EPALE - Eiropas pieaugušo mācīšanās elektroniskā platforma

Izglītības pārtraukšana pieaugušo izglītībā

Kāpēc pieaugušie priekšlaicīgi pārtrauc dalību izglītības programmās? Tas ir interesants jautājums, jo atbilde uz to sniedz būtisku ieskatu izglītības lēmumu pieņemšanas procesos. Tomēr pieaugušo izglītības pētījumos šis temats ir aplūkots tikai nedaudz. Pēc nozīmīgiem pētījumiem 20. gadsimta 70. un 80. gados šī tēma ir parādījusies reti.

Tikai 2022. gadā Thalhammer et al., balstoties uz empīriskiem atklājumiem, apgalvoja, ka tālākizglītības pārtraukšana ir vienkārši lēmuma pārskatīšana, kas pieņemts sakarā ar izmaiņām individuālajos un/vai organizatoriskajos apstākļos vai tāpēc, ka cerības nav piepildījušās. Daudzos gadījumos šādai pārtraukšanai ir nelielas sekas uz izglītojamajiem, lai gan šķiet lietderīgi šeit nošķirt dažādas pieaugušo izglītības jomas.

Īpašā situācija pieaugušo pamatizglītības jomā

Vairāk kā jebkad agrāk pamatizglītība ir galvenais pieaugušo izglītības pīlārs. Pamatizglītība nekādā ziņā neaprobežojas tikai ar lasīšanu un rakstīšanu, bet ietver arī matemātikas pamatprasmes, digitālās prasmes, ekonomikas pamatzināšanas un politisko pamatizglītību. Jaunākais PIAAC pētījums ( OECD, 2024) vēlreiz apliecināja, ka pat OECD valstīs ir steidzami nepieciešamas rakstpratības un pamatizglītības programmas pieaugušajiem. Lai gan ne visi cilvēki ar zemu rakstpratības līmeni ir sociāli atstumti - daudzi ir nodarbināti, viņiem ir ģimenes un viņi aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē (Grotlüschen & Buddeberg, 2020) - tomēr atstumtības procesu risks šajā grupā ir daudz lielāks.

Ņemot vērā iepriekš minēto, salīdzinoši zemo analfabētisma līmeni pieaugušo izglītībā var uzskatīt ne tikai par izglītības politikas izaicinājumu, bet arī par apzinātu un likumīgu individuālu lēmumu neiesaistīties organizētās mācīšanās programmās. Tomēr īpaši problemātiska šķiet izglītības pasākumu pārtraukšana šajā mērķa grupā, kuru jau tā ir grūti piesaistīt pieaugušo izglītībai. Tādēļ rodas jautājums par pamatizglītības programmu nepabeigšanas iemesliem.

Pētniecības projekts DrAG

Šie izglītojamie bija Ķelnes un Minhenes universitāšu kopīga pētniecības projekta, ko finansēja Vācijas Federālā izglītības un pētniecības ministrija (finansējuma kods W1474AFO), objekts. Pētījumā tika izmantota jaukta metožu pieeja, ietverot intervijas ar deviņām personām, kas dažādās iestādēs ir atbildīgas par pamatizglītību, trīspadsmit skolotājiem, piecpadsmit dalībniekiem un sešiem izkritušajiem, kā arī standartizētu aptauju, kurā piedalījās 173 dalībnieki (Bickert, 2024). Šīs aptaujas tika papildinātas ar esošo pētījumu par pieaugušo izglītības pārtraukšanu aprakstu. Iesaistīto dalībnieku dažādie skatupunkti ļāva gūt vispusīgāku izpratni par pieaugušo izglītības pārtraukšanu pamatizglītības sektorā, ņemot vērā dažādos viedokļus.

Īpaša saikne starp izglītojamo un pedagogu

Teorētiskajā modelī par priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu pieaugušo izglītībā kopumā (Thalhammer et al., 2022) kā galvenais priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas vai saglabāšanas kritērijs ir uzsvērta atbilstība starp individuālajām vajadzībām un dzīves kontekstu, kā arī pieaugušo izglītības institucionālajiem nosacījumiem. Attiecīgi mācību pārtraukšana, galvenokārt, notiek tad, kad šo līdzsvaru izjauc izmaiņas individuālajos vai institucionālajos apstākļos.

Šī dinamika ir acīmredzama arī saistībā ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu lasīt un rakstīt un pamatizglītības ieguves jomā. Iemesli, kāpēc izglītības piedāvājums vairs netiek uztverts kā piemērots, ir fiziskā attāluma izmaiņas (izglītības sniedzēja vai izglītojamā pārcelšanās dēļ), izmaiņas nodarbinātības vai ģimenes apstākļu jomā (Sindermann, 2023), bet bieži arī kursu vadītāja vai kursu organizācijas maiņa. Tas īpaši skaidri izpaudās 2020./2021. gada pandēmijas laikā, kad daudzi kursi tika pārtraukti vai turpināti citā (digitālā) formā (Bickert et al., 2022).

Tomēr īpaši pārsteidzoša ir ciešā saikne starp pamatizglītības kursu dalībniekiem un viņu kursu vadītājiem. Personāla maiņa un mainība, kas šajā jomā ir bieži sastopama nestabilu nodarbinātības apstākļu dēļ, ir saistīta ar lielu risku, ka arī izglītojamie pārtrauks dalību kursos. Tas lielā mērā skaidrojams ar to, cik svarīgas ir uzticības attiecības starp izglītojamajiem un pasniedzējiem, kas bieži vien veidojas mēnešiem vai pat gadiem (Bickert, 2024). Šķiet, ka citās pieaugušo izglītības jomās tas ir mazāk svarīgi. Ne tikai izglītojamo gaidas, bet arī pedagogu piedāvātais atbalsts, šķiet, pārsniedz citās pieaugušo izglītības jomās ierasto:

"[Pedagoģe] ir atsaucīga arī uz individuālām cilvēku vajadzībām. Ja jums ir kāda problēma vai kaut kas cits, viņa vienmēr jums palīdz vai atbalsta." (I14, 91. g.)

Kopumā ir pārsteidzoši maz secinājumu par izglītojamo un pasniedzēju attiecībām pieaugušo izglītībā kopumā (Schmidt-Hertha & Bernhardt, 2022). Šis pētījums sniedz pirmo ieskatu par šīm attiecībām konkrētā apakšjomā.

Uzticēšanās veidošana

Lasīt un rakstīt prasmes un pamatizglītības kursi atšķiras no citiem pieaugušo izglītības kursiem ar to, ka to dalībnieki bieži vien ir īpaši neaizsargāti un viņiem nepieciešams intensīvs atbalsts mācībās. Otrkārt, šiem pamatizglītības kursiem ir īpaši svarīga nepārtrauktība, jo īpaši personāla ziņā. Tomēr, lai veidotu uzticības pilnas attiecības starp skolotājiem un izglītojamajiem, ir nepieciešami stabili, paredzami un pievilcīgi nodarbinātības nosacījumi, lai ierobežotu personāla mainību šajā jomā. Vācijā veiktās intervijas ar skolotājiem liecina, ka viņu iesaistīšanos pamatizglītības jomā galvenokārt nosaka altruistiski motīvi, bet atalgojums ir nepietiekams, lai viņi varētu nopelnīt iztiku no sava darba. Turklāt finansēšanas modeļi ar noteiktu termiņu parasti piedāvā skolotājiem tikai īstermiņa līgumiskās garantijas. Tomēr līdz šim nav veikts neviens salīdzināms pētījums par skolotāju nodarbinātības nosacījumiem vai pamatizglītības apguves pārtraukšanas rādītājiem citās Eiropas valstīs.

Atsauces

Bickert, M. (2024). “Kad mans skolotājs pametīs skolu, arī es pametīšu skolu.” — jauktu metožu pētījums par uzticēšanos un pieaugušo pamatizglītības (pārtraukšanu) turpināšanu.  Starptautiskais MūžizglītībasVēstnesis,1-16. Identifikācijas Nr.: 10.1080/02601370.2024.2412590

Bickert, M., Arbeiter, J., Sindermann, L. & Thalhammer, V. (2022). Drop-out in der Alphabetisierung und Grundbildung Erwachsener – Pandemiebedingte Herausforderungen und theoretische Perspektiven. Zeitschrift für Bildungforschung, 12.panta 1. punkts, 61.–79. pants. Identifikācijas Nr.: 10.1007/s35834-022-00338-6

Grotlüschen, A. & Buddeberg, K. (Eds.) (2020). LEO 2018. Leben mit ingvers Literalität. Bīlefelde: wbv.

ESAO (2024). Vai pieaugušajiem ir prasmes, kas nepieciešamas, lai pūst mainīgā pasaulē?: 2023. gada apsekojums par pieaugušo prasmēm. Parīze: OECD Publishing, https://doi.org/10.1787/b263dc5d-en.

Schmidt-Hertha, B. & Bernhardt, M. (2022). Pedagoģiskās attiecības digitalizētā pieaugušo izglītībā. Pieaugušo izglītības un mācīšanās studijas, 28.panta 1. punkts, 11.–24. pants.

Sindermann, L. (2023). Vilšanās, aprūpes darbs un pandēmija: Iemesli, kāpēc jaunieši pametuši rakstpratību un pieaugušo pamatizglītību. Internationale Yearbook Pieaugušo izglītība 46, 99-114. Identifikācijas Nr.: 10.3278/9783763973910

Thalhammer, V., Hoffmann, S., von Hippel, A., & Schmidt-Hertha, B. (2022). Pamešana pieaugušo izglītībā kā piemērotības fenomens: Integratīva modeļa priekšlikums priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas ģenēzei pieaugušo izglītībā, pamatojoties uz priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas pieredzi. Eiropas žurnāls pieaugušo izglītības un mācīšanās pētniecībai, 13(3), 231–246. https://doi.org/10.3384/rela.2000-7426.3351.

Thalhammer, V., Sindermann, L., Bickert, M., Mulliez, G., Schmidt-Hertha, B. & Schemmann, M. (2023). Izpratne un darbs ar mācību pārtraukšanu rakstpratībā un pieaugušo pamatizglītībā. L. Formenti, A. Galimberti & G. Del Negro (Eds.), Jaunas sēklas nākamajai pasaulei. politika, prakse un dzīve pieaugušo izglītībā un mācībās. ESREA 10. trīsgadu konferences materiāli (462.-463. lpp.), Milānas Bikokas Universitāte. Identifikācijas Nr.: 10.5281/zenodo.8017866