chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Mediju pratība un kolektīvais intelekts

26/09/2018
Silvija Karklina
Valoda: LV

Mediju pratības sakarā pārdomas raisa jēdziens “kolektīvā apziņa” jeb “kolektīvais intelekts”, par ko raksta Ho, Shuyuan Mary Hancock, Jeffrey T.; Ethan Bernstein, Jesse Shore, and David Lazer; Thomas W. Malone; David Engel; Luigi Lancieri.

Kolektīvo intelektu ir veicinājusi informāciju tehnoloģiju attīstība, radot tīklā sasaistītus Facebook, Twitter, LinkedIn un citus virtuālos medijus lietojošus indivīdus. Turklāt šie daudzie tīkli ne tikai ļauj indivīdiem sazināties un uzturēt regulāru komunikāciju, (ko, iespējams, citādi ikdienā nepieredzētu), bet šie tīkli arī saglabā savā atmiņā to, ko indivīds kādreiz ir teicis, spriedis, līdz ar to datoru pielietošana kļūst arī par kolektīvo atmiņu šajā indivīdu komunikācijā. Šādi komunicējot atsevišķiem indivīdiem grupā, veidojas kolektīvā apziņa jeb kolektīvais intelekts, kas dominē atsevišķā grupā un kuru saglabā kolektīvā (kompjūterizētā) atmiņa. Interesanti zināt, vai, apskatot šādu grupu, tās sadarbību,  ir iespējams paredzēt, ko atsevišķs grupas indivīds darīs vienā vai otrā situācijā.    

Ilmārs Šlāpins portālā delfi.lv raksta par Facebook, kas ir kļuvis par vidi, kurā dzīvo liela daļa cilvēku, un šai videi piemīt dažādi atribūti. Zinām daudzus, kuri ir ieguvuši draugus Facebook, ar kuriem var dalīties par izlasīto vai redzēto. Jaunie virtuālie atribūti ir iespēja sarunāties, sarakstīties, saredzēties feisbukā, translēt video tiešraidi un dibināt atsevišķas feisbuka kopienas, paziņot pasākumus.

Apskatot iespējamo citu virtuālo mediju iznīkšanu, I. Šlāpins raksta, ka “feisbuka trumpis ir nojaušams tā galvenajā know-how idejā – lietotāja individuālās ziņu joslas veidošanas algoritmā, kas paredz to, ka katrs ierauga vairāk ko tādu, ko viņš grib redzēt (tas ne vienmēr nozīmē, ka viņam tas patīk, algoritms paredz to, ka cilvēks grib redzēt arī sev nepatīkamu saturu, lai varētu sašust un "būt šokā"); šis princips tiek izmantots visu feisbuka servisu attīstības procesā, tas veidojas pārdomātā sazobē ar lietotāju uzvedības parametru izpēti un nemanāmu at-griezeniskās saites nolasīšanu”.

Kolektīvais intelekts ir attiecīgās grupas īpašums, kas rodas grupas biedriem sadarbojoties, un tas ļauj paredzēt attiecīgās grupas darbību, reakciju par daudziem jautājumiem.  I.Šlāpins secina, ka “viens ir skaidrs jau šobrīd: vērojot cilvēka uzvedību feisbuka vidē pēdējo desmit gadu laikā, mēs varam izdarīt interesantus secinājumus ne tikai par cilvēka uzvedības psiholoģiju, bet arī par sociālu procesu gaitu un stereotipu veidošanos vai izjukšanu, par pārmaiņām, kas notiek jaunu komunikācijas veidu, pašapziņas prasmju, kopienu organizācijas un aktīvisma formu jomā”. Iespēja komentēt vai vienkārši “laikot” lasīto vai redzēto, dalīties ar to ar saviem Facebook draugiem veido kolektīvo grupas apziņu, kā arī veido katru indivīdu par aktīvu grupas biedru ar demokrātiskām iespējām paust savu viedokli.

I.Šlāpins to sauc par “atkarību no slīdošās ziņulentes feisbuka laika joslā, ko tik ērti virpināt uz priekšu ar pirkstu – ilgi nepaliekot uz vietas un nekad nesasniedzot brīdi vai vietu, kurā vairs nav iespējams atrast ko jaunu. Tas dod cerību uz nemirstību un nomierina ne tikai fiziskā, bet arī metafiziskā līmenī”.

Analizējot un rakstot par mediju pratību, saprotam, ka dalība ikvienā virtuālajā medijā ietekmē un veido arī katra indivīda apziņu, un ikviena indivīda dalība EPALEs platformā veido mūsu kolektīvo apziņu par pieaugušo izglītību un tās lomu mūsu tautsaimniecībā.

Ar šo blogu vēlamies arī veicināt diskusiju par terminiem “kolektīvā apziņa” un “kolektīvais intelekts”.

 

Silvija Kārkliņa,
EPALE projekta satura eksperte

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn