European Commission logo
Create an account
Blog
Blog

Patērētāju izglītošana: 2.0. – nākamā nodaļa

Patērētāju izglītošana var palīdzēt indivīdiem iesaistīties tirgū, pieņemot pārdomātus un apzinātus lēmumus.

Consumer education

Patērētāju izglītošana var palīdzēt indivīdiem iesaistīties tirgū, pieņemot pārdomātus un apzinātus lēmumus. Iepazīties ar iniciatīvām un stratēģijām, lai uzlabotu patērētājiem svarīgās prasmes.

Saskaņā ar UNESCO datiem gandrīz 800 miljoniem pieaugušo trūkst pamata zināšanu ekonomikas, politikas un digitālajā jomā, kā rezultātā cilvēkiem rodas grūtības, jo viņi nevar apmierināt savas patērētāju vajadzības un izmantot visas sociālās iespējas tiešsaistē. Tas var negatīvi ietekmēt viņu personīgo izaugsmi un ilgtermiņā kavēt sociāli ekonomisko attīstību. Pamatprasmju trūkums ir apburtais loks, jo tas ietekmē mūsu lēmumus dažādos sociālās dzīves aspektos, piemēram, saistībā ar veselību, ienākumiem, kā arī finansiālajām un sociālajām iespējām.

Patērētāju izglītošana

Patērētāju izglītošana, atbalstot indivīdus dalībā tirgū, pieņemot pārdomātus lēmumus, attiecas uz patērētāju prasmju, uzvedības un zināšanu pilnveidošanu, lai viņi kļūtu par aktīvu uz patērētājiem orientētu sabiedrības daļu. Patērētāju izglītošana kā viens no mūžizglītības procesa aspektiem ir vērsts uz:

  1. iedzīvotāju labklājības uzlabošanu, palīdzot viņiem izprast patērētāju tiesības;
  2. viņu atbalstu vietējās un starptautiskās ekonomikas ietekmēšanā;
  3. veselīga dzīvesveida popularizēšanu;
  4. globālas ilgtspējības veicināšanu, pieņemot apzinātus lēmumus. 

Patērētāju izglītošana ir orientēta uz tirgus struktūru izpratni, izmantojot sociālu pieeju, jo tās pamatā ir aktīvas attiecības starp patērētāju un sabiedrību. Tas palīdz cilvēkiem analizēt viņu individuālās patērētāju vajadzības un, pamatojoties uz šīm zināšanām, spēt ietekmēt savus lēmumus tirgū nacionālā un starptautiskā līmenī. Tāpēc patērētāju izglītošanai jābūt ne tikai pamatizglītības un vidējās izglītības daļai, bet arī spēcīgam pieaugušo izglītības aspektam. 

Lai gan tā ir daļa no deklarētajiem Eiropas mērķiempētījums rāda, ka daudziem pieaugušiem trūkst pietiekamu prasmju, lai ilgtspējīgi un atbildīgi piedalītos tirgū – gan bezsaistē, gan tiešsaistē. Zināšanu trūkums varētu ierobežot viņu izpratni par to, kā un kādā veidā patērētāju lēmumi ietekmē vides, ekonomikas un sociālo jomu. Turklāt ērtā piekļuve tiešsaistes pakalpojumiem un precēm palielināja sociālo nevienlīdzību un digitālo plaisu, padarot produktus un pakalpojumus neierobežoti pieejamus ar vienu pogas klikšķi, bet, nesniedzot ieskatu to ražošanas veidos un bieži vien aizsedzot finansiālās konsekvences. 

2015. gadā dati atklāja, ka lielākā daļa patērētāju nebija pārliecināti par savu (tiešsaistes un bezsaistes) tiesību aizsardzību. Minētā problēma vēl aktuālāka ir gados vecākiem cilvēkiem, jo viņi vēl retāk apgūst vajadzīgās prasmes, lai efektīvi iekļautos digitālajā sabiedrībā. Ņemot to vērā, kļūst skaidrs, ka rūpīgai patērētāju situācijas vērtēšanai, ko papildina vajadzību vērtējums un iejaukšanās patērētāju izglītošanā, ir izšķiroša nozīme, un tā tas būs arī turpmākajās desmitgadēs. Tomēr krasā kontrastā tikai neliela daļa patērētāju meklē papildu informāciju vai palīdzību, lai gan pauž bažas par digitālo krāpšanu, datu aizsardzību un kiberdrošību.

ES iniciatīvas

Ņemot to vērā, Eiropas Komisija ir izstrādājusi dažādas politikas, lai nodrošinātu patērētāju drošību un tiesības nepārtraukti mainīgajās tiešsaistes tirdzniecības, energoapgādes un finanšu pakalpojumu jomās, tostarp:

  • patērētāju tiesību aizsardzības politika
  • patērētāju tiesību aizsardzības likums
  • patērētāju strīdu risināšana
  • starptautiskā sadarbība produktu drošības jomā
  • produktu drošība
  • patērētāju aizsardzība finanšu pakalpojumu jomā
  • aprites ekonomika
  • energoapgāde: informācija par politiku
  • transporta radītā emisija

Piemēram, stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis ir gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, un tā atbilst Jaunajai Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības programmai (2020). Programmas mērķi ir dot iespēju Eiropas patērētājiem piedalīties digitālajā un zaļajā pārejā un veicināt patērētāju noturību un aizsardzību pandēmijas laikā un pēc tās. Neaizsargātu patērētāju grupu vajadzības, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku ar invaliditāti, joprojām ir Komisijas prioritāte. Turklāt galveno valsts politiku saskaņošana ar ekonomiskajiem un sociālajiem izaicinājumiem ir neatņemama starptautiskās sadarbības stratēģijas daļa nākamajiem pieciem gadiem. 

EAEA 2022. gada ikgadējās konferences „Transformatīvā mācīšanās un vērtības” laikā tika plaši apspriesta patērētāju izglītošana. Notika dažādas diskusijas un interaktīvi semināri par Eiropas politiku, digitālo pāreju un zaļo pāreju, un tajās tika uzsvērta patērētāju izglītošanas izšķirīgā nozīme pieaugušo izglītībā. Turklāt atjauninātajā EAEA 2019. gada manifestā ir izklāstītas pieaugušo izglītības pārveidojošās iespējas un tas, kā tās var palīdzēt cīnīties ar ES izaicinājumiem.

Pēdējās desmitgades laikā ir notikušas vairākas iniciatīvas, lai pilnvarotu dažādas ieinteresētās personas un uzlabotu to zināšanas un līdzdalību digitālajā tirgū. Piemēram:

  1. DOLCETA: daudzvalodu tiešsaistes izglītības resurss, kas informē ne tikai plašu sabiedrību, bet arī skolotājus;
  2. Europa Diary: daudzvalodu ceļvedis pusaudžiem (15–18 gadu vecumā) un skolotājiem, kas koncentrējas uz patērētājiem aktuāliem jautājumiem; 
  3. TRACE: apmācība valstu patērētāju organizāciju personālam; 
  4. Eiropas integrētā maģistra programma: paredzēta, lai atbalstītu ES augstskolu studentu darbu ES patērētāju organizācijās;
  5. Consumer Classroom: daudzvalodu Eiropas vietne skolotājiem. Šajā tiešsaistes kopienā ir iekļauta Eiropas bibliotēka saistībā ar patērētāju izglītošanu, ko papildina rīki, kas atvieglo sadarbību starp skolotājiem un skolēniem, kā arī mijiedarbību starp pašiem skolotājiem. 

Lai gan piekļuve internetam atvieglo daudzdimensionālas informācijas iegūšanu, vienlīdzīga piekļuve joprojām ir šķērslis, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām Eiropas pilsoņu grupām. Pēc patērētāju izglītošanas, informēšanas un kapacitātes palielināšanas pasākumu vērtējuma 2011. gadā ir apzinātas dažādu patērētāju grupu vajadzības. Izmantojot dažādas politikas un iniciatīvas, Eiropas Savienības mērķis ir bieži novērtēt jaunās patērētāju izglītošanas iniciatīvas, lai saglabātu to efektivitāti un ilgtspējību. Tajā pašā laikā tai ir papildinoša loma patērētāju attieksmes un vajadzību izpratnē, un tā palīdz veikt valsts līmeņa pasākumus. Piemēram, Consumer Classroom ir viena no jaunākajām izglītības platformām, kuras darbības mērķis ir informēt un mobilizēt skolotājus no visas Eiropas. 

Nākotnes izglītības stratēģijām būtu jāmudina cilvēki piedalīties lietpratības programmās, kurās galvenā uzmanība būtu jāpievērš patērētāju kritisko lietpratības kompetenču un prasmju izkopšanai, lai pārvarētu globālās izaugsmes radītos šķēršļus un izvēlētos kopīgus mērķus. Turklāt tehnoloģijām ir jāattīstās atbilstīgi visu mērķa grupu vajadzībām un jādarbojas kā vienojošam faktoram, kas kalpo plurālistiskai vienlīdzīgai sabiedrībai, nevis kā papildu šķērslis, kas jāpārvar.

Vairāk informācijas EPALE platformā:

Ilustrācija mohamed Hassan no Pixabay

Login (6)

Komentārs

"... jāpievērš patērētāju kritisko lietpratības kompetenču un prasmju izkopšana..."tas ir jāsāk jau sākumskolā, spēlējot spēles, apgštot matemātiku, mācot valodu. Pielāgot tematu un izglītot bērnus.

Login (0)

Vai vēlaties citu valodu?

Šis dokuments ir pieejams arī citās valodās. Lūdzu, izvēlieties to zemāk.
Switch Language

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Jaunākās diskusijas

Tiešsaistes diskusija par kultūru krīzes laikā

Ceturtdien, 28. aprīlī, EPALE notiks tiešsaistes diskusija, kas pētīs iespējas, kuras šajā izaicinājumu pilnajā laikā var sniegt kultūra un māksla.

Vairāk