Kā nodrošināt, lai mūsu piedāvātais saturs būtu kvalitatīvi augstvērtīgs, pildītu savu funkciju un tajā nebūtu kļūdu?

Par šim tēmām iniciatīvas “Digitālā apmācība” ietvaros Slavomirs Laiss (Sławomir Łais) sarunājās ar grafikas dizaina ekspertu Tomašu Kucu (Tomasz Kuc). Šis raksts ir intervijas kopsavilkums. 

  

Materiālu apstrāde

Mūsu sarunā uzzināju interesantu lietu: Arvien vairāk organizāciju piedalās iniciatīvā par vienkāršu valodu (poļu: Deklaracja Prostego Języka), saskaņā ar kuru iestāžu un uzņēmumu komunikācijai būtu jābūt vienkāršai un katram saprotamai. Ir daudzas jomas, kurās panākumi lielā mērā ir atkarīgi no klientu pieredzes, un nesaprotama, sarežģīta valoda tos noteikti neveicina.

Tas attiecas arī uz pasniedzējiem, jo mācības valodā, kuru apmācāmie nesaprot, ir grūti iedomājamas.

Tomēr pasniedzējiem, kuri pārsvarā izmanto runāto tekstu, var būt grūti noformulēt savu domu rakstveidā, jo šajā gadījumā viņi nevar izmantot tādu būtisku izteiksmes līdzekli kā intonācija. Tādēļ rakstīts teksts lasītājiem bieži vien ir grūti uztverams.

Pirmais solis augstvērtīga mācību satura formulēšanā ir tā rūpīga sagatavošana. Šim nolūkam vajadzētu:

  • tekstu saīsināt un izsvītrot nevajadzīgus izpušķojumus;
  • tekstu vienkāršot, izvairīties no gariem, saliktiem teikumiem un sarežģītiem vārdiem;
  • tekstam piešķirt struktūru (sadalīt to atbilstošās nodaļās un punktos), jo vienkāršāka struktūra, jo labāk;
  • izcelt būtisko saturu.

Parasti pasniedzējiem nav ne laika, ne līdzekļu, lai uzticētu teksta apstrādi speciālistam. Tomēr tādos gadījumos ir iespējams palūgt kolēģiem/ klientiem/ ģimenes locekļiem tekstu izlasīt, lai noskaidrotu, kas nav saprotams un ko vajadzētu uzlabot.

Tekstu daļas, kurās nav informācijas, ierobežo tā uztveri.

 

Mēs neesam mašīnas

Pavisam vispārīgi sakot, apmācāmie nav mašīnas. Tādēļ jāatgādina, ka noteikts komunikācijas veids – papildus informācijas sniegšanai – sabiedrībā pilda dažādas funkcijas. Piemēram, izmantojot metaforas, salīdzinājumus vai īpašības vārdus, mēs varam paust emocijas vai labāk uztvert teksta saturu.

Ir svarīgi apzināti pie tā strādāt un nepārspīlēt. Šajā jomā pastāv dažādas pieejas, kuras būtu jāpārzina, piemēram, idejas, kas paliek prātā (brāļu Hītu (Heath) koncepts) vai dažādas stāstīšanas tehnikas.

Kā teica Alberts Einšteins: “Lietas jāpadara tik vienkāršas, cik vien iespējams, bet ne vienkāršākas.” 

 

Tekstam jābūt precīzam

Lasītāji kļūdas parasti pamana, tās novirza viņu uzmanību no teksta satura un vienlaicīgi vājina teksta autora autoritāti. Ja pasniedzējs, ienākot telpā, pirmajā pateiktajā teikumā pieļauj gramatikas kļūdu, autoritāti ir grūti atgūt. Vēl sarežģītāk ir digitālajā izglītībā, jo kļūdas viegli var tikt pavairotas un lasītājs teksta autoru neredz, kas savukārt rada papildus grūtības kļūdu izlabot.

Izdevniecības lasa un pārbauda tekstus vairākas reizes, jo viņu gadījumā nepamanīta kļūda var dārgi maksāt, ja visa publikācijas tirāža ir jāiznīcina. Tādēļ ir ieteicams sekot izdevniecību piemēram un padarīt korektūras lasīšanu par ieradumu. Korektūrā teksts jālasa uzmanīgi, vislabāk, ja to dara cilvēks, kuram teksts nav pazīstams, lai pamanītu un izlabotu pareizrakstības, pieturzīmju lietošanas un stila kļūdas. Ideālā gadījumā šo darbu var uzticēt profesionālam korektoram, tomēr var palīdzēt arī cilvēki, kuriem tekstu pārlasīšana nav ikdienas nodarbe.

Tātad vajadzētu tekstu nodot pārlasīšanai, it īpaši, ja to paredzēts saglabāt un pavairot. Atcerieties izmantot automātiskās labošanas funkciju, tomēr nevajadzētu tai akli uzticēties, jo tekstā pēkšņi var parādīties kāds vārds, kas pilnīgi neiederas kontekstā.

       

  

Attēli

Izglītojošam saturam bieži vien tiek pievienoti attēli. Tomēr to kvalitāte ir atšķirīga. Kādi noteikumi būtu jāievēro, lai rezultāts izskatītos profesionāls?

Ieteicams:

  • veidot attēlus vienotā stilā un to konsekventi ievērot;
  • apzināti atstāt baltus laukumus. Nav ieteicams katrā brīvajā vietā ievietot attēlu;
  • pievienojot arhīva fotogrāfijas, censties izvairīties no klišejiskām ilustrācijām, kas bieži tiek atkārtotas (izmantojiet rīku images.google.com);
  • sarežģītu saturu paskaidrot ar diagrammām un attēliem;
  • ja iespējams, izmantot infografikas un tabulas;
  • ievērot, lai grafiku dizains (krāsas, ikonas, elementi un to aizpildītais laukums) kalpotu mērķim.

Saistībā ar digitāliem produktiem bieži vien runā par dizaina sistēmu. Tā nozīmē vienotu grafisku izpildījumu visam projektam, kas padara gala produktu optiski viengabalainu, skaidru un vienkārši lietojamu.

Ja tiek veidots saturs lieliem uzņēmumiem, tad viens no grafiskā noformējuma noteikumiem var būt korporatīvās vizuālās identitātes – uzņēmuma krāsu un grafiskā dizaina – ievērošana.

  

Kā to visu savienot?

Ir jāsaprot, ka izmaksu struktūra digitālajā izglītībā nedaudz atšķiras no izmaksām tradicionālajā izglītībā. Pirmajā gadījumā izmaksas nav tik tieši saistītas ar pakalpojuma sniegšanu.

Tādēļ ir vērts investēt augstvērtīgos materiālos, kurus pēc tam var izmantot dažādām vajadzībām. Ja autoram jāiesniedz saturs rakstveidā, viņš ir vieglāk vadāms un viņu var mudināt izmantot dažādus līdzekļus, piemēram, domas skaidrākai formulēšanai.

Digitālos materiālus var vieglāk piemērot nekā analogos (statiskos un asinhronos). Viena un tā paša satura pārdošana vairākiem klientiem parasti ir daudz lētāka nekā produkta radīšana, tādēļ jārūpējas par to, lai tas tiktu sagatavots rūpīgi.

Turklāt jāatceras, ka uzdevumus var sadalīt starp komandas biedriem. Gatavojot vebināru, kolēģi, kuri tajā brīdī nav noslogoti, var palīdzēt veikt dažādus uzdevumus, piemēram, pārlasīt tekstus un palīdzēt pasākuma organizācijā. Bez tam projekta gaitā tā darbiniekus var arī īpaši sagatavot noteiktu darbu veikšanai.

Jebkurā gadījumā ir svarīgi pievērst uzmanību satura kvalitātei, jo, kā zināms, tiešsaistē nekas netiek aizmirsts, tādēļ jācenšas strādāt tā, lai ar sevis radīto saturu var lepoties un lai tas palīdzētu iegūt jaunus klientus.

Intervijas audio ieraksts iniciatīvas “Digitālā apmācība” ietvaros fonda Digital Creators kanālā poļu valodā pieejams: https://www.youtube.com/channel/UCreg3eyhCM8wrbAguDQaowA.

  

Par autoru:

Slavomirs Laiss (Sławomir Łais) – ir pedagogs, izglītības materiālu attīstītājs, daudzu publikāciju autors, bloga praktykatrenera.pl izveidotājs, galvenais runātājs konferencēs. Viņš ir uzņēmuma OSI CompuTrain prezidents, mācību karšu komplekta Learning Battle Cards un tāda paša nosaukuma metodes un rīku līdzattīstītājs. Bez tam viņš ir pasniedzējs un sniedz konsultācijas par moderno tehnoloģiju izmantošanu nodarbībās. Fonda Digital Creators dalībnieks. EPALE vēstnieks.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn Share on email
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 8. no 8
  • Lietotāja Ieva Cekule attēls
    Vairākas reizes esmu pieredzējusi dažādus rakstiskus darbus, kurus aizveru jau pēc brīža, jo tie ir uzrakstīti pārāk sarežģīti vai arī pārāk garlaicīgi. Uzskatu, ka šī publikācija ir labs piemērs tam, kā katram no mums vajadzētu veidot rakstiskus materiālus. Lai lasītājs tekstu izlasītu ir nepieciešams sarežģītu domu pasniegt ar vienkāršību un tajā pašā laikā inteleģenci. Paldies par noderīgu informāciju.

    LU studente
  • Lietotāja Katarzyna Cieślar attēls
    Świetnie napisany artykuł i bardzo ciekawy webinar. Zasady wypisane w punktach mam już zapisane nad biurkiem i zamierzam stosować się do nich jak tylko się uda, a szczególnie w zakresie pracy nad zmniejszeniem stosowania zdań wielokrotnie złożonych. 
  • Lietotāja Monika Schmeichel-Zarzeczna attēls
    Bardzo przydatne wskazówki - dla mnie szczególnie ważna w odbiorze treści poza warstwą merytoryczną jest właśnie warstwa wizualna - jednolita stylistycznie i pozbawiona horror vacui :).
    Jeśli chodzi o narzędzia to dodam jeszcze language tool.
    Jest to darmowy i prosty w obsłudze korektor stylistyczny i gramatyczny. Korzystam z niego dość często do korekty interpunkcji, o której nagminnie zapominam pisząc teksty :)
    W styczniu również  popełniłam tekst, w którym opisałam ciekawe narzędzia edytorskie i korektorskie. Wklejam link jeśli chcielibyście zobaczyć z czego jeszcze można korzystać:
  • Lietotāja Wiktoria Sowińska attēls
    Wyszczególnione przez Pana zasady dotyczące przejrzystości testu i ilustracji powinny wisieć nad biurkiem każdego edytora, ponieważ zawsze warto mieć je na uwadze. Co więcej, nawet jeśli wydaje nam się, że doskonale pamiętamy o tych podstawowych wskazówkach, w trakcie "prac wykończeniowych" często je pomijamy. Z perspektywy studentki zgodzę się, że im klarowniej jest stworzony tekst, tym łatwiej coś z niego wyciągnąć i zapamiętać - a kiedy szybko trzeba zapoznać się z kilkoma artykułami i fragmentami podręczników, jeszcze bardziej doceniam stosowanie tych zasad przez autorów. Niestety, większość tekstów, z którymi mam styczność, jest pisana w sposób ciągły, dość rozlany (potoczne lanie wody), a poszczególne akapity składają się z często z 2- 3 bardzo złożonych zdań. Co prawda są to książki, więc to naturalne, że nie stawia się wobec nich takich wymagań jak tekstom cyfrowym.Jednak obecnie, zwłaszcza w dobie nauczania zdalnego, w zdecydowanej większości opieramy pracę na tekstach czytanych głównie z ekranu komputera. Z kolei poza studiami czytam kilka blogów, gdzie obserwuję tendencję do nadmiernego stosowania tych zasad. Chociaż upraszczanie tekstu docelowo ma zwiększyć naturalność przekazu, to jeśli jest on zbyt rozbity, a dodana grafika niczym się nie wyróżnia, całość wydaje się dosyć mdła i nudząca. Dlatego dodałabym do wspomnianych przez Pana zasad dwie następujące: 
    1. Pamiętajmy, żeby nie popadać w skrajność - nadmierne uproszczenie i ujednolicenie zniechęca odbiorcę.
    2. Autorzy podręczników powinni zwracać szczególną uwagę na zachowanie przejrzystości i prostoty tekstu. 

    Poza tym, dzięki Panu, poznałam narzędzie jasnopis.pl, które bez wątpienia zacznę  wykorzystywać oraz zwrócił Pan moją uwagę na design system. Myślę, że teraz bardziej świadomie będę starała się dobierać motyw przewodni dla różnych tekstów i projektów, żeby nie były nudne, ale jednocześnie nie rozpraszały odbiorcy.  
  • Lietotāja Sławomir Łais attēls
    Zgadzam się, że nie można przesadzić - jak we wszystkim. Myślę, że w razie wątpliwości lepiej za bardzo uprościć niż za mało. Dochodzi jeszcze kwestia merytoryczna - upraszczanie formy przekazu nie powinno spowodować, że pojawią się błędy zbytniego uproszczenia merytorycznego. Są rzeczy, które powinny być napisane.
    Ja poprawiam wiele fragmentów tekstu, gdy czytam go ponownie i widzę, że trudno płynnie czytać. Często też w drugim przebiegu zamieniam zdania złożone w sposób: jedno złożone = dwa pojedynczne. 

  • Lietotāja Barbara Habrych attēls
    Zestaw podstawowych zasad, ale jak często zapominanych :)
    Warto o tym przypominać.
    Obok wspomnianego Jasnopisu jest też Logios - aplikacja, która bada cechy stylistyczne tekstów i określa tzw. wskaźnik mglistości tekstu - FOG. Mglistość języka to cecha, która utrudnia percepcję tekstu, a jej poziom zależy od długości wyrazów i zdań. 
    Dzięki aplikacji Jasnopis czy Logios możemy dopasować nasz tekst do potrzeb, możliwości czy oczekiwań odbiorców. 
    FOG dla Twojego tekstu: 11-12 lat edukacji DIAGNOZA: język dość trudny (matura). Chyba w sam raz na Epale? :)


  • Lietotāja Nina Woderska attēls

    Z ciekawością weszłam na podaną stronę i sprawdziłam to narzędzie na własnym doktoracie. "Jest napisany za trudnym językiem" - to była wymówka. :) Zgodzę się ze Sławkiem, że warto mieć pod ręką różne narzędzia, ale też nie zapominać o innych elementach. Od siebie dodam jeszcze pewne "uleżenie się tekstu". Warto, moim zdaniem, po napisaniu odłożyć na dzień, dwa i potem do niego wrócić. 
  • Lietotāja Sławomir Łais attēls
    Dzięki za kolejne narzędzie - z pewnością się przyda. Ja akurat jestem z natury gadatliwy, więc staram się ujarzmić ciągoty do długich zdań. Myślę, że trzeba mieć narzędzia pod ręką, ale najważniejsze jest to, żeby uświadomić sobie, że to ważne. Dla mnie ważne jest też przeczytanie tekstu przez kogoś znajomego i sprawdzenie czy mu się "dobrze" czytało.
    Dzięki za sprawdzenie tekstu. Spróbuję popracować nad pisaniem, żeby nie wymagało matury.