Pārlekt uz galveno saturu
Blog
Blog

Viedoklis: Pieaugušo izglītība ir „sieviešu” joma — vai šis varētu būt iemesls, kādēļ trūkst naudas?

Vispārējā neformālā jeb interešu pieaugušo izglītība ir joma, kurā dominē sievietes.

Feminine sector

 

Vispārējā neformālā jeb interešu pieaugušo izglītība ir joma, kurā dominē sievietes. Piemēram, pieaugušo izglītības centros Volkshochschulen Vācijā un Austrijā  75 % dalībnieku ir sievietes. Šāda nesamērīga dzimumu proporcija ir vērojama arī neformālās izglītības pedagogu vidū. Tomēr ir arī citas nozares, kurās lielākoties dominē sievietes (gan kā dalībnieces, gan kā pedagoģes), piemēram, svešvalodas vai veselība. Tāpēc ar dzimumu līdztiesību saistītie uzdevumi pieaugušo izglītībā Eiropā mazāk attiecas uz sieviešu iesaistīšanu mācību procesā, bet gan uz vīriešu iekļaušanu, jo īpaši tādās jomās kā veselība.

Ja paraugāmies plašāk, formālā izglītība, īpaši augstākā izglītība, realizē dzīvē priekšstatu par organizētu, teorētisku un akadēmiskā pētniecībā balstītu pasauli, kur svarīga loma ir piešķirta pašai mācīšanai – šādu pieeju izglītībai var saukt par tradicionāli “vīrišķīgu”. Ieejot manas kādreizējās universitātes (Vīnē) iekšpagalmā, jūs aci pret aci tiksiet konfrontēti  ar daudzām vīriešu galvām, kas paceltas uz postamenta.

Pieaugušo izglītība ir sieviešu joma

Nesen notikušajā Mūžizglītības interešu grupas sanāksmē mēs izraudzījāmies tēmu par izglītību personiskajai izaugsmei un labklājībai, par ko ir samērā grūti runāt politiskā līmenī. Bijām vienisprātis, ka to traucē darīt uzskats, ka par personisko izaugsmi un labklājību domā tikai pusmūža vecuma sievietes — tas ir sievietēm, nevis vīriešiem raksturīgi.

Turklāt, jo tuvāk mācīšana un mācīšanās ir pamatizglītības līmenim, jo „sievišķīgāka” tā kļūst. Interesanti, ka tas pats ir attiecināms uz agrīnās bērnības izglītības periodu, kur izglītības iestāžu personālu veido gandrīz tikai sievietes. Algu līmenis šajā izglītības jomā mēdz būt ļoti zems. Šķiet, pamatā tam ir pieņēmums, ka rūpēties par bērniem ir ļoti viegli vai ka sievietes to dara jebkurā gadījumā, tādēļ atbilstošas mācības un samaksa te nav nepieciešama. Šāds uzskats valda arī attiecībā uz pamatprasmju mācīšanu pieaugušajiem — tur taču nav nekā sarežģīta, jo to galvenokārt dara sievietes — vai ne tā?

Neformālā pieaugušo izglītība parasti ir fragmentēta un tiecas ietvert konkrētu un lietderīgu pamatprasmju apguvi. Tas kopumā padara pieaugušo izglītību par sieviešu jomu pretstatā monolītai, abstraktai, “vīrišķīgai” augstākajai izglītībai. (Skolas un profesionāli tehniskās izglītības iestādes atkarībā no apstākļiem seko vienam vai otram virzienam.)

Atšķirības nozaru algojumā sievietēm un vīriešiem

Un tagad palūkosimies uz naudu, resursiem un atzinību. Jau gadu desmitiem sieviešu tiesību aizstāvji un to atbalstītāji vēršas pret dzimumu segregāciju nozarēs un no tās izrietošu atšķirīgu samaksu par darbu. Praktiski tas nozīmē pāreju no cīņas „vienāds atalgojums par vienādu darbu” (kas tika smagi izcīnīta) uz nākamo līmeni — „vienāds atalgojums par līdzvērtīgu darbu” (cīņa joprojām turpinās). Esam piedzīvojuši daudz pārmaiņu arī mūžizglītības jomā — mēs joprojām augstu vērtējam akadēmiskās un tehniskās prasmes un kompetences, taču ir bijuši daudzi mēģinājumi padarīt līdzvērtīgas arī citas izglītības formas. UNESCO četri izglītības pīlāri joprojām paliek izglītības attīstības vadlīnijas, rosinot mācīties būt, mācīties darīt, mācīties zināt un mācīties dzīvot kopā.

Tomēr no aizspriedumiem ir grūti atbrīvoties: jo teorētiskāka un „vīrišķīgāka” ir nozare, jo vairāk naudas tā parasti saņem. Kā pieaugušo un pamatprasmju pedagoģes sieviešu pārstāvētā nozarē mēs nesaņemam pietiekami daudz. Un vai par nejaušību būtu uzskatāms fakts, ka valstis, kurās ir panākta lielāka dzimumu vienlīdzība, ir arī tās, kurās ir pārdomātāk un labāk organizēta pieaugušo izglītības sistēma? Domāju, ka nē.

Kā likvidēt atšķirības atalgojumā

Daži nelieli ieteikumi:

  • Organizēsim plašas debates par to, kādas prasmes, kompetences un zināšanas mums vajag 21.gadsimtā. Vai zinātne ir nepieciešama? Neapšaubāmi! Manuprāt, mums pat vajadzētu iniciatīvu, kas mazinātu analfabētismu zinātnes jomās, piemēram, saistībā ar blēņām, kam cilvēki tic saistībā ar vakcināciju etc. Taču mums ir jākoncentrējas arī uz vīriešu personisko izaugsmi un (garīgo) veselību. Savukārt, redzot degošos patvēruma meklētāju centrus, var secināt, ka mums ir daudz jāmācās arī par dzīvošanu līdzās.
  • Pārrunāsim arī, kāda ir šīs mācīšanas un mācīšanās vērtība. Vai mēs vēlamies kvalitāti? Vai mēs vēlamies panākt, ka cilvēki (sievietes!), darot šo darbu, spēj nodrošināt sev arī pienācīgu dzīves līmeni? Vai vīrietis, kurš māca ķīmiju, tiešām ir vērtīgāks par sievieti, kura pieaugušajiem māca lasīt?

Un varbūt mums beidzot vajadzētu uzdot galveno jautājumu: kā tas var būt, ka sievietes sniedz sabiedrībai tik daudz (pienākumi ģimenē un rūpes par citiem, brīvprātīgo darbs, darbs zemu atalgotās nozarēs, mazākas pensijas, lielāki izdevumi par „sieviešu precēm” utt.), bet visi ieguvumi nonāk bagāto vīriešu rokās? Paraudzīsimies tikai uz vienu, taču ļoti skaidru un aktuālu piemēru — FIFA, kur redzam, kā vīrieši piešķir cits citam nepamatoti lielas naudas summas. Novirzīsim daļu FIFA naudas pieaugušo izglītībai, un tad mēs piedzīvosim pārmaiņas!

Džīna Ebnere (Gina Ebner) ir Eiropas Pieaugušo izglītības asociācijas (EAEA) ģenerālsekretāre

 

Vai jūs interesē, kā pieaugušo izglītība var veicināt dzimumu līdztiesību? Pievienojieties mūsu diskusijai šeit

Login (2)

Vai vēlaties citu valodu?

Šis dokuments ir pieejams arī citās valodās. Lūdzu, izvēlieties to zemāk.

Want to write a blog post ?

Don't hesitate to do so! Click the link below and start posting a new article!

Jaunākās diskusijas

EPALE 2021. gada tematiskie fokusi. Laiks sākt!

Mēs aicinām Jūs iesaistīties, dalīties ar viedokli, pieredzi, projektiem un idejām! Sāksim ar šo tiešsaistes diskusiju. Tiešsaistes diskusija notiks 9. martā no plkst. 11.00 līdz 17.00 pēc Latvijas laika. Rakstītu diskusiju ievadīs tiešraide ar 2021. gada tematisko fokusu iepazīstināšanu, un to vadīs Džina Ebnere un Aleksandra Kozira no Eiropas Pieaugušo izglītības asociācijas (EAEA), kurām to uzticēs EPALE Redakcijas padome.

Vairāk

EPALE diskusija: Pamatprasmju nodrošināšana cietumos

Kā izglītības iniciatīvas var labāk risināt cietumos esošo cilvēku pamatvajadzības? Kādi ir galvenie ieguvumi un problēmas attiecībā uz pamatprasmju apmācību cietumos? Diskusija notiks 17. decembrī (ceturtdien), tā sāksies plkst. 14.00 pēc Centrāleiropas laika un noslēgsies plkst. 16.00. Diskusijas ievadā būs 20 minūšu gara tiešraide ar starptautisku ekspertu piedalīšanos, kuri dalīsies savā pieredzē par minēto tēmu, tai sekos tiešsaistes diskusija līdz plkst. 16.00 pēc CET.

Vairāk