chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Neformālā izglītība darbavietā – vai pieaugušie saņem gaidīto kvalitāti?

03/10/2017
by Daina Jankalne
Valoda: LV
Document available also in: EN DA HU FR DE IT PL ES LT CS HR

/mt/file/non-formal-workplace-learningNon-formal workplace learning

Non-formal workplace learning

Pārsvarā mācīšanās darbavietā nenotiek formāli. EPALE tematiskais koordinators Endrjū Makošans pēta, ko mēs zinām un nezinām par to un kādiem kvalitātes aspektiem jāpievērš uzmanība šādi organizējot mācīšanos.

 

Mācīšanās darbavietā ir jautājums, kas ieguvis aktualitāti pēdējos gados un lielā mērā tas noticis, pateicoties prakses iespēju veicināšanai un arvien lielākai popularitātei Eiropas līmenī. Tomēr šādas mācīšanās neformālais raksturs ir viens no iemesliem, kāpēc mēs par to zinām ļoti maz. 

Kas ir neformālā izglītība?

Neformālā izglītība, pēc ES definīcijas, ir mācīšanās, kas notiek plānveidā (attiecībā uz mācīšanās mērķiem, laiku), kur tiek nodrošināts jebkāda veida atbalsts mācībām (piemēram, attiecības starp izglītojamo un skolotāju); tas var ietvert programmas, kurās tiek ierādītas darbam nepieciešamās prasmes, pasniegta lasītprasme vai arī pamatizglītība pāragri skolu pametušajiem. Ļoti bieži neformālā mācīšanās ietver apmācību uzņēmumā, kuras ietvaros tiek uzlabotas un aktualizētas darbinieku prasmes, piemēram, IKT prasmes, notiek strukturēta mācīšanās tiešsaistē (piem., izmantojot brīvpieejas izglītības resursus), un notiek kursi, ko organizē pilsoniskās sabiedrības organizācijas saviem biedriem, mērķauditorijai vai sabiedrībai kopumā.

Formālā izglītība, turpretim, ir mācīšanās, kas notiek organizētā un strukturētā vidē, kas speciāli paredzēta mācībām un parasti noved pie kvalifikācijas piešķiršanas, visbiežāk sertifikāta vai diploma veidā, tā ietver vispārējās izglītības, sākotnējās arodizglītības un augstākās izglītības sistēmas. 

Būtiskā loma

Neformālā izglītība darbavietā ir būtisks pieaugušo izglītības avots. ES statistika liecina, ka parasti aptuveni trešā daļa nodarbināto personu piedalās darba devēja sponsorētā, ar darbu saistītā neformālās izglītības ieguvē katrā 12 mēnešu periodā. Aptuveni 71% no kopējā stundu skaita, ko pieaugušie pavada, iegūstot neformālo izglītību un apmācību, ir saistītas ar darbu un tās apmaksā darba devējs, kaut arī dalībvalstu starpā ir lielas atšķirības. 

Nav šaubu, ka neformālā mācīšanās darbavietā ir ļoti nozīmīga pieaugušo izglītošanās sastāvdaļa, kas gan darba devējiem, gan darbiniekiem sniedz prasmes, kas nepieciešamas konkrēto darba uzdevumu veikšanai. Tāpat arī, pats fakts, ka tik lielu pieaugušo izglītošanās daļu sponsorē darba devēji, liecina, ka darba devēji aizpilda izglītošanās plaisu indivīdu vietā, kas citkārt neuzņemtos mācīties augsto izmaksu dēļ. 

 

Tomēr joprojām pastāv būtiskas neaizpildītas plaisas.

No statistikas datiem izriet divas skaidras iezīmes:

  1. Atšķirība starp dzimumiem: 77% kopējo stundu skaita, ko neformālās apmācībās pavadīja pieaugušie vīrieši 28 ES dalībvalstīs, bija saistītas ar viņu darbu un tās apmaksāja darba devējs, salīdzinājumā ar 65% stundu sievietēm. Dažās valstīs šī starpība bija izteiktāka, piemēram, Itālijā un Čehijā šis stundu skaits bija attiecīgi 19,0 un 17,1 procentu punktus lielāks vīriešiem nekā sievietēm. Iemesli šādai starpībai nav skaidri. Tas varētu būt saistīts ar vispārējo līdzdalības tendenci izglītībā un/vai citiem procesiem darbavietā, piemēram, atšķirīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem samaksas un darba nosacījumu ziņā.
  2. Atšķirība izglītības sasniegumu ziņā: Darba devēji vairāk sliecas finansiāli atbalstīt neformālās apmācības darbiniekiem ar augstāku izglītības līmeni – aptuveni 71% stundu personām ar augstāko vai pabeigtu vidējo izglītību salīdzinājumā ar 65.5% personām ar nepabeigtu vidējo izglītību vai zemāku izglītības līmeni. Atsevišķās valstīs šī atšķirība ir īpaši izteikta, piem., Polijā attiecīgi 75% un 51% un Kiprā 68% un 49%; vēl dažās valstīs situācija neatšķiras pēc izglītības līmeņa, vai pat ir pretēja, piem., . Bulgārijā 85% un 95%, Spānijā 66% un 66%, Itālijā 56% un 58%, Portugālē 77% un 64%. Jāatkārtojas, ka šo atšķirību iemesli nav īsti skaidri.

 

Daži galvenie kvalitātes aspekti, kas būtu jāpēta dziļāk.

Darbavietā apgūtās neformālās izglītības panākumu pamatā ir uzņēmumā esošā izpratne par apmācības vajadzībām. Diemžēl, saskaņā ar nesenajā Cedefop report ziņojumā pausto, darba devējiem bieži vien trūkst zināšanu “par jomām, kurās tiem vajadzētu veikt ieguldītjumus darbiniekos, kā arī trūkst stratēģiskas izpratnes par investīcijām mācībās darbavietā.”

Kā mācības tiek īstenotas? Lielu daļu neformālo mācību darbavietās vai nu uzņēmumi nodrošina paši ar saviem resursiem vai arī, izmantojot piedāvājumus no ārpuses. Mācību organizēšana, izmantojot iekšējos resursus, visdrīzāk ir lielo uzņēmumu privilēģija, kam ir izstrādāta cilvēkresursu stratēģija un attiecīgs personāls, kā arī spēcīgi attīstītas kvalitātes vadības sistēmas. Mazāki uzņēmumi visdrīzāk izmantos īsās apmācības programmas, kas arvien vairāk tiek piedāvātas tirgū, tiek pasniegtas uz vietas un aizvien vairāk arī tiešsaistē. Ir maz zināms par šīm privātā sektora nodrošinātajām apmācībām, to stiprajām un vājajām pusēm. Tomēr šādos neregulētos tirgos visticamāk pastāv atšķirības piedāvātajā kvalitātē un var rasties jautājums, cik vienkārši ir uzņēmumam atrast piedāvātāju, kas labā kvalitātē pasniedz tieši tādu apmācību, kāda ir nepieciešama uzņēmumam.

 

Iespēja pieaugušo izglītotājiem

Ir nepieciešami daudz plašāki pētījumi, lai noskaidrotu, vai pieaugušie, neformālās izglītības procesā darbavietā iegūst kvalitatīvu pakalpojumu. Tomēr, no pozitīvā viedokļa raugoties, šāda mācīšanās ļauj attīstīt prasmes, kas nepieciešamas gan darba devējiem, gan darbiniekiem, un daudziem pieaugušajiem tā ir vienīgā iespēja piedalīties mācībās.

Tajā pat laikā atvērti ir svarīgi jautājumi par to, kā mācīšanās iespējas tiek sadalītas uzņēmumos – starp vīriešiem un sievietēm, kā arī starp cilvēkiem ar dažādu izglītības līmeni. Turklāt daudzi darba devēji, it īpaši MVU, droši vien priecātos par atbalstu mācīšanās vajadzību noteikšanā un augsti kvalitatīvu izglītības piedāvātāju atrašanā.

Man šķiet, ka pieaugušo izglītotājiem un valsts sektorā strādājošajiem piedāvātājiem šajā ziņā ir daudz ko piedāvāt, ņemot vērā viņu prasmes un pieredzi. Dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, īsu kursu veidošana un nodrošināšana darba devējiem jau tagad ir svarīga pieaugušo izglītības piedāvātāju darba daļa. 


Endrjū Makošans ir strādājis izglītības un apmācības jomā vairāk nekā 30 gadus. Vairāk nekā 15 gadus viņš ir vadījis ES pētījumus un vērtēšanas projektus un pirms tam strādājis par konsultantu Lielbritānijā. Šobrīd Endrjū ir neatkarīgs zinātnieks un konsultants, Lielbritānijas ECVET eksperts un vecākais pētnieks Kompensējošās izglītības centrā (Educational Disadvantage Centre) Dublinas Universitātē Īrijā (Dublin City University).

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 11
  • Lietotāja Jelena Kuzmina attēls
    Uzskatu,ka darbinieku apmācība darbavietā ir ļoti noderīga. Jo tajā pašā laikā mēs varam ka paplāšināt  zināšanas savā profesionālajā jomā, ta arī mācīties no kolēgiem, piemēram, kuriem ir lielāka darba vai dzīves pieredze. Jo darba procesā ne katram no mums ir laiks apstāties un uzklausīt "gudra " cilvēka, kurš strādā blakus.
  • Lietotāja Madara Kosolapova attēls
    Neformālās izglītības nozīme mūsdienās strauji pieaug, jo tā ļauj salīdzinoši vienkārši iegūt papildus zināšanas, prasmes un attīstīt redzesloku. 
    Rakstā tiek pieminēts fakts, ka salīdzinoši vairāk vīriešu apgūst ar darbu saistītu noformālo izglītību, turklāt tādu, ko apmaksā darba devējs. Sievietēm šīs stundu skaits ir attiecīgi zemāks no visa kopā apgūto stundu skaitu. Jautājums - vai tiek analizēts vispārējais stundu skaits, kas tiek veltīts neformālajai izglītībai? Jo tieši sievietes bieži vien izvēlās apgūt papildus prasmes uz zināšanas, kas varbūt nav saistītas ar tiešo darba sfēru, ber sieviete izrādā interesi par šo tēmu hobija līmenī vai pat kā iespējamo nākotnes karjeru. Šobrīd nav nekas neparasts, ja darba mūžā tiek nomainītas pat vairākas jomas, kurās cilvēks attīsta savu karjeru. Bieži vien tieši neformālā izglītība var radīt šādu vēlmi un interesi izpētīt citas jomas piedāvātās iespējas. No darba devēja puzes neformālās izglītības mācības ir lieliskas veids kā apmierināt savu darbinieku v;elmi apgūt ko jaunu un sevi attīstīt, kā arī ar šādu iespēju neformāli mācīties var parādīt to, ka darbinieks tiek novērtēts un viņā ir vērt ieguldīt. No šī izriet arī rakstā pieminētai fakts, ka neformālās mācības tiek nodrošinātas darbiniekie ar augstāku izglītību. Šādi cilvēki jau ir pierādījuši, ka izglītība ir vērtība un neformālās apmācības tiks novērtētas un darba devējs atpakaļ saņems vērtīgu ieguldījumu sava uzņēmuma/iestāde auģsupejai. 
  • Lietotāja Ilze Veinberga attēls
    Mūsdienās lielākoties visas jomas saskaras ar strauju attīstību un izmaiņām, tāpēc katram uzņēmumam ir aktuāli nodrošināt iespēju darbiniekiem paplašināt savas zināšanas, lai izvairītos no stagnācijas un profesionalās kompetences trūkuma salīdzinājumā ar konkurentu uzņēmumiem.
    Šobrīd vairākas kompānijas piekopj praksi viedot kursus jaunajiem vai topošjaiem darbiniekie jomās, kas saistītas ar veicamajamiem pienākumiem. Tas paātrina jauno darbinieku iepazīšanās periodu ar darba struktūru un pielietojamajām metodēm.
  • Lietotāja Violeta Ponomarjova attēls

    Neformālā izglītība ir ieguvums gan darbiniekam, gan darba devējam, proti tai jābūt orientētai uz darbinieka esošo vai jauno zināšanu un prasmju papildināšanu. Uzskatu, ka jebkurā darba jomā darba vadītājam ir jāorganizē un jāsekmē savus organizācijas darbiniekus pilnveidot savas zināšanas un prasmes, ka arī celt savu kvalifikāciju vai pārkvalificēties. Ir ļoti lietderīgi organizēt neformālo izglītību pašā organizācijā, kur apmācību vada kolēģi, tādējādi tas sekmē saliedētību un sadarbību kolektīvā, ka arī tie darbinieki, kuri vada apmācību iegūst labu pieredzi, izmēģinot sevi citā no profesijas jomā (skolotājs), ka arī nostiprina un papildina savas zināšanas, gatavojoties vadīt apmācību. Arī ir lietderīgi organizēt neformālo izglītību ārpus iestādes, tādējādi darbinieki iepazīsies ar citiem speciālistiem savā jomā. Neformālā izglītība arī būs lietderīga ja abas puses (skolotājs un skolēni) būs motivēti un ieinteresēti šajā procesā.

  • Lietotāja Kristīne Stulberga attēls
    Neformālā izglītība noteikti palīdzētu darbiniekiem papildināt zināšanas un praktiskās iemaņas, pie tam tas ir ļoti vērtīgi, ja šī izglītošanās tiek organizēta iestādē uz vietas, lai kolektīvam nav jādodas ārpus iestādes. Tā ir arī savā ziņā savstarpējā sadarbība kolektīva vidē un saliedētība. Protams ir nepieciešams izglītoties arī ārpus iiestādes, satikt citus speciālistus un kolēģus! Galvenais, lai neformālās izglītības programma ir piemērota un izmeklēta un nepieciešama visiem darbiniekiem. Par to būtu jābūt pārliecinātam arī vadītājam, lai visiem darbiniekiem šīs neformālās programmas būtu noderīgas.
  • Lietotāja Sabīne Petruseviča attēls
    Nav jau vairs noslēpums, ka mūsdienu cilvēks savas dzīves laikā var mainīt līdz pat 2-3 profesijām. Bet nepieciešamība pēc izglītības darba vietā ir ieguvums gan darbiniekam, gan darba devējam. Tādējādi darba devējs iegūst kvalificētākus profesionāļus, bet darba ņēmējs rod sajūtu, ka viņš var būt vairāk novērtēts, viņam ir iespējas augt. 
    Nezinu, kāda ir Latvijas statistika, bet, pašai strādkuājot, paralēli studijām, varu novērot, ka darba devējs bieži vien nemaz nevēlas veidot apmācības, jo uzņēmumā pārsvarā strādā studenti, vidusskolas skolēni, kuru vidū novērojama bieža rotēšana gan interešu maiņas, gan zemās algas, gan necilvēciskās attieksmes dēļ. 
    Katrā ziņā, pilnveidojoties dažādos kursos, uzņēmumā ieguvēji ir visi, jautājums tikai, cik ieinteresēti tam ir darba devēji un darba ņēmēji. 
  • Lietotāja Elīna Pļaveniece Kuļša attēls

    Savā darba vietā arī bieži rīkoju mācības saviem darbiniekiem, kā arī Vecāku skoliņas, audzekņu vecākiem, kuras laikā piesaistu atbilstošās nozares specialistus, lai vecākus lekcijas laikā, informētu viņus par sev interesējošajiem jautājumiem, kā arī pēc tās veicinatu diskusijas, tādā veidā, viņi mēģina atrisināt bērnu audzināšanas jautājumus. Ļoti lietderīgas ir šādas lekcijas vecākiem.

    Kas attiecas uz darbinieku apmācību darba vietā, tas ir ļoti noderīgi, ja apmācības nepieciešamas visam kolektīvam, lai gan jāsaka,ka mūsu gadījumā bieds ir laiks, jo šādām apmācībām maksimums ir laiks 1,5h, kamēr ir pusdienlaiks, jo pārējais laiks jāvelta bērniem. Tādēļ gūti spriest par kvalitāti, jo tik īsā laikā, ir grūti iedot plašu informācijas apjomu, bet pašmācība jau ir katra paša atbildība.

    Bet uzņēmumi, kuri var atļauties rīkot vienas dienas apmācības vai seminārus, noteikti ir progresīvi un noderigi.

  • Lietotāja Solvita Siliņa attēls

    Izvēloties apgūt jaunas kompetences ar neformālās izglītības palīdzību, neapšaubāmi, tā ir iespēja ne tikai apgūt ko jaunu, bet arī daudzpusīgi attīstīt un pilnveidot personību. Tādēļ atbalsts, augsti kvalitatīvu neformālās izglītības piedāvājumu atrašanā, darba devējiem patiešām būtu nepieciešams, jo bieži kursu satura piedāvājums un realitātē sniegtais tikai daļēji atbilst gaidītajam rezultātam. 

  • Lietotāja Dace Puriņa attēls

    Aspekts, kas man šķiet interesants neformālās izglītības darbavietā kontekstā ir mācīšanās no kolēģiem (peer-learning), kas šajā rakstā ir nedaudz pieminēts lielo uzņēmumu kontekstā kā to salīdzinošā privilēģija. Minēto pieeju noteikti var izmantot ne vien lielie uzņēmumi, bet arī mazāki privātā sektora spēlētāji, kā arī noteikti valsts pārvaldes sektors.  Latvijā iespējas un pozitīvos rezultātus, ko var sniegt mācīšanās no kolēģiem, manuprāt, netiek pilnībā novērtēta un vēl mazāk mērķtiecīgi izmantota. 

  • Lietotāja Jolanta Tāraude attēls

    Neformālās izglītības programmas ir tik dažādas un noderīgas. Uzskatu, ka neformālā izglītība darba vietā var ne tikai sniegt labumu katram darbiniekam individuāli kvalifikācijas celšanas ziņā, bet arī uzlabot un nostiprināt sadarbības prasmes un attiecības kolektīva starpā, kas arī ir nozīmīgs faktors darbavietās.