Pārlekt uz galveno saturu
Blog
Blog

Pieaugušo digitālās, tehnoloģiju un valodu prasmes: to attīstīšanas iespējas un izaicinājumi Latvijā

2021. gada februārī Latvijas Republikas Saeima publicēja pētījumu "Pieaugušo digitālās, tehnoloģiju un valodu prasmes: to attīstīšanas iespējas un izaicinājumi Latvijā". Pētījuma mērķis bija raksturot iespējas veicināt Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 40 līdz 45 gadiem dalību izglītībā un attīstīt darba tirgū pieprasītās digitālās, tehnoloģiju un valodu prasmes. Šeit atradīsit pētījuma secinājumus.

2021. gada februārī Latvijas Republikas Saeima publicēja pētījumu "Pieaugušo digitālās, tehnoloģiju un valodu prasmes: to attīstīšanas iespējas un izaicinājumi Latvijā". Pētījuma mērķis bija raksturot iespējas veicināt Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 40 līdz 45 gadiem dalību izglītībā un attīstīt darba tirgū pieprasītās digitālās, tehnoloģiju un valodu prasmes.

 

Pētījumā apskatītie jautājumi:

  1. Kas raksturo 40–45 gadus veco Latvijas iedzīvotāju gaitas darba tirgū un izglītībā?
  2. Kā motivēt pieaugušos iesaistīties izglītības aktivitātēs?
  3. Kā veicināt pieaugušo digitālo, tehnoloģiju un valodu prasmju attīstību?

 

 

Galvenie secinājumi

Latvijas iedzīvotājus vecumā no 40 līdz 45 gadiem darba tirgū raksturo salīdzinoši augsts nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis. Tomēr šie iedzīvotāji nereti strādā automatizācijas riskam pakļautās profesijās, un viņiem trūkst darba tirgus vajadzībām atbilstošas kvalifikācijas. Lai gan šīs vecuma grupas iedzīvotāju darba samaksa kopumā ir augstāka par vidējo Latvijā, pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas tos pakāpeniski sāk skart vecuma diskriminācijas iezīmes, kas izpaužas gan kā atalgojuma samazināšanās, gan kā pieaugošas grūtības mainīt darbavietu.

Salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijas iedzīvotāju dalība pieaugušo izglītībā ir zema ne vien kopumā, bet arī 40–45 gadu vecuma grupā. Pieaugušo izglītības programmu galvenās mērķgrupas – iedzīvotāji, kuriem ir zema kvalifikācija un atalgojums vai kuri ir nodarbināti automatizācijas riskam pakļautās profesijās, – izglītības aktivitātēs piedalās retāk nekā citas iedzīvotāju grupas. Līdzšinējie centieni palielināt pieaugušo dalību izglītībā Latvijā nav devuši vēlamo rezultātu, respektīvi, nav veicinājuši būtiskas izmaiņas pieaugušo izglītošanās paradumos. Joprojām vairāk nekā trešdaļa pieaugušo nepiedalās un arī nākotnē neplāno piedalīties izglītības aktivitātēs, tādēļ nepieciešams aktīvi veicināt mūžizglītības kultūras attīstību. Tā pieprasa visu iesaistīto pušu – iedzīvotāju, darba devēju, izglītības īstenotāju un pedagogu – attieksmes un rīcības maiņu. Turklāt dalība pieaugušo izglītībā lielā mērā ir atkarīga no personas motivācijas izglītoties, kā arī personas spējas identificēt savas mācību vajadzības, atrast atbilstošu mācību piedāvājumu un pārvarēt šķēršļus, kas saistīti ar dalību izglītībā.

Lai palielinātu pieaugušo dalību izglītībā, politikas iniciatīvām ir jāaptver visi šie aspekti. Lai uzrunātu un mudinātu izglītoties tos iedzīvotājus, kuriem visvairāk nepieciešama prasmju pilnveide, ir jāuzlabo informācijas par pieaugušo izglītības iespējām pieejamība. Būtu jāapsver vienotas pieaugušo izglītības informācijas platformas izveide, jo līdz šim informācija par izglītības iespējām pieaugušajiem bijusi sadrumstalota. Savukārt atsevišķās informatīvajās kampaņās uzmanība jāvērš uz pieaugušo izglītību kopumā, konkrētām apmācību programmām vai mērķauditorijām, kā arī uzņēmumiem. Līdztekus informācijas kampaņām nepieciešams sniegt arī konsultācijas par piemērotāko mācību programmu izvēli un formalitāšu sakārtošanu. Bibliotēku darbinieku iesaiste šāda iedzīvotāju atbalsta nodrošināšanā var sekmēt pieaugušo izglītības attīstību reģionos.

Latvijā darba devēji vēl aizvien kūtri investē darbinieku prasmju attīstībā, tādēļ īpaši nozīmīgas ir informatīvas kampaņas darbavietās, jo izglītības kultūras veicināšana darba vidē spēj palielināt gan darbinieku vēlmi attīstīt prasmes, gan darba devēju vēlmi ieguldīt darbinieku prasmju attīstībā. Darbinieku izglītošanās darba devējiem rada papildu izmaksas, tādēļ Latvijā darba devēji sagaida valsts atbalstu darbinieku izglītības izdevumu segšanai.

Lai veicinātu darba devēju iesaisti pieaugušo izglītības nodrošināšanā, Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam projektā ietverta iecere veidot prasmju fondu. Savukārt OECD lietpratēji iesaka izvērtēt iespēju Latvijā darba devējiem noteikt pienākumu nodrošināt vai atbalstīt savu darbinieku izglītošanos. Darba devēju iesaistīšana pieaugušo izglītības nodrošināšanā varētu būt veids, kādā pieaugušo izglītības aktivitātēs iekļaut mazāk motivētās iedzīvotāju grupas, tostarp mazkvalificēto darbaspēku. Liela nozīme pieaugušo izglītības nodrošināšanā ir pašvaldībām, kuru iesaiste pieaugušo izglītības politikas īstenošanā līdz šim kopumā bijusi pasīva.

Lielāka pašvaldību aktivitāte varētu sekmēt reģionāla līmeņa vajadzību un interešu integrāciju pieaugušo izglītības piedāvājuma veidošanā, kā arī palīdzēt uzrunāt un iesaistīt pieaugušo izglītībā dažādas sabiedrības mērķgrupas. Tādēļ, lai veicinātu reģionālo aktivitāšu īstenošanu un pārraudzību, būtu lietderīgi apsvērt reģionāla pārvaldības līmeņa veidošanu pieaugušo izglītības koordinēšanai Latvijā.

Nepieciešams stratēģiski veidot mūsdienīgu un indivīda, darba devēju un darba tirgus vajadzībām atbilstošu pieaugušo izglītības piedāvājumu. To Latvijā līdz šim apgrūtinājusi sadrumstalotā pieaugušo izglītības jomas pārvaldība, nevienmērīga iesaistīto pušu sadarbība un interešu pārstāvība, formāla pieeja nākotnes darba tirgus vajadzību integrēšanai izglītības piedāvājuma veidošanā, kā arī nepietiekama pašvaldību iesaiste. Pieaugušo izglītībai jābūt elastīgai un jāatsaucas katra izglītojamā mācību vajadzībām, turklāt jāatzīst pieaugušo auditorijas specifika, kurai jāpielāgo gan pedagoģiskā pieeja, gan mācību veids. Lai izglītības procesu padarītu iespējami draudzīgu pieaugušo auditorijai, nepieciešams veicināt modulāru pieaugušo izglītības programmu pieejamību un nodrošināt tajās iegūto prasmju atzīšanu un sertificēšanu. Īpaši nepieciešams pilnveidot mācību piedāvājumu formālajā izglītībā, kur līdz šim pieaugušo dalība bijusi zema.

Pieaugušo izglītības kvalitāte Latvijā nav vienmērīga, tādēļ būtu jādefinē vienoti izglītības kvalitātes kritēriji, kā arī jānodrošina regulāra izglītības programmu pārraudzība un izvērtēšana. Tāpat līdz šim trūcis arī mērķtiecīga un regulāra metodiskā un konsultatīvā atbalsta, kas ļautu pilnveidot pieaugušo izglītībā iesaistīto pedagogu profesionālo kompetenci, kura ir neatņemama piedāvātās izglītības kvalitātes nodrošinājuma sastāvdaļa.

Salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes vērtējamas kā zemas. Šīs prasmes samazinās līdz ar pieaugošu iedzīvotāju vecumu, un vecuma grupā virs 35 gadiem Latvijas iedzīvotāji nereti nespēj veikt ar digitālo tehnoloģiju izmantošanu saistītas darbības, kas nepieciešamas darbam mūsdienīgā birojā. Zems prasmju līmenis pieaugušo iedzīvotāju grupā norāda uz sarežģītu politikas problēmu, kurai nav nedz skaidri redzamu iemeslu, nedz vienkāršu risinājumu. Tādēļ specifisku prasmju attīstīšanas politika jābalsta uz ciešu saikni starp izglītības, darba tirgus, rūpniecības un citām politikas jomām, kā arī jānodrošina tās īstenošanas pārraudzība, koordinēšana un skaidrs atbildības sadalījums. Turklāt, īstenojot šādu politiku, jābūt līdzsvaram starp skaidru redzējumu par pieaugušo digitālo prasmju veicināšanu un digitālā potenciāla izmantošanu, augstas kvalitātes mācību materiālu pieejamības nodrošināšanu, pasniedzēju prasmju attīstīšanu, ieguldījumiem infrastruktūrā un aparatūrā, kā arī sabiedrības izpratnes par digitalizācijas nozīmi veicināšanu.

Lai attīstītu pieaugušo digitālās prasmes, svarīgi ir visā pieaugušo izglītībā nodrošināt mūsdienīgu, individualizētu un atvērtu mācību procesu, kurā tiek izmantoti moderni digitāli risinājumi. Tā kā izglītojamo digitālo prasmju attīstība lielā mērā ir atkarīga no pasniedzēju kompetences, nepieciešams sistemātiski un nepārtraukti attīstīt arī pedagogu digitālās un tehnoloģiju prasmes un pedagoģiskās iemaņas darbam tehnoloģiski piesātinātā vidē. Turklāt, ņemot vērā, ka darba tirgū aizvien aug pieprasījums pēc augstāka līmeņa digitālajām un tehnoloģiju prasmēm, nepieciešams vēl vairāk palielināt ar šo prasmju attīstīšanu saistītu izglītības programmu īpatsvaru pieaugušo izglītībā. No līdzšinējām iniciatīvām gūtā pieredze liecina, ka pieaugušo Latvijas iedzīvotāju interese par šīs jomas izglītības programmu apguvi ir liela.

Lai veicinātu sabiedrības digitālo un tehnoloģiju prasmju attīstību, svarīgi ir radīt tai labvēlīgu vidi arī ārpus izglītības – gan darbā, gan ikdienā un sabiedriskajā dzīvē. Īpaši svarīga ir darba vides un procesu digitalizācija organizācijās, kā arī atbalsta pieejamība uzņēmumiem ceļā uz digitālo transformāciju.

Tikai 44 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 45 gadiem prot angļu valodu. Šo prasmju trūkums nereti apgrūtina arī citu darba tirgū aktuālu prasmju attīstīšanu un ievērojami sašaurina iespējas izmantot tiešsaistē plaši pieejamos mācību materiālus. Tādējādi var apgalvot, ka angļu valodas neprasme palielina digitālo plaisu sabiedrībā. Darba tirgū pieaug pieprasījums arī pēc citu svešvalodu prasmēm, tādēļ līdztekus pieaugušo digitālo un tehnoloģiju prasmju attīstīšanas iespējām būtu jāpaplašina arī svešvalodu apguves piedāvājumu klāsts un apguves iespējas visiem pieaugušajiem.

 

EPALE rakstu cikls:

 

EPALE rakstu cikla pirmo daļu par 40–45 gadus veco Latvijas iedzīvotāju raksturojumu mūsdienu darba vidē lasiet te.

EPALE rakstu cikla otro daļu par 40–45 gadus veco Latvijas iedzīvotāju dalību pieaugušo izglītības aktivitātēs lasiet te.

EPALE rakstu cikla trešo daļu par 40-45 gadus veco Latvijas iedzīvotāju  IKT un valodu prasmēm un to attīstību lasiet šeit.

EPALE rakstu cikla ceturto daļu par to, kā motivēt pieaugušos iesaistīties izglītībā, lasiet šeit.

EPALE rakstu cikla piekto daļu par izglītības piedāvājumu pieaugušajiem lasiet te.

EPALE rakstu cikla sesto daļu par pieaugušo digitālo, tehnoloģiju un valodu prasmju attīstīšanas pieejām lasiet te.

Login (2)

Users have already commented on this article

Lai komentētu, Pierakstieties kontā vai Reģistrējieties.

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Jaunākās diskusijas

EPALE 2021. gada tematiskie fokusi. Laiks sākt!

Mēs aicinām Jūs iesaistīties, dalīties ar viedokli, pieredzi, projektiem un idejām! Sāksim ar šo tiešsaistes diskusiju. Tiešsaistes diskusija notiks 9. martā no plkst. 11.00 līdz 17.00 pēc Latvijas laika. Rakstītu diskusiju ievadīs tiešraide ar 2021. gada tematisko fokusu iepazīstināšanu, un to vadīs Džina Ebnere un Aleksandra Kozira no Eiropas Pieaugušo izglītības asociācijas (EAEA), kurām to uzticēs EPALE Redakcijas padome.

Vairāk

EPALE diskusija: Pamatprasmju nodrošināšana cietumos

Kā izglītības iniciatīvas var labāk risināt cietumos esošo cilvēku pamatvajadzības? Kādi ir galvenie ieguvumi un problēmas attiecībā uz pamatprasmju apmācību cietumos? Diskusija notiks 17. decembrī (ceturtdien), tā sāksies plkst. 14.00 pēc Centrāleiropas laika un noslēgsies plkst. 16.00. Diskusijas ievadā būs 20 minūšu gara tiešraide ar starptautisku ekspertu piedalīšanos, kuri dalīsies savā pieredzē par minēto tēmu, tai sekos tiešsaistes diskusija līdz plkst. 16.00 pēc CET.

Vairāk

EPALE diskusija: jaukta tipa mācības pieaugušo izglītībā

Lai diskutētu par ceļiem, kā vislabāk ieviest jaukta tipa mācības, ceturtdien, 2020. gada 26. novembrī, no plkst. 11 līdz plkst.17 (no plkst. 10 līdz plkst. 16 pēc Centrāleiropas laika) notiks tiešsaistes diskusija par jaukta tipa mācībām pieaugušo izglītībā.

Vairāk