Pārlekt uz galveno saturu
Blog
Blog

Pieaugušo izglītība – gan valsts, gan iedzīvotāju labklājībai

Izglītība ir ļoti skaidrs process, kas rezultējas efektīvā sabiedrības un tautsaimniecības attīstībā.

Izglītība ir ļoti skaidrs process, kas rezultējas efektīvā sabiedrības un tautsaimniecības attīstībā. Izglītības sistēma kā pamatā publiski finansēta sistēma savas kompetences ietvaros ir atbildīga par indivīda un valsts labklājības modeļa attīstību, tā foruma “Izglītības sistēma un darba tirgus” noslēgumā sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. "Izglītības sistēma ir atbildīga par to, vai mēs būsim horoskopu, pilnmēness vai moderno pilsētas mītu sabiedrība, vai strukturēta zināšanu un intelektuāli radoša sabiedrība.

Kad vieniem trūkst darbaroku, bet citiem – darba

“Mūsu kļūst arvien mazāk: kā liecina pēdējā tautskaite, esam zem 1,9 milj. iedzīvotāju. Tādēļ ārkārtīgi uzmanīgi jāizturas pret ikkatru indivīdu, kas nonāk izglītības sistēmā un jāuzņemas atbildība.” A. Ašeradens norādīja - ja mūsu valstī pēc formālās izglītības procesa beigšanas rodas ap 60% mazkvalificēta darbaspēka, tad kaut kas netiek darīts pareizi.

Ja agrāk ekonomiskie dzīves cikli bija mērāmi gadu simtos, tad tagad viens cikls ir jau 20 līdz 25 gadus ilgs. Daļa profesiju izzūd, nāk vietā jaunas, un lielu lomu sabiedrības spējā tam pielāgoties spēlē izglītības sistēma. Ja tā nespēj šīm pārmaiņām tikt līdzi, nonākam ļoti sarežģītā situācijā, kad valsts vairs nav konkurētspējīga, uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs. Kā būtisku problēmu viņš minēja to, ka cilvēkiem vecumā pēc 40 gadiem kļūst arvien grūtāk integrēties darba tirgū, un dati liecina, ka krītas arī ienākumi. Mūžizglītības sistēmai ir jāpanāk tas, ka arī pieaugušie var sekmīgi turpināt karjeru.

Forumā “Izglītības sistēma un darba tirgus”, kas tiešraidē norisinājās trīs kārtās, tika meklētas atbildes uz problēmjautājumiem par izglītības sistēmas efektivitāti mūsu valstī kopumā. Kopš 21. maija ik piektdienu norisinājās diskusija par pamatizglītību un vidējo izglītību, augstāko un profesionālo izglītība, bet 4. jūnija sanāksmē – par pieaugušo mūžizglītību. Ar visiem foruma materiāliem sīkāk var iepazīties, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes mājaslapā. Vērienīgo pasākumu, kas liecina, ka izglītības sistēmu mūsu valstī tiešām sāk novērtēt kā tautsaimniecības izaugsmes pamatu, ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu rīkoja Saeima, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un RTU.

Turpmāk ieskats apspriedē, aplūkojot IZM devumu pieaugušo izglītības (PI) jomā.

Arī Saeimas deputāts un līdzšinējais IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš uzsvēra, ka strādājošo karjera vairs neattīstās kā senāk - pakāpeniski kopš augstākās vai citas izglītības iegūšanas krājot praktisko pieredzi vienā darba vietā, tā gūstot pozitīvu novērtējumu un nonākot augstāka līmeņa amatos un nostrādājot līdz pensionēšanās vecumam.

Mūsdienās darba dzīves cikls ir gluži citādāks, cilvēki (ne tikai jaunieši) daudz biežāk maina darbus, raksturīga ir iesaiste mācībās, lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū. Tātad ceļš ir tāds – cilvēks mācās, tad strādā, tad atkal mācās, pārmācās, papildina zināšanas, strādā, un šim ciklam starp profesionālās pieredzes krāšanu un izglītošanos būtu jānorisinās regulāri.

Aplūkojot darba tirgus datus, redzams, ka pašlaik Latvijā trūkst ap 40 tūkst. darbinieku ar vidējo profesionālo izglītību, savukārt darbaspēka pārpalikums ar vispārējo vidējo, pamata un zemāku izglītību (tātad faktiski mazkvalificēts) ir aptuveni 85 tūkstoši. Tā ir ilgstoša strukturālā bezdarba grimase un liela mūsu valsts problēma, kas prasa ne tikai pašu iedzīvotāju domāšanas maiņu, bet arī uzlabojumus un jaunus virzienus PI sistēmā.

Pieaugušo izglītības sistēma – atspēriena posmā

Kā liecina viena Pasaules ekonomikas foruma prognozes, nākotne ir diezgan skarba: līdz 2025. gadam aptuveni 50% darbinieku būs nepieciešama pārkvalificēšanās, bet 90% darba vietās – digitālās prasmes.

Te jāatceras A. Ašeradena minētais – ja raugāmies Skandināvijas valstu pieredzi, kas šajā jomā ir pirmrindnieki un kur 30% strādājošo ik gadu apmeklē valsts akreditētas mācību programmas, tad mūsu valstī turpmākajos 10-15 gados būtu jānodrošina, lai šādās akreditētās mācībās piedalītos 200-300 tūkstoši cilvēku.

Pieaugušo līdzdalība mūžizglītības pasākumos kļūst par teju obligātu priekšnosacījumu gan valsts, gan pašu iedzīvotāju labklājībai. Ja pašlaik PI pasākumos piedalās 6,6% darbspējas vecuma iedzīvotāju, tad IZM mērķis ir līdz 2027. gadam šo iesaisti divkāršot, informēja R. Znotiņš.

Jautājums – kā to panākt, ja gandrīz 24% aptaujāto pieaugušo uzskata, ka mūžizglītība nav nepieciešama, teju 18% domā, ka darbu ar mācībām savienot nav iespējams, 14% šķiet, ka mācības ir pārāk dārgas un 9% nav tām laika ģimenes apstākļu dēļ.

Pirmkārt, jāveicina mūžizglītības kultūra sabiedrībā, paplašinot tās līdzdalību mūžizglītības procesā. Otrkārt, lai šīs izglītības process būtu efektīvs, līdztekus iedzīvotāju plašākai iesaistei veicināma ciešāka publiskā un privātā sektora sadarbība, tātad – darba devēju līdzdalība, valstij veidojot noteiktu atbalsta koncepciju komersantiem, tostarp atbalstu mācībām pēc darba devēju pieprasījuma. Treškārt, jānodrošina digitālās prasmes visiem strādājošo līmeņiem. Pašlaik tās ir nepietiekamas, jo piemīt tikai 43% nodarbināto vecumā no 25 līdz 64 gadiem; līdz 2027. gadam būtu jāpanāk 70% īpatsvars.

Dita Traidās, Valsts izglītības attīstītības aģentūras direktore (VIAA), forumā dalījās pieredzē par pašreizējo darbību pieaugušo prasmju uzlabošanā un arī prezentēja skatījumu virzībai nākotnē. “Tagad no politikas veidotāju līmeņa esam pārgājuši jau politikas īstenotāju pakāpē. Pirms trim gadiem, kad mums deva uzdevumu radīt pieaugušo izglītības sistēmas bāzi mūsu valstī, vienīgais reālais mehānisms bija Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētā bezdarbnieku un darba meklētāju mācību sistēma, kas darbojusies jau ilgi, bet nodarbināto pieaugušo kvalifikācijas celšana un tālākizglītība atradās nulles līmenī.”

Taču, tā kā mūsu valstī ir 900 tūkstoši strādājošu pieaugušo, un izglītības sistēma kaut vai iedzīvotāju demogrāfiskā sastāva (un skaita) dēļ nespēj radīt darba tirgum vajadzīgo skaitlisko pienesumu, pieaugušo izglītības loma arvien pieaug.

Lai PI sistēma darbotos jebkurā valstī, ir vajadzīgi trīs faktori – cilvēki, kas grib mācīties, atbalsta mehānisms viņiem un, protams, labs izglītības piedāvājums, norādīja VIAA direktore. “Ar ES struktūrfondu atbalstu veidojot PI sistēmas prototipu Latvijā, pamatā bija uzstādījums – uzsvars jāliek uz to prasmju attīstīšanu, ko noteikuši darba devēji.”

Kā paraugu D. Traidās minēja Somijas PI sistēmu, kas ir viena no labākajām pasaulē. Tur paveikts viss iespējamais, lai iedzīvotāji varētu apvienot mācības ar darbu, nodrošināta mācību formu daudzveidība, finansiāls atbalsts un pat mācību atvaļinājums darbiniekiem, kuri velta laiku izglītības papildināšanai. “Turklāt PI vēl ir plašs neformālās izglītības, pat amatniecības un rekreācijas piedāvājums - tātad gan interešu pulciņi, gan citādas lietas, kas nav iekļautas mūsu programmā.”

Nu arī Latvijā ir radīti nepieciešamie atbalsta instrumenti, lai šobrīd izveidoto PI modeli varētu testēt pilotprojekta versijā un pēc laika, kad būs uzkrāta izsmeļoša informācijas bāze, uz tās pamata izvērst stabilu un ilgtspējīgu PI sistēmu.

Pašreizējā situācija un izmaiņas nākotnei

Šobrīd vērienīgākajā VIAA administrētajā un ES līdzfinansētajā projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, ko īstenos septiņās kārtās, strādājošajiem piedāvātas 1277 mācību programmas. Tostarp profesionālās tālākizglītības (135) un pilnveides (501) programmas, modulis vai moduļu kopa no modulārās profesionālās izglītības programmas (73), studiju kurss vai studiju modulis no augstskolas vai koledžas studiju programmas (166), kā arī neformālās izglītības programmas (402).

VIAA - Mācības pieaugušajiem

Ir darīts iespējami daudz, lai mācību dalībniekiem atvieglotu mācības apvienot ar darbu: priekšrocība apmeklēt kursus divas reizes; programmas pielāgotas dažādiem dalībnieku priekšzināšanu līmeņiem; nodarbības notiek darbdienu vakaros, brīvdienās, tostarp – tiešsaistē; pieejama īpaša e-vide reģistrācijai.

Nodrošināta arī mācību formātu daudzveidība, un, kas nav mazsvarīgi – finansiāls atbalsts programmas dalībniekiem – tikai 5% vai 10% līdzmaksājums, savukārt maznodrošinātām un trūcīgām personām mācības ir bez maksas; tiek segti ceļa izdevumi, kā arī surdotulka vai asistenta pakalpojumu izmaksas. Nav jāmaksā arī par ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču novērtēšanu.

“Arvien tiek jautāts – kur un cik mācības bijušas derīgas, kā cilvēki pielieto iegūtās zināšanas? Tagad, kad 48 tūkstošiem cilvēku šāda tālākizglītošanās iespēja ir nodrošināta, ir izveidojusies arī bāze secinājumiem,” informēja VIAA direktore. “Kā liecina programmas piektās kārtas mācību beidzēju aptauja, 50% no viņiem iegūtās zināšanas izmanto ikdienā, 35% tās noderēs tuvākajā laikā, 11% zināšanas uzkrājuši turpmākai dzīvei, un tikai 5% ieguvumu grūti novērtēt.”

VIAA - novērtējums

Priecē arī cilvēku motivācija mācīties: 45% informē – tas nepieciešams, lai labāk paveiktu savu darbu, 43% - lai paplašinātu iespējas mainīt darba vietu, 31% - lai uzlabotu karjeras izredzes esošajā darba vietā, 23% - lai sāktu vai pilnveidotu savu uzņēmējdarbību. Tikai 3% respondentu iesaistījušies mācībās pēc darba devēja pieprasījuma.

Projektā vispieprasītākās ir mācības elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozarē, tad transportā un loģistikā, būvniecībā, kā arī uzņēmējdarbībā, finansēs un grāmatvedībā. “Šī lielākā vilkme papildināt zināšanas minētajās nozarēs norāda, ka tās ir mainījušās visātrāk, uzņēmumi attīstās ļoti strauji un var secināt, ka tur ir darbavietas, kur jaunās prasmes pielietot,” sacīja D. Traidās. “Līdzšinējā pieredze, aptauju rezultāti un apspriedes ar sadarbības partneriem, izglītības un nozaru ekspertiem ļāvušas izstrādāt nākamo PI sistēmas prototipa versiju.” Tajā datos balstīts mācību piedāvājums vairāk būs balstīts uz darba tirgus aktualitāšu identificēšana mūžizglītības kontekstā, kā arī uz projekta dalībnieku mācīšanās ietekmes analīzi. Aģentūrā izveidojot mūžizglītības piedāvājuma analītikas nodaļu, daudz dziļāk varēs monitorēt mācību ietekmi, un, kas ļoti svarīgi – to kvalitāti, mācībās lielāku uzsvaru liekot ne tikai uz kvalifikācijas, bet prasmju uzskaitījumu. “Faktiski mums ir jāiztulko darba devēju vēlmes attiecībā uz prasmju līmeņa paaugstināšanu mācību procesā.”

VIAA - pieredzes stāsti

D. Traidās pauda gandarījumu, ka PI Latvijā jau kļuvusi pazīstama un pieprasīta. Piektajā dienā pēc nule izsludinātās projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” septītās kārtas tajā jau bija pieteikušies 3500 cilvēku, un tā kā pieteikšanās ilgs vēl pusotru mēnesi, mācību dalībnieku skaits varētu pārsniegt iepriekšējās kārtas rekordu – 20 tūkstošus. “Iepriecinoši arī tas, ka formālās izglītības iestādes – augstskolas un tehnikumi kļuvuši par nozīmīgiem un stabiliem programmu piedāvātājiem PI pakalpojumu tirgū.”

Minētais projekts beigsies 2023.gadā, un turpmākais likumdevēja un PI politikas veidotāju uzdevums ir līdz tam nodrošināt normatīvā regulējuma un finansējuma ietvaru šā virziena turpināšanai, ietverot motivācijas instrumentus izglītības sniedzējiem un citus aspektus.

Pieaugušo izglītības īstenošanas tālākā stratēģija plānota šādi:

  • padziļināta analītiskā pieeja mācību piedāvājuma veidošanā;
  • mērķētāku pasākumu īstenošana dažādu pieaugušo auditoriju sasniegšanai un informēšanai par pieaugušo izglītību;
  • projekta komunikācijas pilnveide – jauna radošā koncepcija un ērtāka tīmekļa vietne;
  • paplašināta sadarbība ar reģioniem un pašvaldībām;
  • mācību piedāvājuma segmentācija (nozares un reģioni)
  • dalībnieku zināšanu/prasmju līmeņa testēšana grupu komplektācijai.

 

Mudīte Luksa, žurnāliste

 

Login (4)

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Jaunākās diskusijas

EPALE diskusija: Aktīva novecošana un dzīves pārejas

Kādi ir izaicinājumi jautājumā par svarīgām dzīves pārejām? Kā starppaaudžu izglītība varētu palīdzēt aktīvas novecošanas un dzīves pāreju jautājumā?

Vairāk

Informācijpratības zināšanu bāze (knowledge base)

#informationliteracy #knowledgebase #informacijpratiba #zinasanubaze

Vairāk

EPALE diskusija: Plašsaziņas informācijas mediju ziņu izpratne un lietojuma prasme – kāpēc tieši šobrīd tā ir tik svarīga?

Dalieties savos uzskatos par ziņu un informācijas mediju lietojuma prasmi pieaugušajiem!

Vairāk