Pārlekt uz galveno saturu
Blog
Blog

Par pieaugušo izglītības terminiem

Izglītības un zinātnes ministrija ir uzsākusi diskusiju par pieaugušo izglītības terminiem. Tā notiek elektroniskas aptaujas veidā, kur par piedāvātajiem terminiem ir iespējams izteikt viedokli.

Izglītības un zinātnes ministrija ir uzsākusi diskusiju par pieaugušo izglītības terminiem. Tā notiek elektroniskas aptaujas veidā, kur par piedāvātajiem terminiem ir iespējams izteikt viedokli.

Terminu piedāvājums ir gana plašs, un ar dažiem no tiem ir grūtības saprast, uz kādām pieaugušo izglītības reālijām tas ir attiecināms. Piemēram, “atbalsta sniedzējs – persona, kas veicina izglītības guvēju zināšanu, prasmju un kompetenču apguvi un attīstību, izveidojot labvēlīgu mācību vidi, un nodrošinot vajadzīgo atbalstu iepriekš noteikto rezultātu sasniegšanai, sniedzot atgriezenisko saiti un padomus visā mācību procesā.” Vai “izsniedzējiestāde – kompetenta iestāde, kura ir tiesīga izsniegt izglītības dokumentus”. Priekšlikums būtu – sniegt vairāk informācijas, kādam pielietojumam jaunie termini ir domāti. Tas ļautu aptaujas dalībniekiem ar dziļāku izpratni šos terminus izvērtēt. 

Īpaši gribētos vērst uzmanību uz pieaugušo izglītības pamatterminiem “pieaugušo izglītība”, “neformālā mācīšanās ” un “interešu izglītība”:

  • “Pieaugušo izglītība – daudzveidīgs mācīšanās process, kas nodrošina pilngadīgas personas attīstību un konkurētspēju darba tirgū”.
  • “Neformālā mācīšanās – personas interesēm un vajadzībām atbilstoša izglītošanās, kuras rezultātā ir iespēja iegūt mācīšanās apliecinājumu.
  • “Interešu izglītība – personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības ne tikai bērniem un jauniešiem, bet arī pieaugušajiem.”

 

Šeit vērojams, ka izglītības un mācīšanās jēdzieni tiek lietoti kā savstarpēji aizstājoši. Tas var izraisīt neskaidrības. Jo mācīšanās ir iekšējs, no mācību subjekta atkarīgs process. Mācīšanos nevar reglamentēt. Tā notiek tīši vai netīši, formālās izglītības ietvarā, neformālā veidā vai pašmācības ceļā. Ārēji var atzīt tikai mācīšanās rezultātus. Arī Izglītības likums nosaka, ka izglītība ietver mācību nevis mācīšanās darbību. Aizstājot terminoloģijā izglītību ar mācīšanos, no izglītības institūcijām tiek noņemta atbildība par izglītības organizēšanu kā sabiedrisku pakalpojumu. Tādēļ terminoloģiju nepieciešams precizēt. Tajā ir jānošķir izglītība kā institucionāli sakārtots, sabiedrības attīstības mērķu noteikts un reglamentēts process un mācīšanās kā nepārtraukts izglītības guvēja virzīts process, kurā viņš īsteno savas mācīšanās vajadzības.

Precizējums būtu nepieciešams, lai labāk būtu izprotama interešu izglītības un neformālās izglītības atšķirības. Vai arī jāizvēlas un jāsaglabā tikai viens no šiem terminiem.

 

Vissvarīgākie izglītībā ir mācību rezultāti. Esošajos normatīvajos aktos tie tiek definēti dažādi. Mācību rezultāti ir:

 

Pieaugušo izglītībā mācību rezultātu definēšanai tiek piedāvāti divi termini.

  • LIETPRATĪBA – iegūto zināšanu un pieredzes pielietošanas māka kādā konkrētā jomā (Pieaugušo izglītības termina piedāvājums). 
  • PRATĪBA – pilnveidota prasme darboties kādā jomā (Pieaugušo izglītības termina piedāvājums). 

 

Šeit gribētos iesākumā rast vienprātību terminu lietojumā visā izglītības jomā kopumā, lai tad varētu spriest par nepieciešamību pieaugušo izglītībā lietot vienoto vai specializētu terminu.

Jāsaka paldies pieaugušo izglītības terminu veidotājiem par mēģinājumu iekļaut mūžizglītības jēdzienu oficiāli atzīto izglītības terminu sarakstā. Jo esošajos normatīvajos aktos tas netiek pieminēts un skaidrots.

Aicinu visus iesaistīties terminu pilnveides procesā.

 

Dr.paed. Ingrīda Muraškovska,Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas izglītības eksperte,EPALE Kurzemes reģiona koordinatore

Login (0)

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Jaunākās diskusijas

Pirmsskolas izglītības iestādes un vecāku sadarbība Covid - 19 krīzes perioda laikā. Cik svarīga ir šī sadarbība?

Ārkārtējā situācija un ierobežojumi katram individuāli ir uzlikusi jaunus pienākumus. Īpašas rūpes ir ģimenēm ar bērniem pirmsskolās un sākumskolās.

Vairāk

EPALE 2021. gada tematiskie fokusi. Laiks sākt!

Mēs aicinām Jūs iesaistīties, dalīties ar viedokli, pieredzi, projektiem un idejām! Sāksim ar šo tiešsaistes diskusiju. Tiešsaistes diskusija notiks 9. martā no plkst. 11.00 līdz 17.00 pēc Latvijas laika. Rakstītu diskusiju ievadīs tiešraide ar 2021. gada tematisko fokusu iepazīstināšanu, un to vadīs Džina Ebnere un Aleksandra Kozira no Eiropas Pieaugušo izglītības asociācijas (EAEA), kurām to uzticēs EPALE Redakcijas padome.

Vairāk