chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Pieredzes stāsti. Gura Diham. Busteni. Rumānija.

22/09/2019
Ginta Salmina
Valoda: LV

No 31. augusta līdz 10. septembrim trīs jaunatnes darbinieces no Latvijas - Leila, Santagora un Inese piedalījās ERASMUS+ projekta “Re:Play!” mācībās. Projekta galvenās tēmas bija spēles, spēļošana un otrreizēja materiālu pārstrāde, veidojot un izgudrojot galda spēles. Projekts norisinājās Rumānijā un tajā piedalījās pārstāvji no 7 valstīm - Rumānijas, Bulgārijas, Ungārijas, Itālijas, Spānijas, Somijas un Latvijas.

Spēles un spēļošana ir ļoti būtisks process izglītībā. Bērnībā mācīšanās notiek caur rotaļām, tomēr, kādā brīdī formālās izglītības ietekmē spēles elementi mācīšanās procesā sāk zust. Tāpēc, īpaši svarīga ir arī neformālās izglītības pieeja, kas sniedz iespēju gūt mācīšanās pieredzes caur spēlēm un akcentē šādu procesu nozīmību.

Šīs mācības sākās ar ielūguma lapu un tajā iekļautu tekstu “Mēs nepārstājam spēlēties tādēļ, ka mēs kļūstam veci. Mēs kļūstam veci, tādēļ, ka pārstājam spēlēties”. Šis ir ļoti vērtīgs domu grauds, kuru vērts izvērtēt un pārdomāt. Kāda ir spēļu un spēļošanas pieejas nozīme izglītības procesā? Analizēt, kā jūtamies dažādās situācijas, un kā jūtamies, ja mācību procesā izmantojam spēļu elementus? Refleksija un savu sajūtu analīze ir ļoti nozīmīga mācību daļa neformālās izglītības mācību procesā. Tā mēs labāk iepzīstam, izprotam sevi un izprotam apkārtējos. Refleksija ir neatņemama neformālas izglītības mācību procesa daļa un bieži vien tieši tās pietrūkst formālajās iestādēs. Ne tikai mācīšanās procesā, bet arī skolu kolektīvos un vispār dažādu iestāžu kolektīvos. Kā sekas tam ir darbinieki, kas strādā formālās pieejas apstākļos, netiek uzklausīti, jūtas nenovērtēti un nejūt piederību kolektīvam/ uzņēmumam. Rumānijā tika testētas un izmēģinātas dažādas galda spēles, tika analizēta to uzbūve un meklēts izmantošanas veids izglītības procesos.

Santagora dalās ar atziņām no mācību kursa: "Man ļoti vērtīgas likās sarunas par dažādiem spēļu uzbūves aspektiem, un daudzu dalībnieku pārliecība, ka ir aktuāli meklēt veidus, kā caur spēlēm mācīt tieši sadarbību nevis sacensību. Kā to var redzēt sabiedrībā, cilvēkiem bieži trūkst prasmes saprast sadarbības ieguvumus gan individuāli gan arī kopienas aspektā. Cilvēki baidās no sadarbības, baidās , ka kaut kas viņus var apdraudēt. Jo sacensību prinicipā ir iemācīts, ka visu laiku pastāv draudi, jāuztraucas par rezultātu, un jāsacenšas. Tomēr sadarbības koncepts un vērtības balstās uz cita veida pamatiem, nekā sacensības. Caur sadarbību var panākt lielas un pozitīvas pārmaiņa."

Leilas atziņas no mācībām: "Bija pagājis kāds laiks kopš pēdējoreiz biju projektā kā dalībnieks. Devos šajā projektā, jo vēlējos saprast, kā darbā ar jauniešiem nopietnus tematus apskatīt jautrākā un vieglākā veidā - iesaistot spēļu elementus. Mans lielākais ieguvums šoreiz bija darbs ar sevi - paralēli mācību kursa “Gamification”, “up-cycling” un radošuma tēmām izgāju arī “pašizaugsmes kursu”, jo analizēju sevi, ieklausījos savās sajūtās, reakcijās uz kādam situācijām, lomu grupās. Ļoti daudz tik īsā laikā atklāju un iemācījos! Visvairāk atmiņā paliks aktivitāte, kurā meditējot devāmies ceļojumā pagātnē - uz mīļāko savas bērnības atmiņu. Man tas bija ļoti emocionāli. Galvenā atziņa, ko paņemšu savai turpmākajai dzīvei no šī 10 dienu ilgā piedzīvojuma - ir forši spēlēt spēles un ļaut vaļu radošumam arī esot pieaugušajam, bet darbā ar jauniešiem tas ir īpaši svarīgi!

Mācības "Re:play! - creative gamification for youth" no 2019.gada 30. augusta līdz 9. septembrim īstenoja organizācija no Rumānijas "POINT of VYOU", un tās notika Gura Diham, Busteni, Rumānijā.


Projekts “Re:Play!” tika finansēts ar Eiropas Komisijas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 1. no 1
  • Lietotāja Ieva Bērziņa attēls
    1938.gadā Nīderlandā tika publicēta izcilā nīderlandiešu vēsturnieka un kultūras teorētiķa Johana Heizinga (Johan Huizinga) hrestomātiskais darbs “Cilvēks, kas spēlējas: pētījums par spēli kā kultūras elementu. (Homo Ludens: A Study of the Play-Element in Culture), kurā tiek pausta ideja par spēli kā kultūras un sabiedrības pamatelementu. Interesanti, ka 2014.gadā latvieši režisori Ivars Zviedrs un Inese Kļava, iedvesmojoties no šī darba, uzņēma dokumentālo filmu “Cilvēks, kas spēlējas. Homo Ludens”. Katrā ziņā spēles nozīme nav pārvērtēta un pārvērtējama. Spēle izglītībā ir tikai viena no šķautnēm, kas apzināma un izkopjama.