Prasmju fabrika jeb ieskats Eiropas izglītības fonda (European Training foundation[1]) direktores Pilvi Torsti podkāstā par to, kā globālā krīze ietekmē šodienas izglītību un kam vajadzētu pievērst galveno uzmanību. Ko nozīmē globālais skatījums uz izglītību un kā viens risinājums var derēt visām problēmām, t.sk. iekļaujošai izglītībai?

Pilvi Torsti atsaucas uz vairāku preses izdevumu viedokļiem, tā, piemēram, The Economist raksta, ka valdības ignorē COVID-19 negatīvo ietekmi uz izglītību, The Wasinghton Post – sabiedriskā izglītība sasniedz episku disproprociju jeb krīzi. Pilvi piekrīt, ka izglītībā ir liela krīze un lielākā pazīme ir tam, kāda izglītība bija pirms COVID-19 pandēmijas un pēc COVD-19. Pandēmijas laiks atnesa jaunus izaicinājumus. Pilvi izdala trīs galvenās lietas, kuras raksturo COVID-19 ietekmi. Pirmkārt, politiķi un citas ietekmīgas personas pēdējo divu gadu laikā ir pastiprināti pievērsuši uzmanību izglītībai un tās nozīmei.   Uzmanības fokusā ir vienāda piekļuve mācībām. Jāņem vērā, ka katras valsts pieredze ir citādāka un, tostarp, tās radikāli atšķiras, it sevišķi, kad runājam par tādu tēmu kā izglītība. Dažās valstīs skolas bija pilnībā slēgtas un mācības notika tikai tiešsaistē.

Otrkārt, izglītības privatizācija vairākās valstīs, sabiedriskā sektora problēmas: COVID-19 ietekmē arī privātā sektora rīcībspēju jeb veidu, kā tiek organizēts mācību process. Privatizācija joprojām ir atklāts jautājums, kā arī nevienlīdzība.

Attiecībā uz krīzes dziļumu jeb ietekmi, Pilvi atgādina, ka izmaiņas izglītības sistēmā vienmēr ir skatāmas ilgtermiņā – gan pozitīvas, gan negatīvas. Taču Pilvi ir pieredzējusi, kad ilgtermiņa ieguldījumi ir nesuši pozitīvas pārmaiņas. Kaut arī dzīvojam ļoti neparedzamā laikmetā, gaisma tuneļa galā ir redzama, tā saka Pilvi. Izglītība ir tā, kas var mainīt pasauli.

Treškārt, kad skatāmies uz izglītības rezultātiem, tad pirmais valstu piemērs, kas nāk prātā, ir Somija – daudzviet tā ieņem pirmo vietu izglītības jomā. Mainās valdības, mainās politika, kā ir iespējams noturēt vienu virzienu, kas ved uz panākumiem? Pilvi ieteikums ir izmantot Parlamenta komisijas; Somijas panākumu atslēga ir visaptveroša izglītības sistēma. Daudzās valstīs parlamenta komisijas ir vājas un “sašķeltas”, bet ne Somijas gadījumā. Tajā ikviens ir iesaistīts un atbildība ir sadalīta vienlīdzīgi. Jautājums – vai politiķi ir motivēti veikt izmaiņas izglītības sistēmā, kur rezultāti būs redzami pēc ilgāka laika? 15 gadus atpakaļ, kad bija liels t.s. “drop out”, neviens nesekoja līdzi jaunieša gaitām, bet tagad tas ir obligāts nosacījums līdz pat vecumam, kad jaunietis sasniedz 18 gadus. 

Kāds ir izglītības globālais skatījums? Izglītības sistēmas ir nacionālas un katrā valstī – ļoti atšķirīgas. Šodien, lai mēs būtu sekmīgi, ir nepieciešams globāls skatījums uz lietām. Digitalizācija ir sniegusi ļoti daudzas iespējas, it sevišķi, ja salīdzina ar periodu pirms COVID-19 pandēmijas, taču skolēni vai skolotāji neredz sevi kā daļu no globālā tīkla. COVID-19 pandēmija mainīja šo pieeju un jebkurš pasniedzējs vai skolēns no jebkuras vietas pasaulē varēja iesaistīties izglītības procesā. Iespējams, nākotnē nonāksim pie globālas izglītības institūcijas nevis nacionālas. Taču šajā stāstā par globālo ceļu liela nozīme ir pašvaldībām un tam, kā reģionu cilvēki iekļaujas sistēmā. Mēs atrodamies kaut kur pa vidu, daudzi panākumi ir kļuvuši par ikdienas realitāti, bet ir pareģojumi, kuri nav piepildījušies. Kā piemēru Pilvi min pašbraucošas mašīnas – par tām runāja 10 gadus atpakaļ un tās joprojām nav kļuvušas par realitāti. Pivli aicina apgūt pamatus jebkurā no nozarēm, jo tieši pamatzināšanām ir liela nozīme. Otra lieta, ko atzīmē Pivli ir zināšanas, kuras nemāca, bet ir ļoti būtiskas, lai sasniegtu progresu – sociālā emocionalitāte, ētika un citas –  holistika pieeja visos izglītības līmeņos. 

Pilnu ierakstu var noklausīties šeit.