chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Pieaugušo izglītība etniskās kultūras kontekstā – Alsungas novada pieredze

02/10/2017
by Ingrida Muraskovska
Valoda: LV

Pieaugušo izglītība Alsungas novadā ir fokusēta uz etniskās identitātes saglabāšanu. Tam par pamatu kalpo fakts, ka novadu apdzīvo viena no Latvijas etnogrāfiskajām grupām – suiti.  Tā ir neliela katoļu kopiena luterticīgajā Kurzemē ar neparastu kultūrvidi. To raksturo  burdona dziedāšana, bagātās kāzu tradīcijas, spilgti tautas tērpi, suitu valoda, vietējie ēdieni, reliģiskās tradīcijas, gadskārtu ierašas.

Suitu kopienai sarūkot, tās pārstāvji aktīvi iesaistījās sava kultūras mantojuma saglabāšanā. Ir izveidots etniskās kultūras centrs “Suiti”, kas organizē seminārus, tradīciju skoliņas bērniem, novadu mācību izglītības iestādēs. Suiti  izmanto savas kultūras elementus  sabiedriskos pasākumos:  kāzu rituālos, spēlēs un rotaļās, stāstnieku tradīcijās, ģimeņu godos, darba un sadzīves situācijās.

Kopienas tradīciju apguvei tiek organizētas vasaras nometnes. Pateicoties biedrības iniciatīvām, Alsungā ir izveidota un darbojas aušanas darbnīca, uzsāktas kokļu apmācības bērniem, kā arī sarīkoti trīs starptautiski burdona dziedāšanas festivāli. Savukārt, biedrība “Suitu amatnieki” organizē pieaugušo  mācības dažādās amatniecības un mākslas nozarēs.

2009.gadā Suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Pasaules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Vairāku iesaistīto pušu sadarbībā tiek īstenotas izglītības aktivitātes ar mērķi praktizēt tradīcijas  to daudzveidībā un pēc iespējas plašāk iesaistīt vietējo sabiedrību  prasmju apguvē.  Mācīšanās notiek arī kultūras elementu izpētes un dokumentēšanas formā, pierakstot receptes, vietvārdus, tautasdziesmas. 

Suitu kopienas izglītības un kultūras aktivitātes ir stiprinājušas kopienas dalībnieku pašlepnumu un pašapziņu. Suitiem ir izdevies pierādīt, ka kultūras  mantojuma saglabāšana  var kalpot arī kā attīstošs motīvs pašvaldībai, tās virzītājspēks.

Metodes apraksts sagatavots projekta ODEon ietvaros (Nr. 2016-1-LV01-KA204-022704). Metodi prezentē Latvija, Kurzemes plānošanas reģions.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 3. no 3
  • Lietotāja Inese Irmeja attēls
    "Suitiem ir izdevies pierādīt, ka kultūras  mantojuma saglabāšana  var kalpot arī kā attīstošs motīvs pašvaldībai, tās virzītājspēks." - Šo citātu sasaistu ar to pašu ideju, kas aktuāla arī bērnu vecuma iekļaujošās izglītības aktualizēšanas kontekstā! Ka, kā piemēram, pedagogiem kļūstotot izglītotākiem, lai būtu spējīgi strādāt ar skolēniem ar speciālām vajadzībām, iegūst arī pārējie bērni, jo rezultātā skolotājs ir profesionālāks un spējīgāks strādāt, izmantojot individuālās pieejas metodes. Tāpat arī šajā gadījumā - Šai kopienai aktīvi darbojoties un strādājot pie sava kultūras mantojuma saglabāšanas, iegūst visa sabiedrība - šī darbība kalpo par vienu no pašvaldības virzītājspēkiem, attīstītājiem. Lieliski!
  • Lietotāja Aīda Vanaga attēls

    Mantojums.

    Ir patīkami, ka Alsungas novadā ir cilvēki, kuri uztur dzīvu kultūras mantojumu un nodod to tālāk nākamajām paaudzēm, integrējot to mūsdienu sabiedrībā. Alsungas novads sniedz labu piemēru citiem novadiem kultūrmantojuma ietvaros.

  • Lietotāja Sarmite Pilate attēls

    Domāju, ka kultūras tradīciju nodošana nākošajām paaudzēm ir visu mūsu pienākums. Brīniškīgi, ka mūsu vidū ir cilvēki, kuri uztur šīs tradīcijas, vienlaikus bagātinot savas kopienas ikdienu un svētkus.