chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Pica, taksometri un pieaugušo izglītība: karjeras iespējas mūsdienu tiešsaistes pasaulē

04/12/2018
by Aldis Lazda
Valoda: LV
Document available also in: EN HR CS FR SL HU DE EL IT PL ES

/lv/file/adult-learning-and-gig-economyAdult learning and the gig economy

Adult learning and the gig economy

 

Endrjū Makošans (Andrew McCoshan), EPALE tēmu koordinators, dalās pārdomās par to, ko pieaugušo izglītība var mācīties no tiešsaistes taksometru pakalpojumu sniedzējiem un picu piegādes uzņēmumiem, kas ir revolucionarizējuši mūsu darba stilu.

 

Dalīšanās ekonomikā (angļu: „Gig-Economy”) darbs tiek organizēts citādi. Tiešsaistes platformas apvieno preču un pakalpojumu pircējus un pārdevējus, un cilvēki var piedāvāt sevi kā darbaspēku, veicot atsevišķus īslaicīgus darbus vai projektus, vai gadījuma darbus (angļu: Gigs). Agrāk gadījuma darbi bija saistīti tikai ar mūzikas jomu. Digitālā revolūcija ir radījusi tādus uzņēmumus kā Uber un Airbnb un līdz ar to arī lielākas iespējas  patstāvīgam darbam. Tiešsaistes platformas piedāvā iespējas kvalificētiem speciālistiem, piemēram, dizaineriem, redaktoriem, programmētājiem un skaņu tehniķiem. Tomēr arī  mazāk kvalificētiem darbiniekiem, piemēram, taksometru vadītājiem vai velokurjeriem šīs platformas sniedz vairāk iespēju. 

Vēl nav īsti skaidrs, kādu iespaidu tā varētu atstāt uz profesionālo karjeru. Skaidrs ir viens - tā viennozīmīgi mainīsies. Mēs jau kādu laiku zinām, ka vairs nav garantijas „darbam mūža garumā”. Pirms gandrīz 25 gadiem Čārlzs Hendijs (Charles Handy) radīja jēdzienu „Darbs ar portfolio”. Pašnodarbināto skaits kopš tā laika gandrīz nav mainījies, bet ir mainījusies attieksme pret patstāvīgumu:

„Mūsdienās ir gods strādāt vienlaicīgi piecās darba vietās par konsultantu vai ārštata darbinieku. Tas apliecina personas vērtību. Darbs no mājām, strādāšana kafejnīcā, uzņēmumu dibināšana, kurā ietilpst konsultāciju komandas un ārštata darbinieki, kurus var satikt tikai tiešsaistē... Tāds darba stils liecina par „iniciatīvu”, „radošumu” un „piemērošanās spēju”, kas modernajā darba pasaulē ir kļuvušas par pieprasītām personības iezīmēm.”

Miha Kaufmanis (Micha Kaufman) – Fiverr līdzdibinātājs un izpilddirektors

Digitālās platformas uzņēmumiem piedāvā darījumu iespējas, un tie vienkāršāk var atrast tirgus nišu. Saskaņā ar Arunu Sundararajanu (Arun Sundararajan) ”vairs nav nepieciešama augsta specializācija, lai skaitītos kvalificēts piedāvātājs, jo šīs platformas tiek saistītas ar uzticību, zīmolu un profesionālo kompetenci”. Dalīšanās ekonomika uzņēmumiem var palīdzēt ietaupīt līdzekļus papildus izdevumiem, biroju telpām un apmācībām. 

 

Priekšrocības un trūkumi

Jauniem nodarbinātības veidiem, tādiem kā dalīšanās ekonomika, ir priekšrocības un trūkumi. Uzņēmumi ietaupa naudu, jo viņiem vairs nav nepieciešamības apmācīt pilna laika darbiniekus. Bet kādā veidā darbinieki tiek izglītoti? Jūs varat pārdot savu talantu tiešsaistē, un Jums piemīt šim nolūkam nepieciešamās spējas, bet, ja tās nebalstās uz pietiekamām zināšanām, kā Jūs varat savas spējas pilnveidot? Varbūt Jūsu darba stils rada Jums vērtīgas spējas, bet kādā veidā Jūs varat tās ticami pārbaudīt?

Kādā veidā pieaugušo izglītībai būtu jāreaģē uz šādiem izaicinājumiem? Daudzas problēmas, kuras radījusi dalīšanās ekonomika, nav jaunas, lai gan tām, iespējams, ir plašāka ietekme, jo tā skar arvien vairāk strādājošo. Pašnodarbinātie un nepilnu darba laiku strādājošie apmācību jomā vienmēr ir bijuši neizdevīgākā stāvoklī salīdzinot ar pilntiesīgiem darba ņēmējiem: pilntiesīgi darbinieki, jo īpaši lielos uzņēmumos, var izmantot personāldaļas piedāvājumus un piedalīties apmācībās. Zināšanas dalīšanās ekonomikā droši vien pārsvarā tiek iegūtas neoficiālā ceļā. Īpašās spējas un zināšanas tiek apgūtas, lai iegūtu kāda uzdevuma veikšanai nepieciešamās kompetences.

Tomēr lielākā uzmanība būtu jāpievērš zemu kvalificētajiem darbiniekiem. Kā to saka kāds autors:

„Optimistiem dalīšanās ekonomikā sola veiksmīgu nākotni kā uzņēmējiem un neierobežotas inovācijas. Pesimistiem tā saistās ar šausminošām izredzēm, kurā beztiesīgiem strādniekiem jācīnās par katru nākamo gabaldarbu.”

Zemu kvalificēti darbinieki absolvē mazāk oficiālu apmācību nekā augstāk kvalificēti. Taksometru šoferiem vai picu piegādes servisa darbiniekiem darba attiecību veids droši vien vēl vairāk samazina iespējas apmeklēt oficiālas apmācības. 

 

Pieaugušo izglītība: kā picu piegādes servisā!

Labā ziņa ir tā, ka pieaugušo izglītībai šādu problēmu risināšanai ir plaša pieredze. Tomēr šī pieredze tagad ir jāpielieto tiešsaistē. 

Lai gan dalīšanās ekonomika vēl atrodas bērnu autiņos, jau tagad ir skaidrs, ka pieaugušo izglītībā jāizmanto līdzīgas platformas un instrumentus, lai atbilstu šādu apmācāmo vajadzībām.

Tāpat kā jau minētās platformas apvieno picu pārdevējus un pircējus, pieaugušo izglītībā tām būtu jāapvieno izglītotājus ar apmācāmajiem. Mums jārada vide, kurā izglītotāji var attīstīt inovatīvu pieeju, lai atbilstu jaunajām prasībām.

Šāda pieeja nav lēta. Svarīgākais tajā ir investīcijas un sadarbība ar citām ieinteresētajām pusēm. Tomēr mēs varam virzīties uz priekšu citā līmenī, arī nelieliem soļiem:

  • Varētu izmantot digitālās tehnoloģijas, lai piedāvātu cilvēkiem iespējas mācīties, apgūstot atsevišķas mācību vielas daļas un saņemt par to kredītpunktus.
  • Mēs varētu darba ņēmējiem radīt tiešsaistes iespējas, ar kurām tiktu atzīts viņu oficiāli un neoficiāli apgūtais mācību saturs. Digitālajām tehnoloģijām piemīt vienreizējs potenciāls atbalstīt vienkārši un bez problēmām lietojamus validēšanas procesus.

Mums jāiegūst papildus informācija par to, kādā veidā darbinieki, kuri izmanto jaunos darba attiecību veidus, apgūst un attīsta tiem nepieciešamās spējas. Oksfordas interneta institūta CrowdLearn projekts, kuru finansē Cedefop, palīdzēs mums iegūt dažas atbildes. Pieaugušo izglītībai ir iespējas ne tikai sagatavoties jauniem darba attiecību veidiem, bet arī izmantot to sniegtās iespējas.


Endrjū Makošans (Andrew McCoshan) jau vairāk nekā 30 gadus darbojas tālākizglītības jomā. Vairāk nekā 15 gadus viņš veic pētījumus un to novērtējumus Eiropas Savienībai. Pirms tam viņš strādāja par konsultantu Lielbritānijā. Pašlaik Endrjū Makošans ir neatkarīgs pētnieks un konsultants, ECVET Lielbritānijas eksperts un vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Dublinas pilsētas Universitātes Izglītības centrā skolēniem, kuri atrodas nelabvēlīga situācijā.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 13
  • Lietotāja Ewa Maria Grzesiak attēls
    Barierą w kształtowaniu rynku pracy on-line są nie tylko przeszkody ze strony potencjalnych pracowników (jak np. brak umiejętności cyfrowych), ale również bariery ze strony firm (lepiej żeby pracownik siedział "przy biurku"). Ta mentalność powoli się zmienia, ale jeszcze daleka droga przed nami.
  • Lietotāja Sabīne Šķēle Stepanova attēls
    Lasot rakstu, radās pārdomas par to, vai un kā šadas idejas par veiksmīgas karjeras iespējām mūsdienu tiešsaistes pasaulē ir iespējams realizēt izglītības jomā. 
    Domājot par mūžizglītību un pieaugušo izglītību Latvijā, protams, šis varētu būt lielisks veids, kā ekonomēt laika un finanšu resusrsus cilvēkiem, kuri vēlas izglītoties, bet šādas iespējas ir tikai galvaspilsētā vai lielākajās pilsētās. Piemēram, ar tiešsaistes semināru, lekciju un prezentāciju mateiāliem varētu rīkoties arī tiešsaistē, kas būtiski samazinātu gan finansiālās izmaksas (braukšana ar transportlīdzekļiem), gan arī ceļā pavadītais laiks. No pieredzes saku, ka šāda veida piedāvājums krietni atvieglotu cilvēku izglītošanos ne tikai mūžizglītības kontekstā, bet arī dažādu interešu izglītības un platformu apguvē. Piemēram, ja cilvēks atrodas Apē, bet Līderības un vadības treniņnodarbība, kura ilgst apmēram 3h, norisinās Rīgā, nodarbību skaits 5reizes divu mēnešu garumā, kuras maksā apmēram 500eiro, šādam cilvēkam nešķitīs sasistošas nevis tādēl, ka viņš tās nevarētu atļauties apmeklēt vai intereses trūkuma dēļ, bet tās viņam nešķitīs saistošas lielo izmaksu un laika patēriņa dēļ. 
    Aizvien vairāk šie tiešsaistes mehānismi darbojas privātā biznesa jomā, bet oficiālajā mūžizglītības kontekstā novērojama krietni mazāk. 
    Domāju, ka ar laiku šādas funkcijas ieviesīsies arī izglītības jomā, jo, skatoties uz provincē esošajām problēmām - atrast sertificētus speciālistus (piemēram, fizikas, ķīmijas, matemātikas, tehniskās jaunrades pedagogus, utml.), nodrošināt pedagogaqm pilnas slodzes darbu un atalgojumu, veicinās šādas pārmaiņas, lai tos piesaistītu darbam ko var veikt tiešsaistē. 
    Manuprat, ikviena darba veicējam ir jābūt sava darba profesionālim, kurš neatkarīgi no darba vietas un apjoma, spēj savu darbu plānot un izpildīt atbilstoši saistībām, kuras ir uzņēmies. 
  • Lietotāja Sabīne Šķēle Stepanova attēls
    Lasot rakstu, radās pārdomas par to, vai un kā šadas idejas par veiksmīgas karjeras iespējām mūsdienu tiešsaistes pasaulē ir iespējams realizēt izglītības jomā. 
    Domājot par mūžizglītību un pieaugušo izglītību Latvijā, protams, šis varētu būt lielisks veids, kā ekonomēt laika un finanšu resusrsus cilvēkiem, kuri vēlas izglītoties, bet šādas iespējas ir tikai galvaspilsētā vai lielākajās pilsētās. Piemēram, ar tiešsaistes semināru, lekciju un prezentāciju mateiāliem varētu rīkoties arī tiešsaistē, kas būtiski samazinātu gan finansiālās izmaksas (braukšana ar transportlīdzekļiem), gan arī ceļā pavadītais laiks. No pieredzes saku, ka šāda veida piedāvājums krietni atvieglotu cilvēku izglītošanos ne tikai mūžizglītības kontekstā, bet arī dažādu interešu izglītības un platformu apguvē. Piemēram, ja cilvēks atrodas Apē, bet Līderības un vadības treniņnodarbība, kura ilgst apmēram 3h, norisinās Rīgā, nodarbību skaits 5reizes divu mēnešu garumā, kuras maksā apmēram 500eiro, šādam cilvēkam nešķitīs sasistošas nevis tādēl, ka viņš tās nevarētu atļauties apmeklēt vai intereses trūkuma dēļ, bet tās viņam nešķitīs saistošas lielo izmaksu un laika patēriņa dēļ. 
    Aizvien vairāk šie tiešsaistes mehānismi darbojas privātā biznesa jomā, bet oficiālajā mūžizglītības kontekstā novērojama krietni mazāk. 
    Domāju, ka ar laiku šādas funkcijas ieviesīsies arī izglītības jomā, jo, skatoties uz provincē esošajām problēmām - atrast sertificētus speciālistus (piemēram, fizikas, ķīmijas, matemātikas, tehniskās jaunrades pedagogus, utml.), nodrošināt pedagogaqm pilnas slodzes darbu un atalgojumu, veicinās šādas pārmaiņas, lai tos piesaistītu darbam ko var veikt tiešsaistē. 
    Manuprat, ikviena darba veicējam ir jābūt sava darba profesionālim, kurš neatkarīgi no darba vietas un apjoma, spēj savu darbu plānot un izpildīt atbilstoši saistībām, kuras ir uzņēmies. 

  • Lietotāja Jolanta_ Zastavnaja_ attēls
    No vienas puses, darbinieki, kas ilglaicīgi strādā vienā darbavietā un savu darbu veic izcili, savā ziņā tiek uzskatīti par lojālākiem nekā tādi darbinieki, kas maina savas darba vietas bieži. Tas , manuprāt , ir atkarīgs no darba vietas jomas un specifikas, kā arī darbinieka personībai. Mūsdienās mainās prasības pret darba ņēmēju. Kas kādreiz tika uzskatīts par stabilām vērtībām, kas nemainās,  tas mūsdienās 21.gs tiek uzskatīts ,ka pastāvēs, tas , kas mainīsies. Saistībā ar jaunā laikmeta prasībām, darba ņēmēji konkurētspējīgi ir tie, kuri izglītojas, mainās līdzi laikmetam, ir ar daudzpusīgu pieredzi. Kas nebūt neiet roku rokā ar piesaisti vienai darba vietai. 
  • Lietotāja Liene Niedola attēls
    21.gs. darbiniekam ir jābūt elastīgam un jāprot pielāgoties dažādām situācijām, darba vidēm. Uzskatu, ka Latvijā, kā postpadomju valstī vēl ļoti daudz ir dzirdami stereotipi par to, ka vienā darba vietā ir nepieciešams strādāt visu mūžu, ka darba vietas maiņa neko labu neliecina par darba meklētāju, bet es pilnībā nevēlos piekrist šiem stereotipiem, jo 21.gs. ir jomas, kurās darbinieki tiek piesaistīti uz konkrētiem projektiem, tāpat arī ir speciālisti, kuri veic gabaldarbus, strādā paralēli vairākās vietās, bet ne jau tādēļ, lai uzlabotu savu finansiālo stāvokli, bet gan, lai gūtu plašāku pieredzi un būtu augstāk kvalificējams darba tirgū, kur pieredze ir ļoti svarīga.
    Manuprāt, ir jāizskata individuāli iemesli, kādēļ cilvēki ilgstoši nepaliek strādāt vienā konkrētā iestādē. Mēs nevaram skatīties uz to caur padomju laiku prizmas, nepieciešams ir ņemt vērā darba tirgū ienākošo paaudžu īpatnības.
  • Lietotāja Renārs Rapa attēls
    Domāju, ka tas ļoti atkarīgs no nozares, kurā strādā. Pēc personīgās pieredzes strādājot izglītības nozarē un privātajā biznesā tirdzniecības jomā secinu, ka tieši pretēji, tiek novērtēts un godināts cilvēks, kurš ilglaicīgi strādā vienā darba vietā. Ir apguvis visus sīkumus un iedziļinājies niansēs, nevis darbs kaut kā izdarīts.  Man šķiet, ka bieža darba vietas maiņa attiecas uz zemāk kvalificētiem darbiem. Speciālistam vai jebkāda līmeņa vadītājam ir vajadzīgs laiks, lai iestrādātos savā amatā un radītu uzticības sajūtu, būt spēcīgam konkrētā darba vietā. Protams, tas atkarīgs no cilvēka. Ja man būtu jāstrādā vairākās darba vietās, domāju, ka darba kvalitāte, veltītais laiks sagatavojoties arī izdalītos, līdz ar to samazinātos ieguldītais darbs, enerģija katrai darba vietai.
  • Lietotāja Laima Kronberga attēls
    Šī ir pozitīva ievirze gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, jo paver neaptverami plašas iespējas. Mūsdienās tik tiešām ir daudzas profesijas, kurās darbiniekam ir iespējas izpaust savus talantus izmantojot digitālās platformas. Protams, cik lielā mērā cilvēks ir sagatavots šādam darba tirgum ir katra individuāla attieksme un pieredze attiecībā uz mūžizglītības un pašizglītošanās jēdzieniem kā tādiem. Ir neskaitami daudzi onlain kursi par visdažādākajām tēmām dažādās nozarēs. Pat skolotājiem un iestāžu vadītājiem tika sniegta iespēja apgūt kursu “Kompetenču pieeja mācību saturā” 7 nedēļas mācoties tiešsaistē. Arī es esmu izmantojusi šo iespēju, un vērtēju to ļoti pozitīvi.
  • Lietotāja Līga Vecvērdiņa attēls
    Mūsdienas iet uz priekšu, laiks un tehnoloģijas arī turpina iet uz priekšu. Manuprāt, kā darba devējam šī iespēja ir ļoti laba, jo kā jau rakstā tika minēts - nav jāapmāca pilna laika darbinieks, taču vajadzīgais darbs tiek izdarīts. Kā no darba ņēmēja puses man nepatiktu, ka nav šīs stabilitātes sajūtas, kāda ir kad strādā vienā darbā kā pilna laika darbinieks. Taču zinu cilvēkus, kuriem tieši pretēji patīk strādāt dažādās darbavietās un nebūt konkrēti vienā uzņēmumā. Tas ir ļoti atkarīgs no cilvēka rakstura iezīmēm, dzīves interesēm. Šeit vēl ir kurp tiekties, jo lai tas izdodos ir nepieciešama nopietna ideja un programma par savu  kvalifikācijas celšanu tiešsaistē vai kādā citā programmā.
  • Lietotāja Elizabet Dobre attēls
    Érdekes, hogy manapság a felsőoktatási intézmények szépen lassan, de elkezdték átvenni a digitális technológia használatát, vagyis van olyan intézmény, akiknek már nincs szüksége a saját diákjaikkal személyes kontaktra, ehelyett kiküldik az előadásokat  videó formátumban a diákoknak a levetített diaanyagokkal együtt majd a legelső személyes találkozás a vizsgán történik a tanárral (vagy esetleg még akkor sem). Szerintem maga ez a fajta digitalizáció egy felsőoktatási intézmény esetén nem a legelőnyösebb tanulási formát eredményezi.