Profesore Linda Daniela: Attālinātās mācības. Riski, par kuriem jādomā nākotnē


Pandēmija radījusi līdz šim nebijušu situāciju, kad izglītībā runā nevis par to, vai izglītības tehnoloģijas izmantot un no kura vecuma to darīt, bet gan par to, kuras tehnoloģijas izvēlēties, kuras no tām varētu efektīvāk palīdzēt mācīties un kuri tehnoloģiskie risinājumi ļaus labāk organizēt mācību procesu dažādām izglītojamo mērķgrupām.
Dažādu līmeņu risinājumi
Šobrīd fokuss ir mainījies uz to, kā šādā attālinātā mācību procesā nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kas ir atbilstoša visām mērķa grupām, paredzot, ka attālinātajā mācīšanās režīmā mērķus sasniedz arī jaunākā vecuma skolēnu grupas, kuru pašvadītas mācīšanās prasmes vēl nav attīstītas augstā līmenī. Risinājumi var dalīties vairākos līmeņos.
Pirmkārt, visos izglītības posmos būtisks ir tehnoloģiju un digitālo mācību līdzekļu nodrošinājums.
Otrkārt, skolēnu un skolotāju digitālā kompetence.
Treškārt, jaunākos vecuma posmos vērā jāņem skolēnu lasītprasmes un lasītā teksta izpratnes līmenis.
Ceturtkārt, digitālie mācību līdzekļi un to atbilstība skolēnu kognitīvajam spējām.
Šībrīža risinājumi ir uzskatāmi par krīzes risinājumiem, bet, pamazām piemērojoties dzīvei jaunajā režīmā, varētu tikt apzinātas labās prakses. Prognozējams, ka attālināta mācīšanās var padarīt izglītību pieejamāku un iekļaujošāku.
Jauni riski
Par spīti ieguvumiem, ir arī riski, kas jāņem vērā, lai attālinātais mācību process neradītu jaunus riskus, kas var būt gan arvien lielāka digitālā plaisa, gan arvien lielāka sociālā nevienlīdzība starp dažādu ienākumu līmeņu cilvēku grupām, un tas var radīt situāciju, ka pie zināšanām tiek tikai priviliģētās cilvēku grupas.
Jāvelta uzmanība tādiem faktoriem kā lasītprasmes attīstība, ko vieglāk var apgūt klātienes mācību procesā, bet grūtāk apgūt attālināti. Turpinoties attālinātajam mācību procesam, lasītprasmes līmenis būs atkarīgs no skolēnu ģimenes spējām nodrošināt, ka lasītprasme tiek apgūta augstā līmenī, bet citiem tas var būt faktors, kas veicina tālāku sociālo atstumtību.
Punkti, par kuriem jādomā nākotnē
- Par vispārēju digitālo kompetenču attīstību.
- Mācīšanās attālināti prasa vairāk laika. Kā organizēt mācību saturu, kā pārskatīt sasniedzamos mācīšanās mērķus, un kā pārskatīt mācību satura organizatoriskās formas?
- Kā veicināt mācīšanās motivāciju un mazināt vēlmi pievērsties citām aktivitātēm? Ko darīt ar skolēniem, kuru motivācija mācīties nav tik attīstīta?
- Izolētības izjūta: neskatoties uz to, ka ikviens vēlas izjust brīvību, tomēr nepieciešamība pēc sociālajiem kontaktiem joprojām ir aktuāla.
- Attālinātajā mācību procesā skolēniem ir jāiemācās mācīties un jāatrod pašiem savs veids, kā sekmīgāk apgūt zināšanas, bet tas ir liels izaicinājums jaunākiem skolēniem
Par visiem aspektiem, kuri jāņem vērā šobrīd un par kuriem jādomā nākotnē, var lasīt pilnajā LV Portāls rakstā "Attālinātās mācības. Riski, par kuriem jādomā nākotnē".
Attālinātā mācību procesa organizēšana bija arī viens no pētniecības virzieniem projektā “Dzīve ar Covid-19”, kurā iesaistījās Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pētnieki (VPP-COVID-2020/1-0013).
Komentārs
Attālinātas mācības nākotnē
Paldies par rakstu!
Noteikti piekrītu uzrakstītam. 21. Gadsimtā tehnoloģijas attīstas īpaši ātri un nomaina viens otru, vēl divus gadus atpakaļ neviens neuzdrošinājās runāt par attālināta mācībām skolās- šobrīd tā jau ir mūsu realitāte. Es uzskatu, ka attālinātas mācības varētu kļūt par labu alternatīvu esošai sistēmai, bet vēl labāk tā var papildināt un uzlabot to. Uzreiz nāk prātā situācija, kad daudzie skolēni slimo un vairākas dienas pavada mājās. Izmantojot zoom vai citas līdzīgas platformas bērni var neizlaist svarīgas tēmas un turpināt mācības. Ir arī daudz digitālo riku kas varētu palīdzēt piesaistīt skolēnu uzmanību materiālām, - piem. dažādi testu un prezentāciju saites. Nerunājot jau par primitīvam video un kino materiāliem, kuri dažreiz palīdz skolēniem labāk saprast mācību vielu.
P.S. Ļoti labi ka autors norāda uz riskiem un attālinātas mācības trūkumiem. Jo tikai diskutējot par mīnusiem mēs varēsim sasniegt mērķi - moderna un katram pieejama izglītība.
Pārdomas
Paldies par raksta ievietošanu!
Es pilnīgi pievienojos šiem jpunktiem ar riskiem nākotnē! Man visnotaļ ir liels prieks, ka aizvien vairāk sāk domāt par digitālām kompetencēm. Turklāt jau drīzumā tiks nodrošināti apmācību kursi, lai skolās būtu tehnoloģiju mentori, kuri palīdz orientēties izglītības rīkos, apmāca, iesaka! Tas būs ļoti labs ieguldījums gan skolotājos, gan skolēnos! Ja skolotājs labi pārzinās tehnoloģijas, tad arī skolēns to apgūs ātri un kvalitatīvi!
Mani ļoti satrauc jautājumi par motivāciju un izolētības sajūtu, jo arī pašreizējā pieredze liecina, ka skolēniem trūkst motivācijas, viņi ir saguruši. Tagad, atgriežoties klātienes mācībās, paveras cits skats uz mācībām! Personīgā pieredze rāda, ka arī dažādu rīku izmantošana tiešsaistes stundās ir palīdzējusi noturēt motivāciju un aizraut skolēnus! Taču šeit, manuprāt, ir ļoti svarīga mājas vide, lai skolens varētu kavlitatīvi mācīties no mājām, ir nepieciešma labvēlīga mācību vide mājas. Un ar to nedomāju tikai fizisko vidi, kas ir mums apkārt, bet arī emocionālo. Arī tas ir liels temats, kas būtu jāapspriež, būtu svarīgi izglītot vecākus, kā viņi spēj ietekmēt bērna vēlmi mācīties.
Šis raksts noteikti liek aizdomāties, pat izraisa nelielu satraukumu! Bet galvenais ir rīkoties un meklēt risinājumus!
Protams, viss jaunais rada…
Protams, viss jaunais rada riskus un problēmas, kā arī ieguvums, nenoliedzami, ka šajā attālināto mācību veidā esam iegrūsti diez gan negaidīi un daudziem arī ļoti nevēlami.
Pēc savas pieredzes varu teikt, ka ir skolēni, kas ļoti veiksmīgi tiek galā ar procesu, kas viņa mācīu spējas neietekmē, bet diemžēl ir skolēni, kas tiešām ieslīgst smagā depresijā, nezinot, kā mācīties, neprotot plānot savu laiku. Kā arī skolotājiem, tas uzliek lielāku darbu, vēl vairāk jāgatavojas stundām, lielāki labošanas darbi, laika trūkums, attālināti mācoties noteikti iemācīsim mazāk nekā klātienē. Protams, katrs pats labāk izsver kā viņam vieglāk un patīkamāk strādāt.! Taču, lai kā mēs katrs gribēt strādāt , vienozīmīgi uzskatu, ka agrāk vai vēlāk būs šī mācīšanās gan attālināti, gan klātienē. Bet šī ielēkšana attālinātajās mācībās rāda to, ka mēs spējam pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Problēmu apzināšanās, lai tās riisinātu
Paldies autorei par vērtīgo rakstu!
Šis raksts lieliski sasaucās un rezonē ar citu autoru rakstiem šajā portālā, kuros rodami ieteikumi veiksmīgai mācību stundu vadīšanai tiešsaistes formātā. Un iemesls tam ir sekojošs. Ir notikušas pārmaiņas un nu jau kādu laiku par normu kļuvusi izglītība tiešsaistē. Un nu jau vairāk vai mazāk esam tam pielāgojušies un arvien vairāk ir pieejama informācija un rīki, lai attālinātās mācības organizētu pēc iespējas veiksmīgāk un kvalitatīvāk. Tomēr, nevajadzētu ļauties eiforijai un, rodot arvien jaunus digitālos rīkus kā šo attālināto mācību procesu uzlabot, aizmirst, ka šie vēljoprojām ir jauna, nebijusi situācija un esošos risinājumus vēljoprojām varētu saukt par krīzes risinājumiem. Tādēļ uzskatu, ka ir īpaši svarīgi, ka paralēli tam, ka tiek radītas jaunas un ērtas iespējas attālinātajām mācībām, paralēli tiek veikti pētījumi par to, kā šis process darbosies ilgtermiņā un ko mēs varam darīt, lai šo procesu pilnveidotu. Man, kā topošajam pedagogam, šie 10 punkti (riski) rada vielu pārdomām par to, ko es kā pedagogs varu darīt, lai situāciju uzlabotu, kā arī – rada drošības sajūtu, jo par šāda veida problēmām tiek domāts plašākā mērogā. Un kā jau mēs zinām – problēmas apzināšanās ir pirmais solis uz to risinājumu rašanu!