chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

Emuārs

Profesore Linda Daniela: Attālinātās mācības. Riski, par kuriem jādomā nākotnē

18/01/2021
Aldis Lazda
Valoda: LV

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekānes, profesores Lindas Danielas viss raksts lasāms 18.01.2021. LV portāla publikācijā "Attālinātās mācības. Riski, par kuriem jādomā nākotnē".

Pandēmija radījusi līdz šim nebijušu situāciju, kad izglītībā runā nevis par to, vai izglītības tehnoloģijas izmantot un no kura vecuma to darīt, bet gan par to, kuras tehnoloģijas izvēlēties, kuras no tām varētu efektīvāk palīdzēt mācīties un kuri tehnoloģiskie risinājumi ļaus labāk organizēt mācību procesu dažādām izglītojamo mērķgrupām.

 

Dažādu līmeņu risinājumi

Šobrīd fokuss ir mainījies uz to, kā šādā attālinātā mācību procesā nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kas ir atbilstoša visām mērķa grupām, paredzot, ka attālinātajā mācīšanās režīmā mērķus sasniedz arī jaunākā vecuma skolēnu grupas, kuru pašvadītas mācīšanās prasmes vēl nav attīstītas augstā līmenī. Risinājumi var dalīties vairākos līmeņos.

Pirmkārt, visos izglītības posmos būtisks ir tehnoloģiju un digitālo mācību līdzekļu nodrošinājums.

Otrkārt, skolēnu un skolotāju digitālā kompetence.

Treškārt, jaunākos vecuma posmos vērā jāņem skolēnu lasītprasmes un lasītā teksta izpratnes līmenis.

Ceturtkārt, digitālie mācību līdzekļi un to atbilstība skolēnu kognitīvajam spējām.

Šībrīža risinājumi ir uzskatāmi par krīzes risinājumiem, bet, pamazām piemērojoties dzīvei jaunajā režīmā, varētu tikt apzinātas labās prakses. Prognozējams, ka attālināta mācīšanās var padarīt izglītību pieejamāku un iekļaujošāku.

 

Jauni riski

Par spīti ieguvumiem, ir arī riski, kas jāņem vērā, lai attālinātais mācību process neradītu jaunus riskus, kas var būt gan arvien lielāka digitālā plaisa, gan arvien lielāka sociālā nevienlīdzība starp dažādu ienākumu līmeņu cilvēku grupām, un tas var radīt situāciju, ka pie zināšanām tiek tikai priviliģētās cilvēku grupas.

Jāvelta uzmanība tādiem faktoriem kā lasītprasmes attīstība, ko vieglāk var apgūt klātienes mācību procesā, bet grūtāk apgūt attālināti. Turpinoties attālinātajam mācību procesam, lasītprasmes līmenis būs atkarīgs no skolēnu ģimenes spējām nodrošināt, ka lasītprasme tiek apgūta augstā līmenī, bet citiem tas var būt faktors, kas veicina tālāku sociālo atstumtību.

 

Punkti, par kuriem jādomā nākotnē

  • Par vispārēju digitālo kompetenču attīstību.
  • Mācīšanās attālināti prasa vairāk laika. Kā organizēt mācību saturu, kā pārskatīt sasniedzamos mācīšanās mērķus, un kā pārskatīt mācību satura organizatoriskās formas? 
  • Kā veicināt mācīšanās motivāciju un mazināt vēlmi pievērsties citām aktivitātēm? Ko darīt ar skolēniem, kuru motivācija mācīties nav tik attīstīta?
  • Izolētības izjūta: neskatoties uz to, ka ikviens vēlas izjust brīvību, tomēr nepieciešamība pēc sociālajiem kontaktiem joprojām ir aktuāla.
  • Attālinātajā mācību procesā skolēniem ir jāiemācās mācīties un jāatrod pašiem savs veids, kā sekmīgāk apgūt zināšanas, bet tas ir liels izaicinājums jaunākiem skolēniem

Par visiem aspektiem, kuri jāņem vērā šobrīd un par kuriem jādomā nākotnē, var lasīt pilnajā LV Portāls rakstā "Attālinātās mācības. Riski, par kuriem jādomā nākotnē".

 

Attālinātā mācību procesa organizēšana bija arī viens no pētniecības virzieniem projektā “Dzīve ar Covid-19”, kurā iesaistījās Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pētnieki (VPP-COVID-2020/1-0013).

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn Share on email