chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE - Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

Emuārs

Mediju pratība, tās robežas un iespējas

19/06/2020
Aldis Lazda
Valoda: LV
Document available also in: DE EN

Šo emuāru oriģināli vācu valodā publicēja Chantal PIERLOT.


 

Mūsdienu pasaule vairs nav iedomājama bez medijiem, un tiem sabiedrībā ir ļoti liela nozīme. Līdz ar mediju lomas palielināšanos sabiedriskajā dzīvē arvien svarīgāka kļūst kritiska pieeja mediju atspoguļotajam saturam.

  

Mediju pratība ir jēdziens ar daudzām niansēm

Saskaņā ar Dītera Bākes (Dieter Baackes) definīciju mediju pratība ir prasme analizēt, veidot, izmantot un noformēt mediju vēstījumus. Pats jēdziens ir radies jau sen, tomēr līdz ar interneta ēras atnākšanu tas sabiedrībā ir ieguvis jaunu nozīmi. Pie tam “mediju pratība” nav attiecināma tikai uz internetu, bet uz jebkuru informācijas nodrošināšanas un tālākas nodošanas iespēju, tātad arī uz televīziju, radio un presi.

Neatkarīgi no definīcijām, kuras gan var būt noderīgas zinātniskā kontekstā, bet dažreiz var apgrūtināt vispārēju jēdziena izpratni, tiek pieņemts, ka mediju pratība ir cilvēka spēja no daudzajām iespējām izvēlēties sev piemērotu mediju, lai iegūtu zināšanas un no tām izvēlētos un izmantotu sev nepieciešamo informāciju.

Pirmajā brīdī tas šķiet ļoti vienkārši: cilvēks meklē sev nepieciešamo informāciju un to atrod. Meklēšanas process mūsdienās ir daudz vienkāršāks nekā agrāk. Zināšanas vairs nav pieejamas tikai atsevišķām sabiedrības grupām vai šķirām, tās- vismaz teorētiski- pa dažādiem kanāliem tiek piedāvātas plašām tautas masām, lai gan arī mūsdienās pieeja informācijai nav neierobežota. Tomēr cilvēku skaits, kuri bez problēmām var piekļūt informācijai un iegūt sev vēlamās zināšanas ar televīzijas, radio un drukāto plašsaziņas līdzekļu starpniecību, ir būtiski pieaudzis. Pat, ja tās ir jaunākās atziņas par cilpu kvantu gravitāciju, Vikipēdijā tās droši vien būs atrodamas.  

  

Riski un blakus iedarbība…

Diemžēl paaugstināto zināšanu pieejamību pavada arī riski. Jo lielāks ir pieejamo zināšanu apjoms, jo lielāka ir arī pārslodze un iespēja kļūdīties. Piemēram, pretrunīga informācija rada vairāk neskaidrību nekā skaidrību.

Tomēr ne tikai lielais pretrunīgas informācijas apjoms arvien biežāk liek apšaubīt no masu medijiem iegūto “faktu” pareizību un atbilstību īstenībai. Patiesas nezināšanas dēļ vai ar nolūku internetā ar satraucošu regularitāti pašlaik tiek publicētas viltus ziņas. Jo svarīgāka tēma un jo vairāk personu tā skar, jo lielāks ir viltus ziņu izraisītais apdraudējums un tā iespējamā ietekme.

Lielākā problēma ir tā, ka vidusmēra pilsonis parasti nemaz nevar zināt, vai sniegtā informācija ir vai nav patiesa. Vienalga, vai runa ir par vispārīgiem jautājumiem, piemēram, par kafijas vai olu labvēlīgo (vai kaitīgo) ietekmi uz veselību, vai par vēlēšanās par kādu noteiktu personu nodoto balsu skaitu, vai par valstī mirušo cilvēku skaitu. Nevienu no šiem vēstījumiem mediju izmantotājs nevar pārbaudīt, viņš var tikai izvēlēties tam ticēt vai arī neticēt.

  

Uzticami rādītāji?

Protams, pastāv rādītāji, ar kuru palīdzību iespējams novērtēt, vai informācija ir reālistiska. Ja ziņas autors ir pazīstams, tad ir iespējams vairāk uzticēties, ka viņa sniegtā informācija ir pamatota un pareiza un ka šī nav viltus ziņa. Arī veselo saprātu nevajadzētu novērtēt par zemu. Ja kāda informācija šķiet pārāk dīvaina, pārāk lieliska, vai tieši pretēji, pārāk briesmīga, lai būtu ticama, tad vajadzētu sīkāk pārbaudīt tās atbilstību patiesībai. Protams, šie rādītāji nav droša un skaidra garantija, uz kuru var viennozīmīgi paļauties, lai nekļūtu par viltus ziņu upuri.

  

Viltus trauksme!

Ja lasītājs šajā vietā gaida norādes uz uzticamu mehānismu, kā atpazīt un padarīt nekaitīgas viltus ziņas, tad viņa cerības netiks attaisnotas. Tāda mehānisma nav, par masu mediju sniegtās informācijas pareizību vienmēr paliks zināma daļa šaubu, un pat pats piesardzīgākais, atturīgākais un uzmanīgākais cilvēks nav pasargāts no iespējas uztvert kā patiesību kaut ko, kas nebūt nav patiesība.

Tomēr riskus var pēc iespējas samazināt. Informāciju var izvērtēt kritiski. Var jautājumu izpētīt sīkāk, ja sniegtā informācija šķiet neloģiska. Un galvenais- mediju sniegtās informācijas lietotājs noteikti spēj ar veselo saprātu attīstīt sevī sajūtas un nojautu par to, kas atbilst patiesībai un kas būtu jāapšauba.

Viltus ziņas pastāv un pastāvēs arī turpmāk. Tās zināmā veidā rada masu mediju sniegto priekšrocību ēnas pusi. Tomēr, ja šaubas un atsevišķi kļūdaini izteikumi ir cena, kas jāmaksā par modernu informācijas laikmetu, vai tas nav tā vērts? Un visbeidzot - vai nebūtu mazliet garlaicīgi, ja visam bez šaubīšanās varētu ticēt?   

  


Par autoru: Cedric Dümenil kopš 2018. gada novembra strādā Beļģijas vācu valodā runājošās kopienas Erasmus+ nacionālās aģentūras jaunatnes lietu birojā, kur viņš izvērtē  un apstrādā iesniegumus un projektus vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības jomā. Papildus darbam jaunatnes lietu birojā viņš Trīras universitātē studē tieslietas. Brīvajā laikā viņu īpaši interesē valodas un literatūra.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn Share on email
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 2. no 2
  • Lietotāja Zintis Buls attēls
    Mani, kā arī daudzus publiskos runātājus un domātājus nodarbina jautājums, kuru aktuālu padara ispēja viegli piekļūt informācijai - informācijas burbuļi un atblasu kambari (echo chamber). Daudzi cilvēki par sev piemēroto mediju un sev nepieciešamo informāciju izvēlas to, kas atspoguļo viņu priekšstatus par to, kas ir un kam būtu jābūt. Viņi nav raduši kritiski iizvērtēt informāciju, kurai viņi piekrīt. Rezultātā mūsdienās katrs var atrast spēcīgu domubiedru grupu - pat ja tā ir grupa, kas uzskata, ka zeme ir plakana, vai, ka vakcīnas nodara vairāk ļaunuma, kā labuma. Savdabīgā veidā dažādas informācijas pieejamība noved pie vienveidīgas informācijas patēriņa.
  • Lietotāja Ilze Onzule attēls
    mediju pratība ir cilvēka spēja no daudzajām iespējām izvēlēties sev piemērotu mediju, lai iegūtu zināšanas un no tām izvēlētos un izmantotu sev nepieciešamo informāciju.